Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Eiropa

Uzietas liecības par lielu Vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā

Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Tolēdas provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.

Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Dānijā atklāj nozīmīgu vīkingu laika cietoksni

Dānijas Piļu centra un Ārhusas universitātes arheologi nākuši klajā ar paziņojumu par sensacionālu, reģiona mēroga nozīmes atradumu - apmēram 40 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Kopenhāgenas, Vallo muižai piederošā laukā, 3 km uz rietumiem no Koges pilsētas, viņiem izdevies atklāt liela vīkingu cietokšņa paliekas. Jaunatklātais nocietinājums, kas bijis veidots kā masīvu baļķu sienu un zemes vaļņu apļveida konstrukcija, pieder tā sauktajam "Trelborgas cietokšņu" tipam, kurus, kā uzskata vairums vēsturnieku, ap 980.gadu būvējis dāņu karalis Haralds Zilzobis.

Par apmēram 145 m diametrā lielā cietokšņa nozīmi liecina fakts, ka tas ir tikai piektais zināmais šāda veida nocietinājums Dānijā (vēl divi atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā, kura vīkingu laikmetā piederēja Dānijai) un iepriekšējais tika atklāts pirms 60 gadiem. Trīs no šiem cietokšņiem - Firkatā, Agersborgā un Dānijas Trelborgā [1.] - ir izvirzīti iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Lasīt tālāk ...

Netālu no “Grifa karavīra” kapa atklāj vēl divas bagātīgas bronzas laikmeta kapenes

Grieķijas dienvidrietumos, pie Pīlas pilsētas Cincinatas universitātes arheologu komanda atklājusi divas jaunas, iepriekš nezināmas 3500 gadus vecas bronzas laikmeta  kapenes.

Lasīt tālāk ...

Gruzijā atklātas bronzas laikmeta valdnieka kapenes ar diviem ratiem inventārā

Nozīmīgu atklājumu, Gruzijas austrumu daļā, netālu no Lagodekas pilsētas, atrokot un izpētot senākajā bronzas laikmetā pirms 4000 gadiem uzbērtu kapukalnu, izdarījuši Gruzijas Valsts muzeja arheologi.

Ziņojumu par kurgānā atrastajiem dārgumiem, ratiem un cilvēku mirstīgajām atliekām Šveices pilsētā Bāzelē nesen notikušā starptautiskā, Senajiem Tuvajiem Austrumiem veltītā arheologu kongresā nolasīja Gruzijas Valsts muzeja Arheoloģijas centra vadītājs Zurabs Makharadze. 

Lasīt tālāk ...

Spānijā atrasti 7000 gadus veci unikāli alu gleznojumi ar medību ainām

Spānijas austrumos atklāti pārsteidzoši labi saglabājušies, 7000 gadus veci alu gleznojumi. Šie satriecošie mākslas darbi, kuri attēlo medību ainas, ar loku un bultām bruņotiem cilvēkiem medījot lielus dzīvniekus, sniedz neparastu seno aizvēstures dienu dzīves atspīdumu. 

Lasīt tālāk ...

Hipotēze: Stounhendžas megalītus transportēja ar taukiem ieziestām ragavām

Stounhendžas celtnieki lielus akmeņus uz celtniecības vietu vilka ragavās, kuras pirms tam iesmērēja ar cūku taukiem, teikts 15.jūlijā britu arheoloģijas žurnālā “Antiquity” publicētajā pētījumā. 

Lasīt tālāk ...

Zviedrijā atklāts rets, labi saglabājies laivas kaps

Zviedru arheologi, izdarot pārbaudes izrakumus kādas jaunbūves vietā Vecajā Upsalā, 74 km uz ziemeļiem no Zviedrijas galvaspilsētas Stokholmas, bija pārsteigti, atklājot nevis vienu, bet pat divus laivu kapus, no kuriem viens bija netraucēts un tajā bija apbedīts cilvēks kopā ar zirgu un suni.

Lasīt tālāk ...

Austrumprūsijā atrasts unikāls V-VI gs. seglu loka apkalums

2014.gada 27.februārī Karalauču (Kaļiņingradas) apgabala Vēstures un mākslas muzejā notika unikāla arheoloģiskā atraduma prezentācija - muzejnieki pirmo reizi plašāku sabiedrību iepazīstināja ar savā krājumā nonākušu priekšmetu - V un VI gs. mijas seglu loka sudraba apkalumu, uz kura, iespējams, attēlots mītiskās pasaules trīsdaļīgais iekārtojums.

Lasīt tālāk ...

Atradumi Melnā akmens svētnīcā Forumā liecina: Roma apdzīvota līdz pat 150 gadus senāk nekā iepriekš domāts

"Mūžīgā septiņu pakalnu pilsēta," kas jau tagad ierindojas starp nepārtraukti ilgstošāk apdzīvotajām vietām Eiropā, savus pirmsākumus rod, iespējams, pat pusotru gadsimtu senāk nekā līdz šim uzskatīts. Par to liecina neseno arheoloģisko pētījumu laikā Romas Forumā iegūto senlietu un atsegto struktūru datējums.

Veicot izrakumus Melnā akmens (latīņu - Lapis Niger) svētvietā, kas atrodas Forumā, līdzās 203.g. uzceltajai imperatora Septīmija Sevēra triumfa arkai un blakus uz VIII gs.pmē. attiecinātajam Vulkanālijam (Vulkānam veltīta svētnīca), kuri kopā veido vienīgo saglabājušos Komīcija, senākās, starp Palatīna un Kapitolija pakalniem novietotās tautas sapulču vietas, daļu, itāļu arheologi atraka senu no tufa, vulkāniskā akmens, būvētas sienas fragmentu un tam blakus - keramikas lauskas un graudus.

Lasīt tālāk ...

Karaīmi – tautība, sekta vai modus vivendi?

Reti kam ārpus etnogrāfu un vēsturnieku aprindām būs pazīstams karaīmu vārds. Tomēr šī, šodien nelielā, etniski un reliģiski savdabīgā kopiena, tās izcelšanās apstākļi joprojām gan rosina zinātnieku un publicistu polemiku, gan glabā atslēgas svarīgu Austrumeiropas vēstures un etnoloģijas problēmu risināšanai.

Lasīt tālāk ...