Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Šveice

Es neteiktu neko, ja mēs dzīvotu Šveicē,
Ais Alpu kalniem patvērušies.
Tad ražotu pulksteņus latviskiem ralstiem
Un Jāņu sieru lieliem caurumiem."      
                                                           / "Čikāgas Piecīši."/  

Valsts Eiropas vidienē, Alpu kalnos.

Galvaspilsēta - Berne.

Nacionālie simboli. Ēdelveiss (arī Austrijai).

Interesanti likumi. Sabiedriskās kārtības noteikumi pēc plkst.23:00 aizliedz noraut ūdeni daudzdzīvokļu nama tualetē.
Traģiskākais notikums autosacīkstēs - 1955.gadā Lemānas (Francija) 24 stundu autosacīkstēs Pjēra Levaga vadītais mersedess izlidoja no trases un nogalēja vairāk kā 80 skatītāju. Pēc šī notikuma Šveicē uz visiem laikiem tika aizliegtas autosacīkstes.

Aplūkojamie objekti.

Šveices pilsētas.
      Berne.
      Cīrihe.
      Ženēva.

Altdorfa. Ar šo pilsētiņu saistīts F.Šillera lugas personāžs Vilhelms Tells. Viņš atteicās klanīties pilsētiņas laukumā novietotajai austriešu vietvalža Heslera cepurei. Kad arestēto Tellu laivā veduši pāri Urnera ezeram uz cietumu, sacēlušies lieli vļņi. Tells, būdams prasmīgs stūrmanis, aizvadījis laivu līdz krastam. Šai vietā uzcelto kaplu rotā ainas no Tella piedzīvojumiem.
Pats Tells iemūžināts piemineklī uz Altdorfas galvenās ielas,bet pilsētiās ģērbonī atainots ar bultu cauršauts ābols

Andermata.
      Velna tilts. Te senos laikos gāja galvenais ceļš uz Itālijas robežu.1799.gada septembrī teveica Alpu pārgājienu Suvorova komandētā krievu armija. Tam opar godu klintī iekalts 12 m augsts krusts.

Einzīdelnas klosteris.
Vēsture. Tas esot pazīstams no 964.gada, kad Konstances bīskaps mēģinājis jaunuzcelto objektu iesvētīt. Viņu apturējusi balss no debesīm: „Nepūlies, Dievs pats ir svētījis šo celtni!”
Pašreizējo klostera baznīcu baroka stilā 1719.-735.gadam cēluši Bavārijas meistari.
Raksturojums. Šveices ievērojamakais svētceļojuma objekts. Nišās ir zeltīti šķirsti ar svēto pīšļiem. Svētceļnieku galvenās pielūgsmes avots ir Melnās Madonnas statuja, kas atrodas īpašā kapelā tūlīt pie baznīcas ieejas. Šai vietā 861.gadā nogalināts Sv.Meinards. Brīnumani, ka Madonna neskarta pārcietusi trīs ugunsgrēkus.

Furkas pāreja. Ceļā no Adermatas uz Meiringenu. 2431 m augsta.

Lielā Sv.Bernarda pāreja. 2469 m augstumā atrodas Šveices un Itālijas robeža. Bez šīs ir vēl arī otra Sv.Bernarda pāreja, kas savieno Šveici un Franciju. Kaut kur pa ceļu šeit pārvietojušies jau senie romeši. Bursenpjēras ciematā blakus baznīcai var aplūkot robežstabu, ko leģionāri uzstādījuši imperatora Konstantīna valdīšanas laikā 310.g.
Šais klinšainajos kalnos XI gs. izveidojās augustīniešu klosteris Bernarda de Mentona vadībā. Kinšainajos kalnos 8 mēnešus gadā bija sniegputeņi un mūki ar suņiem sambernāriem šeit glāba cilvēkus. Tādējādi ir aprēķināts, ka mūki izglābuši ap 2000 cilvēku. Tā Bernards iemantojis svētā statusu un viņa pīšļi atdusas tepat XVII gs. celtajā baznīciņā. Te arī viņa statuja. Baznīciņas vietā kādreiz atradies romiešu Jupītera templis.

Lucerna. Kalnu ieskauta pilsēta Vierwaldsta:ttensee ezera krastā.
      Mirstošās lauvas pieminēklis. Tas izcirsts lielā klintī par godu Šveices gvardiem un atrodas netālu no Lauvu laukuma.
      Kapelas tilts. Viens no vecākajiem un garākajiem koka tiltiem Eiropā. Vasaras laikā tilta margas visu 200 m garumā noklātas ar krāšņām puķu kastēm, bet tilta koka jumtiņu rotā ap 70 vēl XV gs. gleznotas Šveices vēstures ainiņas.
      Pilsētas nocietinājumu mūris. Esot deviņi torņi. Augsti.
      Galma baznīca. Atrodas netālu no Mirstošās lauvas pieminēkļa. Savdabīgs ir baznīcas pagalms, apjozts ar biezu mūra sienu. Tā noklāta ar vairāk kā simtu kapu plāksnēm, zem kurām atdusas dižciltīgākie lucernieši.
      Pulksteņu un nažu tirgotavas. To šeit ir ārkārtīgi daudz. 

Titlis kalns. Ar pacēlāju. 

Cernata. Kalnu ciems bez auto, kas sasniedzams tikai ar vilcienu vai zirgu taksometru.

Materhorns. Kalns - kalnu karalis, uz Itālijas un Šveices robežas.

Ženēvas ezers. Tā krastā Vevē un Montrē pilsētiņas.
Fribūra. Gleznaina pilsēta ar stāvām, bruģētām ieliņām uz klinšainas pussalas upes ielokā.
Nestle šokolādes ražotne.
Gruyere.
Pilsētiņa.
Āres aiza. Ūdens izgrauztā aiza ir 1400 m gara un 200 m dziļa. Gar tās malu ierīkota pastaigu taka.
Trimmelbaha ūdenskritumi. Kalna iekšpusē krīt 10 kaskādēs.
Reinas ūdenskritums. Tiek uzskatīts par varenāko Eiropā.

Grindelvalde. Pie tās populārs kalnu atpūtas rajons.
Meiringena.
Reihenbaha ūdenskritums. Slavenā Holmsa un Moriartija cīņas vieta. Pēc A.Konana-Doila stāsta te 4.maijā pie Reihenbahas ūdenskrituma, kas krīt no 250 m augstuma, cīnījies Šerloks Holmss ar noziedzīgās pasaules karali doktoru Moriartiju. Katru gadu cīniņa dienā te pulcējas liels pulks fanu. Par 7 frankiem vairāk kā 100 gadu vecais funikulieri paceļ kalnā līdz cīniņa arēnai. Tur sagaida no finera izgriezts Holmsa siluets, kura galvas caurumā var iebāzt savējo.
Pie pacēlāja ieejas ir piemineklis un muzejs Holmsam, ar visu Beikerstītas dzīvokli.  

Lugāno. Itāliskās Šveices "dieva auss."
Kastaņola. Aspāzijas un Raiņa trimdas vieta.
Davosas kūrorts.
Mistēriju parks.
Interlakenē.

Neišatele. Neišateles kantona administratīvais centrs, Neišateles ezera krastā. Pilsētas vizītkarte - pilkstaņi (pat tiek saukta par pulksteņu ieleju), šokolāde, siers un pilnīgs miers. Mikrotehnoloģiju un augsto tehnoloģiju centrs. 
Iedzīvotāji - ap 35 000.
Vēsture. Pirmās liecības par cilvēkiem šeit nāk no XIII gs.pmē. Magdalēnu kultūras apmetne atklāta vien 1990.gadā. Te uziets vecākais mākslas darbs Šveicē - auskari, kas simbolizē auglību.
Pilsēta dibināta 1011.gadā.
Aplūkojamie objekti. Vēsturiskais pilsētas centrs ir neliels, un to var izstaigāt 2 stundās. Daudzi nami celti no vietējā smilšakmens, kas piešķir ēkām koši dzeltenu krāsu.
Pils no XII gs.
Collegiale baznīca. Iesvētīta XII gs. beigās un slavena ar savu krāšņo un dekorēto jumtu.
Cietuma tornis. Vecākā celtne pilsētā. Tā pamati likti X gs. Pašlaik slēgt pēc ugunsgrēka.
140 ielu srūklakas, to vairums no XVI gs.
      Fountain de la Justice. iespaidīgākā no strūklakām, celta 1545.-1547.gadam, nesen atjaunota. Tās pakājē ir laikmetam atbilsošas 4 valdības formas: pāvests, miertiesnesis, imperators un sultāns.
      Fountain du Griffon.
      Fountain de la rue des Moulins.
      Fountain du Banneret.

Greznā ēkā, ko sauc par Mazo Versaļu, dzīvojis rakstnieka Žana Žaka Ruso draugs Pjērs Aleksandrs Diperū.

Velna tilts. Tilts virs Reisas upes 22-23 m augstumā. 1799.gada 14.(25.) septembrī pa to ar kauju pārgāja krievu karaspēks tā saucamā "Suvorova Šveices pārgājiena" laikā. Ceļš gar Reisas upi no Urzerēna ciema līdz Velna tiltam veda cauri šauram (līdz 3 m) un 60 m garam tunelim, ko aizsargāja franču vienība. Krievu jēgeri iespēja apiet tuneli pa kalniem un no upes puses, atspiežot pretinieku, izlauzās līdz Velna tiltam. Pēc tam zem ienaidnieka uguns pārcēlās pāri pussabrukušajam tiltam uz kreiso krastu un izlauza sev ceļu uz ziemeļiem.

Zoloturna. "Vienpadsmitu pilsēta. Sentnīga šveiciešu pilsētiņa, kurā līdz pat šodienai saglabājusies mistiska saistība ar skaitli 11. XIX gs. beigās te bija 11 baznīcas, 11 strūklakas, 11 torņi, 11 mākslas un amatniecības biedrības, bija izvietotas 11 kareivju rotas. Mūsdienās te ir arī 11 luksofori 11 kruestojumos, 11 muzeji, 11 bankas un 11 restorāni. 

Saites.
Šveicieši.