Šveicieši
Vairāku etnisku grupu veidota nācija, Šveices pamatiedzīvotāji.
Skaits. Kopskaits Šveicē - 5 700 000, 87,7% valsts iedzīvotāju. (1970.g.)
ASV - ap 250 000.
Francijā - 30 000.
VFR - 20 000.
Vēsture. 1291.gada 1.augustā nodibināja Šveices konfederāciju.
1897.gada 12.jūnijā Karls Elzeners patentēja Šveices armijas nazi. Pirmajam tā modelim bija koka spals, divi asmeņi, skrūvgriezis, konservu attaisāmais, korķviļķis un ????.
Šveiciešu etnogrāfiskās grupas. Šo grupu etniskā noškiršanās no tām radniecīgajām tautām notika Šveices Savienības vēsturiskajā attīstības gaitā un cīņā par neatkarību. Starp tām pastāv cieši ekonomiski un kultūras sakari, divvalodība un pat trīsvalodība. Etniskās grupas pamazām saplūst vienā nācijā.
Tādas ir 3 lielākās un viena maza:
1. vācšveicieši - 4 100 000, 65,6% šveiciešu. Dzīvo Šveices ziemeļu, centrālajā un austreņu daļā. Cēlušies no burgundu un alemāņu ciltīm, kas Alpu ziemeļu daļā ieceļoja III-V gs. Runā augšvācu dialektos, literārā valoda - vācu, ticīgie - protestanti kalvinisti, daļa - katoļi;
2. frankošveicieši - 1 100 000, 17,6% šveiciešu. Dzīvo Šveices rieteņos. Pēc izcelsmes radniecīgi frančiem. Runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti kalvinisti un katoļi;
3. italošveicieši - 220 000, 2,5% šveiciešu. Dzīvo Šveices DA. Radniecīgi itāļiem. Runā itāļu valodas dialektā, literārā valoda - itāļu, ticīgie - katoļi;
4. retoromāņi - ap 50 000, 1% šveiciešu.
Virtuve.
Šveices siers. Savulaik pat ticis izmantots naudas vietā, jo daļu samaksas bija pieņemts veikt naudā, bet otru daļu - smalkā sierā. Siers bijis arī tipiska dāvana bērnam dzimšanas dienā. Līdz I pasaules karam Šveicē ražoja vairāk kā tūkstoti siera šķirņu. Mūsdeinās pazīst tikai dažas šveiciešu siera šķirnes.
Emmental - siers ar caurumiņiem, bieži saukts par Šveices sieru;
Gruyere - mazāk caurumots;
Sbrinz - ciets kalnu siers;
raklete - puscietais govs siers. to ēd karsējot šķēles un nokasot izkusušo sieru pārlejot kartupeļiem. Šī siera ēšanas tradīcija radusies kalnos ganu vidū, pārdzenot govis kalnos, kur šis siers vakaros ticis sildīts pie ugunskura.
Tagad Šveices Siera savienība jeb kartelis, kas pēc I Pasaules kara tika dibināts, lai pasargātu un attīstītu siera ražošanu, realitātē pilnībā pārņēma visu siera ražošanu un pārdošanu gan vietējā, gan starptautiskajā tirgū. Tā 85 gadu garumā kopš 1914.-1999.gadam šī organizācija pilnībā kontrolēja siera cenu. 1999.gadā organizāciju izdzenāja par korupciju un tagad Šveicē ražo vairāk par 450 šķirņu sieru.
Fondī. Šveiciešu nacionālais ēdiens. Sākotnēji bijis reģionālas izcelsmes un tika ēsts Alpos. XX gs. 30.gados Šveices Siera savienība to tā izreklamēja, ka tas sāka asociēties ar Šveici.
Liels kopējais katls, kurā īpaši pagatavotas vairākas siera šķirnes un ēšanai tikusi izmanota maize.
Saites.
Šveice.
Retoromāņi.
