Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Trojas karš

Viens no grieķu mitoloģijas centrālajiem notikumiem. Trojas kara izcelšanos senie grieķi pieraksta Zeva vēlmei, kas vēlējies vai nu "atvieglot Zemes nastu," vai nu dot iespēju izcelties dievišķajiem varoņiem vai arī saglabāt pēcteču atmiņā savas meitas Helēnas daili. Tajā 11 gadus cīnās mikēnieši ar trojiešiem, līdz mikēnieši beidzot uzvar.

Par kara iemeslu kalpo strīds par ābolu starp trim dievēm - Hēru, Atēnu un Afrodīti. Augli tām bija iedevusi Erida un uz tā bija rakstīts - "visskaistākajai." Tā šis ābols kļuva par "strīdus ābolu." Jau visai agrīni mitoloģiskā tradīcija bija šo notikumu saistījusi ar Peleja un Fetīdas kāzām, uz kurām bija ielūgti visi dievi, tikai Erida ne.

Lai izšķirtu strīdnieces, Zevs pavēlēja Hermejam tās aizvest uz Idas kalnu Trojādā, kur ganīja aitas jauneklīgais Pariss. Tur tam bija jāizšķiras par labu visskaistākajai, un Pariss izvēlējās Afrodīti, ietekmējoties no viņas solījumiem dāvāt tam Helēnas mīlu. Tā uz mūžiem viņš saņēma sabiedrotajos Afrodīti, bet mūžīgos ienaidniekos - Hēru un Atēnu. Ar to arī izskaidrojams atbalsts, ko Trojas kara laikā Afrodīte sniedza trojiešiem, bet Hēra un Atēna - ahajiešiem.

Pariss ar kuģi nonāca Grieķijā un apmetās Menelaja mājā. Izmantodams viņa prombūtni, ar Afrodītes palīdzību pārliecināja Helēnu pamest savu vīru, Spartu un kļūt par viņa sievu.

Helēnas nolaupīšana bija tiešs Trojas kara iemesls. Sava brāļa Agamemnona atbalstīts, Menelajs savāca lielu karaspēku, jo bijušie Helēnas precinieki bija savstarpēji saistīti ar zvērestu nepieciešamības gadījumā atriebt tās lauleņa apvainojumu. Ahajiešu karaspēka bija slaveni varoņi: Odisejs, Filoktēts, abi Ajaksi, Diomēds, Sfenels, Protesilajs u.c. karagājienā izdevās iesaistīt arī Ahilleju, lai gan viņš nebija pretendējis uz Helēnas roku. Ahajiešu flote sapulcējās Aulīdas līcī Beotijā, tajā bija vairāk nekā tūkstotis kuģu. Par vadoni kā varenākais no ahajiešu ķēniņiem tika izvēlēts Agamemnons.

Galvenie Trojas kara notikumi risinājās tā desmitajā gadā. Kara jaunais posms bija saistīts ar to ka pie aplenktās Trojas ieradās Lemnas Filoktēts un Skīras Neoptolēms. No pirmā izšautās bultas gāja bojā Pariss, bet otrais nokauj mēzieti Eiripīlu. Pēc tam trojieši vairs neuzdrīkstas iznākt kaujai atklātā laukā, bet varenās pilsētas sienas ahajiešiem uzveikt nav pa spēkam.

Izeju no situācijas atrod Odisejs, pēc kura plāna meistars Epejs uzbūvē milzīgu koka zirgu ar dobu vidu. Tā iekšienē noslēpjas aplencēju izlases vienība, bet pārējie tikām izliekas dodamies uz dzimteni - dedzina nometni līdzenumā, flote dodas jūrā un patveras Tenēsas salā. Krastā pamestais Sināns iedrošina trojiešus koka zirgu kā dāvanu Atēnai ievest pilsētā.

Naktī grieķi iziet no koka zirga un atver pilsētas vārtus pārējiem, kas ir atgriezušies. Pārsteigtie trojieši tiek noslepkavoti un iet bojā visi vīriešu kārtas pilsētnieki, arī ķēniņš priāms. Paglābjas tikai Enejs ar dažiem biedriem, kas no dieviem saņēmis uzdevumu bēgt no trojas, bet tās varenību atsākt citā vietā. Trojas sievietes arī gaida ļauns liktenis - Andromaha kļūst pat Neoptolēma gūstekni, Kasandru atdod par piegulētāju Agamemnonam, bet Poliksēnu upurē uz Ahilleja kapa.

Troja iet bojā baismīgā ugunsgrēkā. 

Saites:
Troja.
Trojas zirgs.
Sengrieķu mitoloģija.