Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Eiropa

Indoeiropieši

Lai cik dažādas būtu mūsdienu Eiropas tautu valodas, tomēr visām - vai tā būtu latviešu, lietuviešu, krievu, poļu, vācu, franču, zviedru, angļu, čehu, grieķu, spāņu vai vēl kāda cita valoda, - visām manāmas kādas kopīgas pazīmes, kas norāda, ka sensenos laikos šīs mūsdienu valodas bijušas vienotākas, varbūt pat ka bijusi viena, visiem Eiropas iedzīvotājiem kopēja valoda.

Lasīt tālāk ...

Netālu no Stounhendžas atklātas liecības par iepriekš nezināmu, milzīgu stāvakmeņu rindu

Tikai 3,2 km attālumā no slavenā Stounhendžas kromleha, izmantojot modernas neinvazīvas augsnes skenēšanas tehnoloģijas, nesen atklātas lielas, aizvēsturiskas akmeņu rindas paliekas. Milzīgie akmens monolīti, kuri aprakti zem vēlākā Daringtonas sienu (Durrington Walls) "superhendžas" zemes uzbēruma, pirms 4500 gadiem bija daļa no grandioza rituālā kompleksa. 

Lasīt tālāk ...

Sens monolīts liecina par cilvēku klātbūtni pirms 9500 gadiem Vidusjūrā nogrimušā arhipelāgā

Veicot Vidusjūras dibena augstas izšķirtspējas kartografēšanu, itāļu pētnieki Sicīlijas jūras šaurumā, kas atdala Sicīliju no Āfrikas krastiem, 40 metru dziļumā atraduši milzīgu, cilvēku apstrādātu akmens monolītu.

Lasīt tālāk ...

Zombiju apbedījumi senajā Grieķijā?

Vai racionāli un loģiski domājošie sengrieķi dzīvoja bailēs no mirušajiem? Meklējot atbildi uz šo jautājumu, Pitsburgas universitātes arheoloģe Dr.Kerija Vīvere (Carrie Sulosky Weaver) savā 11.jūnijā tīmekļa žurnālā "Popular Archeology" publicētājā rakstā "Walking Dead and Vengeful Spirits" apskata un analizē arheoloģiskas un vēsturiskas liecības par sengrieķu ticību tā sauktajiem "atriebīgajiem miroņiem," kuri, atrazdamies uz robežas starp dzīvību un nāvi, naktīs mēdza augšāmcelties no saviem kapiem, lai biedētu un nodarītu ļaunu dzīvajiem.

Lasīt tālāk ...

Francijā atrastas iespaidīgas Halštates perioda ķeltu augstmaņa kapenes

Francijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūta (INRAP) arheologu komanda, veicot industriālā parka izbūvē negaidīti atklātās senvietas aizsardzības izpēti Šampaņas reģiona nelielās Lavā (Lavau) pilsētas nomalē, atklājusi aptuveni 2500 gadus vecas, ar senākā dzelzs laikmeta (Halštates perioda) beigām datētas ķeltu "prinča" kapenes.

40 metrus diametrā lielā kapukalna centrā atklātajā 14m2 plašajā apbedījuma kamerā arheologi līdz šim atraduši vairākus īpašus prestiža priekšmetus - mirušajam kapā līdzi dotus estrusku vai sengrieķu amatnieku un mākslinieku darinājumus.

Institūta prezidents Dominiks Garsija, apmeklējot atradumu vietu, pastāstīja žurnālistiem, ka jaunatklātajā kapā, spriežot pēc tā izmēra un vērtīgajiem priekšmetiem, neapšaubāmi apbedīts kāds no vietējo valdnieku dzimtas pārstāvjiem un tas ir viens no lielākajiem līdz šim atklātajiem Halštates perioda apbedījumiem Eiropā. 

Lasīt tālāk ...

Rietumromas impērijas bojā eja

Oficiālais Rietumromas sagrāves datums, kas parasti tiek minēts kā zināms lūzuma punkts – antīkās vergturu sabiedrības likvidācija un pāreja uz agro viduslaiku sabiedrības organizāciju – ir 476.gads, kad ģermāņu skīru ciltij piederīgais imperatora gvardes komandieris Odoakrs gāza no troņa pēdējo Rietumu Romas valdnieku – pusaugu zēnu, kas likteņa ironijas pēc nesa mītiskā Romas dibinātāja Romula vārdu. Ieguvis varu, Odoakrs vairs nemēģināja iesēsties imperatora krēslā, kā to pirms viņa bija darījuši citi barbaru vadoņi – nē, pēc tā viņš netīkoja, gluži otrādi, nodibinājis Itālijā savu – Odoakra valsti – trofejās iegūtās imperatora regālijas viņš nosūtīja uz Konstantinopoli

Lasīt tālāk ...

Pie Dēlas salas Egejas jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas

Grieķijas Kultūras ministrija izplatījusi paziņojumu, ka Egejas jūras dibenā pie Dēlas salas krastiem uzietas senas nogrimušas apmetnes drupas ar keramikas darbnīcas paliekām.

Lasīt tālāk ...

Dzīvnieku zīmējumi uz sena grieķu vīna kausa, iespējams, attēlo zvaigznājus

Ilgu laiku uzskatīja, ka zīmējumi uz apmēram 2625 gadus veca divrokturu grieķu vīna kausa, kas pašreiz izstādīts Lamijas Arheoloģijas muzejā, attēlo medību ainas ar nejauši izvēlētiem dzīvniekiem.

Taču nesen veikts pētījums liecina, ka, uz skifa (skyphos) tipam piederošā vīna kausa, uzgleznotie dzīvnieki ir zvaigznāji un tas ir viens no senākajiem šāda veida attēlojumiem. Ar detalizētu kausa zīmējumu analīzi iespējams iepazīties žurnāla "Hesperia" šī gada aprīļa-jūnija numurā.

Pētījuma autors, Misūri universitātes klasiskās arheoloģijas doktorantūras students Džons Bārnss (John Barnes) domā, ka arī citi dzīvnieku gleznojumi un zīmējumi sengrieķu mākslas darbos patiesībā varētu būt zvaigznāju attēlojumi.

Ja mēs no jauna izvērtētu dzīvnieku attēlojumus, kurus sākotnēji iekļāva kategorijā „medību ainas,” tad atrastu vēl vairāk [zvaigznāju attēlojumus] un iegūtu daudz labāku izpratni par to, ko un kāpēc sengrieķi vērojuši nakts debesīs, Bārnss pastāstīja livescience.com

Lasīt tālāk ...

Polijā atklātas liecības par mezolīta šamanisma ritiem un zvaigžņu vērošanu

Izpētot mezolīta laikmeta apmetni pie Švidvijas (Świdwie) ezera Rietumpomerānijā, Polijā, zinātnieki uzgājuši liecības gan par seno Baltijas jūras baseina iedzīvotāju pasaulskatu un, domājams, šamaniskiem rituāliem, gan arī par iespējamu zvaigžņu vērošanu.

Švidvijas ezers, pie kura pirms apmēram 9000 gadiem dzīvoja kāda mednieku-vācēju kopiena, kuras nometni un daudzus tās vietā palikušos organiskos (koka, kaula) priekšmetus vēlāk pārklāja un anaerobos apstākļos no iznīkšanas pasargāja skābekļa necaurlaidīgs kūdras slānis, atrodas tāda paša nosaukuma dabas rezervātā, netālu no Bolkovas pilsētas, ziemeļrietumu Polijā, Vācijas pierobežā.

Lasīt tālāk ...

Uzietas liecības par lielu vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā

Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Toledo provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.

Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.

Lasīt tālāk ...