Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Eiropa

Pie Dēlas salas Egejas jūrā atrod nogrimušas apmetnes drupas

Grieķijas Kultūras ministrija izplatījusi paziņojumu, ka Egejas jūras dibenā pie Dēlas salas krastiem uzietas senas nogrimušas apmetnes drupas ar keramikas darbnīcas paliekām.

Lasīt tālāk ...

Dzīvnieku zīmējumi uz sena grieķu vīna kausa, iespējams, attēlo zvaigznājus

Ilgu laiku uzskatīja, ka zīmējumi uz apmēram 2625 gadus veca divrokturu grieķu vīna kausa, kas pašreiz izstādīts Lamijas Arheoloģijas muzejā, attēlo medību ainas ar nejauši izvēlētiem dzīvniekiem.

Taču nesen veikts pētījums liecina, ka, uz skifa (skyphos) tipam piederošā vīna kausa, uzgleznotie dzīvnieki ir zvaigznāji un tas ir viens no senākajiem šāda veida attēlojumiem. Ar detalizētu kausa zīmējumu analīzi iespējams iepazīties žurnāla "Hesperia" šī gada aprīļa-jūnija numurā.

Pētījuma autors, Misūri universitātes klasiskās arheoloģijas doktorantūras students Džons Bārnss (John Barnes) domā, ka arī citi dzīvnieku gleznojumi un zīmējumi sengrieķu mākslas darbos patiesībā varētu būt zvaigznāju attēlojumi.

Ja mēs no jauna izvērtētu dzīvnieku attēlojumus, kurus sākotnēji iekļāva kategorijā „medību ainas,” tad atrastu vēl vairāk [zvaigznāju attēlojumus] un iegūtu daudz labāku izpratni par to, ko un kāpēc sengrieķi vērojuši nakts debesīs, Bārnss pastāstīja livescience.com

Lasīt tālāk ...

Polijā atklātas liecības par mezolīta šamanisma ritiem un zvaigžņu vērošanu

Izpētot mezolīta laikmeta apmetni pie Švidvijas (Świdwie) ezera Rietumpomerānijā, Polijā, zinātnieki uzgājuši liecības gan par seno Baltijas jūras baseina iedzīvotāju pasaulskatu un, domājams, šamaniskiem rituāliem, gan arī par iespējamu zvaigžņu vērošanu.

Švidvijas ezers, pie kura pirms apmēram 9000 gadiem dzīvoja kāda mednieku-vācēju kopiena, kuras nometni un daudzus tās vietā palikušos organiskos (koka, kaula) priekšmetus vēlāk pārklāja un anaerobos apstākļos no iznīkšanas pasargāja skābekļa necaurlaidīgs kūdras slānis, atrodas tāda paša nosaukuma dabas rezervātā, netālu no Bolkovas pilsētas, ziemeļrietumu Polijā, Vācijas pierobežā.

Lasīt tālāk ...

Uzietas liecības par lielu vara laikmeta apmetni centrālajā Spānijā

Tībingenes universitātes arheologi sadarbībā ar Kultūras resursu centru, Spānijas vidienē, Toledo provinces Kastīlijas-Lamančas komūnā, Azutanas (Azutan) administratīvajā teritorijā atklājuši iepriekš nezināmu, lielu Vara laikmeta apmetni. Strādājot kopā ar kolēģiem no Alkalas de Enaresas (Alcala de Henares) universitātes, arheologi atrada lauskas un akmens darbarīkus apmēram 90 hektāru lielā platībā.

Senlietu tipoloģiskā analizē atradumus datē ar Vara laikmetu jeb halkolītu (literatūrā arī - eneolīts) - pārejas posmu no neolīta uz bronzas laikmetu, kas Spānijā notika pirms 4000 līdz 5000 gadiem.

Lasīt tālāk ...

Dānijā atklāj nozīmīgu vīkingu laika cietoksni

Dānijas Piļu centra un Ārhusas universitātes arheologi nākuši klajā ar paziņojumu par sensacionālu, reģiona mēroga nozīmes atradumu - apmēram 40 km uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Kopenhāgenas, Vallo muižai piederošā laukā, 3 km uz rietumiem no Koges pilsētas, viņiem izdevies atklāt liela vīkingu cietokšņa paliekas. Jaunatklātais nocietinājums, kas bijis veidots kā masīvu baļķu sienu un zemes vaļņu apļveida konstrukcija, pieder tā sauktajam "Trelborgas" cietokšņu tipam, kurus, kā uzskata vairums vēsturnieku, ap 980.g. būvējis dāņu karalis Haralds Zilzobis.

Par apmēram 145 m diametrā lielā cietokšņa nozīmi liecina fakts, ka tas ir tikai piektais zināmais šāda veida nocietinājums Dānijā (vēl divi atrodas Ēresunda šauruma pretējā krastā - mūsdienu Zviedrijas teritorijā, kura vīkingu laikmetā piederēja Dānijai) un iepriekšējais tika atklāts pirms 60 gadiem. Trīs no šiem cietokšņiem - Firkatā, Agersborgā un Dānijas Trelborgā [1.] - ir izvirzīti iekļaušanai UNESCO pasaules mantojuma vietu sarakstā.

Lasīt tālāk ...

Austrijā atklātas, iespējams, par Stounhendžu senākas apļveida struktūras

Austriešu arheologi, pētot pirms diviem gadiem Burgenlandes federālajā zemē, pie Rehnicas (Rechnitz) pilsētas uzņemtas aerofotogrāfijas, tajās pamanījuši ar vidējo neolītu datējamas apļveida struktūras.

Noslēpumainos, tūkstošiem gadus vecos veidojumus pašreiz pēta speciālisti, kuri uzskata, ka tie vienlaikus kalpoja gan kā kalendārs, gan kā reliģisku rituālu norises vieta.

Lasīt tālāk ...

Gruzijā atklātas bronzas laikmeta valdnieka kapenes ar diviem ratiem inventārā

Nozīmīgu atklājumu, Gruzijas austrumu daļā, netālu no Lagodekas pilsētas, atrokot un izpētot senākajā bronzas laikmetā pirms 4000 gadiem uzbērtu kapukalnu, izdarījuši Gruzijas Valsts muzeja arheologi.

Ziņojumu par kurgānā atrastajiem dārgumiem, ratiem un cilvēku mirstīgajām atliekām Šveices pilsētā Bāzelē nesen notikušā starptautiskā, Senajiem Tuvajiem Austrumiem veltītā arheologu kongresā nolasīja Gruzijas Valsts muzeja Arheoloģijas centra vadītājs Zurabs Makharadze. 

Lasīt tālāk ...

Spānijā atrasti 7000 gadus veci unikāli alu gleznojumi ar medību ainām

Spānijas austrumos atklāti pārsteidzoši labi saglabājušies, 7000 gadus veci alu gleznojumi. Šie satriecošie mākslas darbi, kuri attēlo medību ainas, ar loku un bultām bruņotiem cilvēkiem medījot lielus dzīvniekus, sniedz neparastu seno aizvēstures dienu dzīves atspīdumu. 

Lasīt tālāk ...

Austrumprūsijā atrasts unikāls 5.-6.gs. seglu loka apkalums

Šī gada 27.februārī Karalauču (Kaļiņingradas) apgabala vēstures un mākslas muzejā notika unikāla arheoloģiskā atraduma prezentācija - muzejnieki pirmo reizi plašāku sabiedrību iepazīstināja ar savā krājumā nonākušu priekšmetu - 5. un 6.gs. mijas seglu loka sudraba apkalumu, uz kura, iespējams, attēlots mītiskās pasaules trīsdaļīgais iekārtojums.

Lasīt tālāk ...

A.Šnē lekcija 'Vikingi: vēsture un mīti'

Trešdien, 12.februārī, Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (LU VFF) notika cikla „Vēstures mozaīka” noslēdzošā lekcija par tēmu „Vikingi: vēsture un mīti.” Lekciju nolasīja doc. Dr.hist. Andris Šnē.

Lasīt tālāk ...