Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gari

Radības no Garu pasaules.

Klasiski rietumeiropiešu uzskatos:
      -  rūķi jeb arī elfi, goblini, satīri, fauni, fejas, piksi, mājasgariņi, džini, troļļi, koboldi, besi - zemes gari;
      -  nāras jeb undīnes - ūdens gari;
      -  silfi - gaisa gari;
      -  salamandras - uguns gari.

Parasti gari cilvēkiem nav redzami, taču vajadzības gadījumā tie spēj materializēt savu formu līdz tādai pakāpei, ka tos spēj redzēt arī cilvēka acs. Tomēr vairums garu nevēlas kontaktēt ar cilvēkiem un izvēlas dzīvei vientulīgas un klusas vietas.

Izpēte. Paracelzs noteica četras elementāro garu klases. Paracelza noteiktie parasti parādās cilvēku izskatā - fejas, nāras, eņģeļi

Garu uzvedība.
Gari izsauc bailes un šausmas.
Šie radījumi zina, kā nobaidīt cilvēku, un visādi cenšas palielināt bailes. Ļaunie gari cenšas izraisīt bailes, jo zemas kārtas spēcīgas emocijas viņiem ir ne tikai barība, bet pat kaut kas līdzīgs kā alkohols - apdullinoša viela. Tie palielina bailes, lai piesātinātos ar tām emocijām un noreibt no cilvēka šausmām. Iespējams, tieši šī pedējāīpašība varētu būt atspoguļota feju stāstos, kad smalki vīni piepeši gaisā izzūd.
Agresīvie gari - elemnetāļi, apdzīvo pārsvarā zemākos astrāla līmeņus. Ja nepētīsiet šos līmeņus, tad gadiem ceļojot astrālā jūs varat arī nekad nesastapt nevienu agresīvu turienes radību. Elementāļi, lai gan ir viegli saērcināmi, tomēr neko ļaunu jums nenodarīs.
Vieni no zemākajiem gariem - fejas.
Donalds Taisons savā grāmatā "Soul Flight: Astral Projection & The magical Universe." neiesaka laisties zemākos slāņos par fejām, jo tie sastāvot no pagāniskiem mirušo mājokļiem, dažādām ellēm, kurās mitinās dēmoni. Lai gan fiziski šie ceļojumi joprojām nav bīstami, tomēr psiholoģiskie iespaidi ir šaušalīgi, un daži var tikt ārkārtīgi stipri traumēti. bez tam pastāv riski, ka kāda no dēmoniskaj'm būtnēm jūs pamanīs un mēģinās jums "piesieties." Visiem spēkiem jācenšas nepiesaistīt dēmonu uzmanība, pat ja tie liksies jauki un nevainīgi. Viņi ir ālunuma pilni un meklē tam pielietojumu.

Kontakti ar gariem astrālā. Lai gan paši gari astrālo ceļojumu laikā nevar rradīt tiešus draudus, tomēr tādabīstamība var rasties no maldiem, nepareizas situācijas izpratnes, haosa vai nepareizas pretreakcijas. Gari nav spējīgi jumskaitēt, taču viņi var jūs maldināt/apmānīt, izprovocēt to, ka jūs paši sev kaitējat. - garitā dēļ var uzvesties agresīvi, melot draudēt, lamāties. Tie var aizpildīt jūsu jūtas arnepatīkamām vīzijām, skaņām, pieskārieniem, smakām un retos gadījumos arī ar garšām. Donalds taisons savā grāmatā Soul Flight Astral Projection & The Magical Universe min gadījumu, ka kāds gars izmainījis kartupeļu čipsu garšu uz ļoti riebīgu.

Garu saukšana. Tā sauktais spirituālisms.
Slaveni garu saucēji/kontaktieri, piemēram, Lidels Māzers (1854.-1918.g.) noezotēriskāsorganizācijas "Zelta Rītrausma" atzīmē, ka kontaktēšana ar gariemprasa ārkārtīgi lielu fizisko sasprindzinājumu."Var saprast, ka sasprindzinājums darba laikā bija neticams, īpaši Z rituāla saņemšanas laikā, kas, likās, nogalinās mani vai Vestīgiju [Māzera sieva], vai mūs abus; pēc katra sūtījuma iestājās briesmīgs nervu spēku izsīkums, kas radies pārbaudot saņemamo datu pareizību; gadījās, ka līdzīgu izsīkumu pavadīja bagātīgi auksti sviedri ar nopietnu asiņošanu no deguna, mutes un reizēm arī ausīm."
Dzejnieks Viljams Batlers Jeitss rakstīja par Māzeru: "Katru svētdienu viņš izsauca garus, un es ievēroju, ka tai dienā viņš spļāva asinis. Nepievērsiet uzmanību, viņš teica, jo asinis nāk no galvas, nevis no sirds; nezinu, kas tā bija par slimību, taču domaju, ka viņš dzīvoja kādā milzīgā sasprindzinājumā." (citēts no Howe. Magicians of the Golden Dawn).
Šis pats Māzers ar garu piedalīšanos spēlējis arī kādu galda spēli - Ēnoha šahu.

Vai garus var redzēt. Mēdz apgalvot, ka ar gariem un dēmoniem saistītā informācija nenonāk pie mums ar fizisko maņu orgānu palīdzību. mums tikai liekas, ka tas tā ir. Šī informācija uzrodas pašāapziņā "sensora tēla" veidā, un pēc tam tā, visai iespējams, projicējas apkārtējā vidē. "Sensoro tēlu" piemērs ir sapņi. Gari var sazināties ar mums sapņos, un mēs tos redzam. Arī sapņos mums liekas, ka mēs garus dzirdam ar ausīm, taču tātas nav.
No tā izriet visai interesanti un nozīmīgi secinājumi. Visai bieži sajūtas, kas saņemtas no maņu orgāniem, nav iespējams atšķirt no "sensorā tēla." Piemēram, gars parādās cilvēkam kā Pelēcis. Gars eksistē tikai apziņas astrālajā līmenī un tam nav nekāda materiāla iemiesojuma. Tomēr tas iespēj sazināties ar konkrēta cilvēka apziņu, iedarbojoties uz to kā "sensors tēls." Tas pieņem attiecīgu izskatu un projicējas apkārtējā vidē, kļūstot it kā vielisks un novērotājam cilvēkam pilnīgi reāls. Taču patiesībā apkārtējā vidē viņa nav - gars tikai "uzslāņo" reālajā pasaules ainavā savu astrālo formu, kas eksistē astrālajā plānā. No cilvēka redzes viedokļa, kas uztver garu, tam ir gan faktūra, gan forma, gan temperatūra. To var ieraudzīt, pataustīt, paostīt, ar to var parunāt,izdzirdēt atbildes, sajust tā pieslkaŗienus, vai to, kā viņš saķer aiz rokas. Cilvēks pat var viegli stāties ar garu dzimumsakaros, lai gan fiziskajā pasaulē gars neeksistē.
Vēl interesantāk ir tad, ja pieļaujam domu, ka gars var iedarboties ne tikai uz viena cilvēka apziņu, bet arīvisu to, kas atrodas blakus. Arī tie var ieraudzīt kontaktieri sarunājoties ar Pelēci. Pieejot tuvāk Pelēci var pataustīt, arī izdzirdes pelēča vārdus tad pat, kad tos izdzirdēs centrālais kontaktieris.
Tālāk - vēl trakāk. Pieņemsim, ka vienam no kontaktiera draugiem gadījies digitālais fotoaparāts un Pelēcis ir tapis nobildēts. Iespējams, ka šī "nolēmētā" grupa augstāk minēto iemeslu dēļ patiešām fotogrāfijā raugoties ieraudzīs Pelēci, taču kā būs ar citiem? Cik tālu stiepjas šis iespējamais "sensorā tēla" spēks? Neko mēs par to nezinām...

Gari rada materiālus pierādījumus paši par sevi. Gari, iespējams, spēj kontrolēt cilvēka saprātu, un to izmanto, lai radītu materiālos "pierādījumus" savai eksistencei. Piemēram, cilvēks, kas ir pārliecināts, ka redzējis citplanētiešu kuģa piezemēšanos un pacelšanos, gara ietekmēts pats izdedzina riņķi uz zemes vai uzber to no smiltīm. Pēc tam, kad gari atstājas, šis pats cilvēks brīnās par to un var pat apzvērēt, jo uzskata tos par īstiem.

Gari pavadoņi. Tādi nepieciešami astrālajā pasaulē. Dante savās "Dievišķajā komēdijā" ceļo pa elli romiešu dzejnieka Vergīlija spoka pavadībā. Protams, tas ir literārs sacerējums, tācu parāda šāda pavadoņa nepieciešamību. Tādi gari-pavadoņi bija un ir šamaņiem, viduslaiku raganām, kristiešiem sargeņģeļu veidolā. Garu tēli mainās hronoloģiski un atkarībā no kultūru koda, taču jēga paliek nemainīga. D.Taisons apgalvo, ka tādu garu-pavadoņu esot divu tipu: cilvēku tēlāun necilvēki.
Piemēram, amerikāņu spirituālistu kustības sākumā bija populārs pavadonis-indiānis. Iespējams, ka daļa no šiem gariem-pavadoņiem ir joprojām dzīvu cilvēku gari.
Par šo tēmu rakstījis Čārlzs Vebsters Ledbiters savā grāmatā "Neredzamie palīgi" (1915.g.).

Saites.
Garu pasaule.