Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Berlīne

Vācijas galvaspilsēta.
Interesanti, ka gājēju luksoforā cilvēciņiem galvā ir cepures.

Vēsture. Ap 1147.gadu vācu firsts – grāfs Albrehts Lācis uzsāka Elbas upes augštecē dzīvojošo slāvu – ļutiču zemju iekarošanu. Ap 1170.gadu Pieelbas slāvu pretošanās bija salauzta. Ļutiču zemēs tika izveidota Albrehta Lāča pārvaldītā Brandenburgas markgrāfiste - par tās centru XIII gadsimtā kļuva Berlīne, kas kā pilsēta pirmoreiz minēta 1230.gadā.
Šodien vājprātīgā imigrācijas politika novedusi pie tā, ka šodien pilsētā uzdarbojas tā sauktās “musulmaņu patruļas,” kas vēršas pret mūzikas atskaņošanu, alkohola lietošanu bāru terasēs, viņuprāt nepiedienīgu uzvedību publiskā vietā skūpstoties, utml.
II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). 1945.gada 16.aprīlī krievpadomju spēki sāka Berlīnes ieņemšanas operāciju, kas tika pabeigta 2.maijā.
2017.gadā kādā Berlīnes mjuzejā tika nozagta 100 kg smaga zelta monēta (3,75 miljonu eiru vērtībā). Zagļus atrada un notiesāja, bet monētu ne. Domājams, tā sadalīta gabalos un pārdota.

Aplūkojamie objekti.
Aleksandra laukums. Berlīnes galvenais laukums. Pasaules laika pulkstenis tajā un masīvais TV tornis.
TV tornis. 365 m augsts.
Brandenburgas vārti. Sadalītās un atkal apvienotās Berlīnes simbols. Tos rotā 6-metrīga kvadriga, kuru vada uzvaras dieve Viktorija.
Potsdamas laukums. Tajā notiek slavenais Berlīnes kinofestivāls.
Reihstāgs. Vācijas parlamenta ēka.
Hitlera bunkurs. Tagad virs tā ir parasta autostāvvieta.
Kūrfirstu dambis.
Eiropas centrs.
Unter den Linden.
Centrālā Berlīnes iela.

Berlīnes mūris (1961.-1989.g.). 28 gadus sadalīja pilsētu. Mūra fragmenti pašreiz atrodas lielākajos pilsētas laukumos, metro stacijās un muzejos. Ir pat Mūra muzejs (Friedrichstrasse 43-45, ieeja 12,5 eiras), kas atrodas blakus Čārlija kontrolpunktam. Muzejs veidots kā piemiņa visām brīvības idejām - mūra laika mocekļiem, starptautiskiem brīvības cīnītājiem, nogalinātiem žurnālistiem un pat Mihailam Hodorkovskim.
Vēl ir arī Mūra parks (Mauerpark), kas ir piemiņas vieta cilvēkiem, kas krituši šķērsojot mūri.

Bauhaus arhīvs. Klingelhōferstrasse 14. Arhitektūra un dizains.
Bundestāgs.

Grīnvaldes parks. Grunewald – „zaļais mežs”.
Savulaik tas iekārtots kā Prūsijas imperatora medību vieta. Atrodas Berlīnes rietumu malā, daudz ozolu un skujukoku. Te ir rī divi dvīņu ezeriņi – Schlachtensee un Krmme. Starp abām ūdenstilpnēm ir idillisks aus dārzs Fischerhutte. 

Nacistu laika pieminekļi.
Berlīne-2, nacistu laika pazeme. 
Berlīne-2 bija pati varenākā nacistu laika šahtu un pazemes telpu sistēma ne tikai Vācijā, bet visā Eiropā. Te atradās: Nordhauzen - pazemes rūpnīcas raķeštehnikas (Fau-1, Fau-2) ražošanai; Konštaina kalnā Nordhauzenas tuvumā 560 000 kvm kopplatībā lielā dziļumā atradās uzņēmuma Mittelwerk pazemes raķešu rūpnīca. kopumā raķešu Fau ražošana bija koncentrēta 19 pazemes galerijās, visi šie pazemes objekti bija savienoti ar šaursliežu metro dzelzceļu. Pazemē notika darbs pie antigravitācijas dzinēja "Zvans." Bernterodā atradās pazemes noliktavas munīcijai, dārglietām un Frīdriha Lielā pīšļiem. Merkers - pazemes glabātuve Vācijas zelta rezervei un muzejiskām vērtībām; Frīdrihrodē - Hitlera rezidence "Wolfstrurm"; "Oberhofa" - pazemes reihskanceleja; "Ilmenau" - impērisko ministriju rezidence; "Stadtilm" - zinātniski pētnieciskais centrs kodolieroču izveidei; Kala - pazemesx aviācijas rūpnīca. 

Pretgaisa aizsardzības torņi. II Pasaules kara laikā viens no galvenajiem vācu aizsardzības līdzekļiem bija milzīgi pretgaisa aizsardzības torņi, kas pazīstami ar nosaukumu "Flakturm." Trīs no tiem tika uzbūvēti Berlīnē. Līdz mūsdienām saglabājušies divi torņi - otrais un trešais. "Flakturm III" atrodas Humbolthaina parkā - tā milzīgās sienas tagad klāj grafiti zīmējumi.

Bumbu patversme pie Anhalteras dzelzceļa stacijas Berlīnē. Šī patversme ir viena no daudzajām aizsargbūvēm, kas tapa II Pasaules kara laikā Vācijā. Sākotnēji komplekss sastāvēja no pieciem stāviem un varēja uzņemt 12 000 cilvēku. Pašlaik vienā no celtnes stāviem darbojas šausmu istaba ar spokiem, citā stāvā izveidots spīdzināšanas un medicīnas muzejs, bet apakšējā stāvā atrodas muzejs, kas veltīts pašas patversmes vēsturei.

Muzeji.
      Berlīnes Arheoloģijas muzejs.
      VDR muzejs.
Karl-Liebknecht-Strasse 1. Maksa - 6 eiras. Te var nokļūt dažādās VDR realitātes daļās - cietuma kamerā, vienkāršo vāciešu dzīvoklī, tualetē, virtuvē, mediju telpā, trabanta iekšpusē u.c.
      Fotogrāfijas muzejs. Jebensstrasse 2, ieeja 8 eiras.
      Filmu un TV muzejs. Potsdamer Strasse 2, ieeja 6 eiras. Pilns ar tehniskiem rīkiem un aparatūru. Regulāri labu filmu seansi.
      Komunikācijas muzejs. Leipziger Strasse 16, ieeja 3 eiras. Pirmajā stāvā 3 darbīgi roboti, kas patīk bērniem. Pagrabā atrodas Dārgumu istaba, kurā var aplūkot lielus retumus, piemeram, pasaulē pirmās un vienīgās pastmarkas.
      Jaunais muzejs. 2009.gadā vēris durvis pēc restaurācijas. Eksponāti - Nefertites krūšutēls.

Hostelis Berlīnē. Jetpak City Hostel
                            58 Pariserstrasse
                            Tālrunis: + 49 30 784 4360
                            13.00 Ls par diennakti 

Tradīcijas.
Berlīnes kinofestivāls. Notiek Potsdamas laukumā.

Atradumi.
"Deģenerātu māksla." 2010.gadā, rokot jaunās metrostacijas šahtu, tika uzieti nacistu sabojātas un pie Berlīnes Sarkanā rātsnama apraktas skulptūras, ko paši nacisti uzskatīja par "deģenerātu mākslu." Te ir Edvīna Šarfa, Gustava Heinriha Volfa, Oto Freindliha u.c. darbi. 1937.gadā tos izņēma no muzeju krājumiem. Daudzas no skulptūrām stipri cietušas.

Iepirkšanās. Pie Berlīnes ir labs tirdzniecības centrs A10, ko bieži izvēlas pircēji no Latvijas.

Saites.
Vācija.
Berlīnes mūris (1961.-1989.g.).