Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Eiropa

Spānijā atrasti 7000 gadus veci unikāli alu gleznojumi ar medību ainām

Spānijas austrumos atklāti pārsteidzoši labi saglabājušies, 7000 gadus veci alu gleznojumi. Šie satriecošie mākslas darbi, kuri attēlo medību ainas, ar loku un bultām bruņotiem cilvēkiem medījot lielus dzīvniekus, sniedz neparastu seno aizvēstures dienu dzīves atspīdumu. 

Lasīt tālāk ...

A.Šnē lekcija 'Vikingi: vēsture un mīti'

Trešdien, 12.februārī, Latvijas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (LU VFF) notika cikla „Vēstures mozaīka” noslēdzošā lekcija par tēmu „Vikingi: vēsture un mīti.” Lekciju nolasīja doc. Dr.hist. Andris Šnē.

Lasīt tālāk ...

Papildinās senākās paleolīta alu mākslas vietu skaits Eiropā

Vecākie, līdz šim zināmie alu gleznojumi ir uzieti Kastiljas alā Kantabrijas provincē Spānijā. Seno cilvēku tur atstātie plaukstu nospiedumi, diski, bizoņa atveids un citi zīmējumi ir 40 000 gadus veci. Godpilno otro vietu aiz Kastiljas vecuma ziņā līdz šī gada septembrim ieņēma Šoves ala Francijā ar sienu gleznojumiem, kas radīti pirms 32 000 (36,600 - papildināts ar jaunākajiem datiem 20.04.2016.) gadu.

Tagad spāņu un franču zinātnieki noteikuši vecumu iepriekš nedatētiem, aizvēsturiskiem sienu gleznojumiem Altkseras alu sistēmā, Gipuskojas provincē, Spānijas ziemeļos. Pētījuma rezultāti publicēti izdevuma "Journal of Human Evolution" 2013.gada oktobra numurā un liecina, ka šie attēli tapuši pirms aptuveni 39 000 gadu. 

Lasīt tālāk ...

Pompeju saglabāšanu apdraud tūristi, mafija un ūdens

Saņemot UNESCO brīdinājumu, ka, turpinot pasliktināties Pompeju ēku stāvoklim, pilsēta var tikt iekļauta apdraudēto pasaules nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā, Itālijas varas iestādes uzdevušas Antimafijas izmeklēšanas vienībai (Direzione Investigativa Antimafia) pārraudzīt “Lielā Pompeju projekta” administrāciju un finanšu izmantošanu.

Lasīt tālāk ...

Viduslaiku cietoksnī atrod bulgāru despota indes gredzenu

Bulgāru arheologi, veicot izrakumus Kaliakras cietoksnī, kas atrodas Melnās jūras krastā, 2013.gada augustā uzgājuši savdabīgu bronzas gredzenu, kas, ļoti iespējams, pirms apmēram 700 gadiem ticis izmantots politiskās slepkavībās.

Lasīt tālāk ...

Krētas civilizāciju veidojuši Eiropas senie zemkopji nevis ēģiptieši

Pastāvējusi aptuveni 1200 gadu, savdabīgā un augsti attīstītā Krētas jeb mīnojiešu bronzas laikmeta civilizācija gāja bojā ap 1500.g.pmē. Par bojāejas iemesliem uzskata dabas katastrofu, kurai sekoja Mikēnas grieķu iebrukums. Mūsdienu pasaulei mīnojiešus no jauna atklāja sers Arturs Evanss, kurš 1900.gadā, divus gadus pēc tam, kad Otomaņu impērija bija spiesta salu atstāt un tās teritorijā tika nodibināta neatkarīga valsts, uzsāka izrakumus Knosas pilī (Krētā). Pēc A.Evansa domām, mīnojieši -, kā viņš tos nosauca - bija bēgļi no Ziemeļēģiptes, kurus aptuveni pirms 5000 gadiem pirmā Ēģiptes apvienotāja faraona Narmera vadībā padzinuši iebrucēji no Nīlas augšteces.

Mūsdienu arheologi jau vairākas desmitgades, balstoties uz izrakumos iegūtajām liecībām, pretēji Evansam ir pārliecināti, ka mīnojiešu kultūra tomēr nav tikusi importēta gatavā veidā, bet izveidojusies uz vietas Krētā, civilizācijai izaugot no neolīta zemkopju grupām, kas, pēc dažādu autoru domām, vairākus tūkstošus gadus iepriekš ieradušies no Tuvajiem Austrumiem, Anatolijas vai Balkāniem. Nolūkā noskaidrot atbildi uz jautājumu par mīnojiešu senču pirmdzimteni, ģenētiķi vairākkārt ir pētījuši šodien salā dzīvojošo krētiešu DNS, tomēr pārliecinošus argumentus par labu kādai no minētajām vietām neizdevās iegūt. Bija skaidrs, ka nepieciešams analizēt tieši bronzas laikmeta mīnojiešu DNS paraugus. Tagad tas ir izdarīts un pētījumu rezultāti 14.maijā publicēti žurnālā "Nature Communications."

Lasīt tālāk ...

'Ziloņa kaps' Karmonā, Spānijā, iespējams, bijis Mitras templis

Karmonā, Seviļjā atrodas Romiešu nekropole, kur citu celtņu vidū izceļas par Ziloņa kapu nodēvēta būve. Jauns spāņu zinātnieku pētījums, vadoties pēc struktūras formas un loga, pa kuru ekvinokcijās iespīd Saules stari, atklāj, ka celtne sākotnēji, iespējams, tikusi būvēta kā Romas impērijā populārās reliģijas - mitraisma - templis. Papildu ticamību šai versijai piešķir Vērša un Skorpiona zvaigznāju novietojums pie debesīm saulstāvjos.

Lasīt tālāk ...

Bronzas laikmeta jūras laivas atdarinājums veiksmīgi iztur pirmo pārbaudījumu

6. martā, Felmautas ostā, Kornvolā pirmo reizi pēc vairāk nekā 3000 gadiem pie Lielbritānijas krastiem ūdenī tika nolaista pilna izmēra bronzas laikmeta jūras laiva. Eksperimentālās arheoloģijas projekta ietvaros izgatavotais 15 metru garais peldlīdzeklis ar 18 airētāju komandu sekmīgi izturēja pirmos divus 500 metru garos izmēģinājuma braucienus.

Laivas nolaišana Angļu šauruma ūdeņos bija viens no atskaites punktiem projekta vadītāja Ekseteras universitātes arheologa, profesora Roberta Van de Norta pētnieciskajā darbā, kas saistīts ar bronzas un dzelzs laikmeta jūras arheoloģiju, uzmanību pievēršot gan seno peldlīdzekļu tehnoloģiskajiem aspektiem, gan jūrasbraukšanas un tāltirdzniecības sociāli kulturālajai nozīmei elites grupu pārvaldītās klanu sabiedrības tapšanā un attīstībā.

Lasīt tālāk ...

Zemūdens arheologi: Antikitēras vraks, iespējams, slēpj vēl citus atklājumus

Slavenais, pie Antikitēras salas Vidusjūrā atklātais romiešu kuģa vraks, no kura 1900.gadu sākumā izcēla pasaulē senāko astronomiskiem aprēķiniem paredzēto mehānisko mašīnu, iespējams, slēpj vēl citus pārsteigumus. Grieķu-amerikāņu zemūdens arheologu komanda, kas šobrīd veic vraka atkārtotu izpēti paziņojusi, ka kuģis vai nu bijis divreiz garāks nekā iepriekš domāts vai arī dzelmē līdzās atrodas divi jeb vairāki kuģi.

Lasīt tālāk ...