_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Golems. Pagātnes dzēšana
Rakņājoties pa grāmatplauktiem, atradu čupiņu piemirstu brošūriņu. Krievu valoda, 1991.-92.gg. Padomju brīvībā pasprukušās preses brīvās mīlas laiks. Viltus zinātnes vēl nav atpazītas, un akadēmiķi – viltus zinātņu apkarotāji, vēl nav organizējušies.
Nosaukumi vien ir ko vērts: „Vai nāve ir neizbēgama?,” „Gaišredzība aparātu vietā,” „Kā būvēta laika mašīna?,” „Vai būs pasaules gals?”
Skan tīri mūsdienīgi, vai ne?
Golems. Brīvs
„Brīvs es beidzot, brīvs es beidzot,
Paldies Dievam, beidzot brīvs!”
Lidot – ne tā, kā sapņos.
Lidot – ne tā, kā īstenībā.
Lidot ārpus ķermeņa (OBE – out of body experiences), visu redzēt un atcerēties. Vai tas ir iespējams? Daži saka, ka ir.
Kristiāns Magons. Epiktēts – dzīves ceļvedis
Par Epiktētu
Epiktēts dzimis 55.gadā, visticamāk bijušajā Pergāmas valsts pilsētā Hierapolē (mūsdienu Turcijas DR teritorija). Viņa vecāku dotais vārds nav zināms. Vārds “epiktēts” (eπίκτητος) tautā tika izmantots par iesauku vergiem, kas grieķu valodā nozīmē “iegādātais.” Kopš bērnības Epiktēts lielu daļu savas dzīves pavadīja verdzībā Epatrodītam, kurš bija nozīmīgs pārvaldnieks Nērona galmā. Epatrodīts, pārbaudīdams Epiktēta pacietību, ievainoja viņa kāju, sakropļojot viņu uz mūžu (bildē Epiktēts redzams ar savu kruķi). Epiktēts savu brīvību atguva pēc Nērona nāves, kad jaunais imperators Domiciāns sodīja arī Epatrodītu ar nāvi. Par Epiktēta izglītību daudz nav zināms, izņemot, ka kādu laiku pēc savas brīvības atgūšanas viņš studēja Romā pie tā laika stoiķiem – Evrata un Gaja Mesēnija Ruta. Epiktēts sāka arī pats pasniegt lekcijas, bet 89.gadā pēc imperatora Domiciāna edikta izraidīt visus filosofus no Itālijas pussalas bija spiests pamest Romu. Pārcēlies uz Nikopoli, Ēpeirā, Epiktēts nodibināja savu filosofiski audzinošo skolu un mācīja tur līdz pat savai nāvei 135.gadā.
