Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Jauni secinājumi par pagājušajā gadā netālu no Pīlas atrastajām bronzas laikmeta grieķu karavīra kapenēm

Pirms vairāk nekā gada, 2015.gada maijā, arheologu pāra Džeka Deiva un Šaronas Stokeres vadītā komanda, izdarot izrakumus netālu no Nestora pils drupām, Pila, Grieķijas dienvidrietumu piekrastē, atraka neparastas, neizlaupītas bronzas laikmeta karavīra kapenes, kuras sniedz jaunu izpratni par Mikēnu civilizāciju tās veidošanās sākumā pirms 3500 gadiem (Sk.: “Grieķijā atrastas neparastas, 3500 gadu senas, sabiedrības virsslānim piederoša Mikēnu kultūras karavīra kapenes”, aliens.lv, 21.12.2015.). Grieķijas Kultūras ministrija atrastās kapenes nosauca par lielāko atklājumu arheoloģijā, kas kontinentālajā Grieķijā izdarīts pēdējo 65 gadu laikā. Kapenēs, kopā ar apmēram 30 gadus veca vīrieša skeletu, arheologi atrada ap 2000 mirušā ķermenim apkārt izvietotu priekšmetu, piemēram, četrus zelta zīmoggredzenus, sudraba kausus, no dārgakmeņiem veidotu kaklarotu, zobenu ar ziloņkaula spalu u.c.

Tā kā starp bronzas laikmeta karavīra kājām tika atrasts guļam šķīvis ar iegravētu mītiskā dzīvnieka, grifa, attēlu, tad arī kapenes arheologi nosauca par “Grifa karavīra kapu.”

Nesen, 6.oktobrī, Deivs un Stokere nāca klajā ar jaunākajiem bronzas laikmeta karavīra kapeņu izpētes rezultātiem, kas izgaismo visai tumšu un neskaidru periodu senās Grieķijas vēsturē pirms 3500 gadiem.  

Četri zelta zīmoggredzeni

Četri “Grifa karavīra” kapenēs atrastie zelta zīmoggredzeni ar mīnojiešu (Krētas civilizācijas) stila gravējumiem dod jaunus pavedienus par to, kādā veidā mīnojiešu kultūra un reliģija ietekmēja kontinentālajā Grieķijā dzimstošo Mikēnu civilizāciju.

Uz gredzeniem, kuri izgatavoti no daudzkārtainām zelta loksnēm, iegravēti mīnojiešu mākslai un reliģijai raksturīgi motīvi:

  • gravējumā uz pirmā gredzena attēlotā aina ar akrobāta lēkšanu pāri vērsim ir izplatīta tēma mīnojiešu mākslā;
  • uz otra gredzena redzamas piecas smalki ģērbtas sieviešu figūras pulcējamies pie svētnīcas;
  • uz trešā gredzena attēlota sieviete, domājams, dieviete, turot rokā zizli un sānis divi putni virs kalnu gravas;
  • uz pēdējā gredzena attēlota sieviete pasniedzām vērša ragu dievietei, kura, turot rokā spoguli, sēž tronī uz kura tup putns.

Augsta amatnieku darba kvalitāte

Gredzeni, kas izkalti vairākus tūkstošus gadus pirms mikroskopa un elektrisko instrumentu izgudrošanas, ir izsmalcināti un liecina par amatnieku augsto meistarības līmeni, apbrīnu pauda Stokere.

Tik augsts amatnieku prasmes līmenis nav redzams citu, līdzīgu gredzenu izpildījumā, sacīja Deivs, atgādinot par t.s. Mīnoja un Nestora gredzeniem, kurus ilgi pārbaudīja skeptiski noskaņoti zinātnieki.

Gredzeni liecina par mīnojiešu kultūras un reliģijas ietekmi Mikēnu civilizācijas agrīnajā posmā

Bronzas laikmeta kapenēs atrastie gredzeni sagādājuši pētniekiem jaunas mīklas:

  • vai mikēnieši saprata no mīnojiešiem iegūto priekšmetu kulturālo un reliģisko vērtību?
  • vai mikēnieši saprata uz mīnojiešu priekšmetiem redzamās ikonogrāfijas nozīmi?

Izpētot gada laikā kapenēs atrastos artefaktus, Deivs un Stokere nonākuši pie secinājuma, ka mikēnieši labi apzinājās mīnojiešu ietekmi uz savu kultūru un pasaules uzskatu.

Cilvēkiem šķiet, ka kapenēs atrastie priekšmeti, līdzīgi pirātu kapteiņa Melnbārža dārgumiem, ir laupīšanas vai karagājienā laikā iegūtas bagātības, kuras apbedītas kopā ar mirušo, sacīja Deivs. Mēs domājam, ka tajā laikā, pirms 3500 gadiem, kad īsi pirms Nestora pils uzcelšanas tika apbedīts “Grifa karavīrs,” kontinentālajā Grieķijā dzīvojošie cilvēki jau bija no mīnojiešiem pārņēmuši daudzus reliģisko priekšstatus, viņš turpināja.

Kapenēs atrastie artefakti nebija vienkāršs kara laupījums, viņš piebilda. Pat ja tas bija iegūts karagājiena laikā, tad mikēnieši ļoti rūpīgi izvēlējās mantas, kuras no mīnojiešu dārgumu krātuvēm ņemt līdz uz kontinentālo Grieķiju, lai varētu nodot vēstījumu, kas būtu pašiem saprotams.

Mikēnieši ne tikai devās karagājienos vai tirdzniecības braucienos uz Krētu, Deivam piebalsoja Stokere, bet arī domāja par to, lai mīnojiešu izstrādājumus varētu dot līdzi kapā saviem mirušajiem.

Pētnieki ziņojumā pieminēja arī citas kapenēs atrastās lietas, kurām ir saistība ar reliģiskiem un kultūras motīviem, kuri redzami gan četros zīmoggredzenos, gan mīnojiešu mākslā:

  • spogulis, kuru arheologi atrada uz karavīra kājām, iespējams, saistīts ar ceturtajā zīmoggredzenā attēloto tronī sēdošo dievieti, kura tur rokā spoguli. Spoguļa novietojums kapenēs ļauj secināt, ka mikēniešu kultūrā tam bija īpaša nozīme, turpretim pusducis ķemmju liecina par rituālu praksi pirms kaujas ķemmēt matus;
  • vērsis kā sakrāls simbols ir bieži attēlots mīnojiešu mākslā. Uz trešā gredzena attēlotā dieviete rokā tur ragainu zizli. Savukārt uz ceturtā gredzena redzams dievietei ziedotais vērša rags. Arī uz pirmā gredzena attēlotā aina ar lēcienu pāri vērsim norāda, ka rags iegūts pēc rituālas dzīvnieka nokaušanas. Tāpat šādā kontekstā būtu jāaplūko “Grifa karavīra” kapenēs atrastais zizlis ar ragainu vērša galvu, kas, acīmredzot, simbolizēja apbedītā spēku un varu.

Šīs asociācijas un citi kapeņu izpētes gaitā iegūtie fakti, kurus arheologi plāno pētīt tālāk, sniedz jaunu ieskatu dzimstošās Mikēnu civilizācijas reliģijā laikā, kad kontinentālajā Grieķijā sāka parādīties mīnojiešu izstrādājumi, sacīja Deivs un Stokere.

Avots:
magazine.uc.edu

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.