Zobi
Zobu ataudzēšana. Japāņu zinātniekiem tas izdevies eksperimentos ar pelēm un seskiem. Viņi ar antivielu terapiju apspieda vienu vienīgu gēnu - USAG-1. Ar to pietika, lai organismam tiktu dots signāls ataudzēt zaudētos zobus. Būtiski, ka laboratorijas eksperimentos zobi atauga pilnībā un normāli veica savas funkcijas. Tātad zoba ataugšanas stimulēšanai pietiktu ar vienreizēju manipulāciju, nevis ilgstošu terapiju. Tās varētu būt samērā zemas ārstniecības izmaksas.
Zobi un ģenētika. Zobi bieži ir ļoti svarīgi ģenētiskajos pētījumos, jo zem emaljas var saglabāties tīra DNS, bez mūsdienu piesārņojumiem.
Izotopi zobos. Augiem ir raksturīgi 2 fotosintēzes tipi – С3 un С4, kas atšķiras ar oglekļa 12С un 13С izotopu attiecībām. Kokiem un krūmiem raksturīga С3 tipa fotosintēze ar lielāku 12С izotopa uzkrāšanos. Savannas lakstaugos notiek С4 tipa fotosintēze, kurā rezultātā krājās 13С izotops. Šie izotopi krājās dzīvnieku zobos – gan zāļēdāju, gan plēsēju, kuri ēd šos zālēdājus, zobos. Ja ir zināms, kāds ir oglekļa izotopu sastāvs, var secināt par barības sastāvu.
Cilvēka evolūcijas pētīšana ar zobu palīdzību. 2011.gadā publicēts viens darbs, kurā teikts, ka Izraēlā atrasti 400 tūkstošu gadu veci zobi, gandrīz identiski mūsdienu cilvēka zobiem, kas pierāda, ka Homo sapiens vecums ir divreiz lielāks un izcelšanās vieta ir Tuvie Austrumi, nevis Āfrika. Tomēr pagaidām precīzāku datu nav, atradumi vēl nav kārtīgi izpētīti, tāpēc mainīt H.sapiens vecumu nav iemeslu.
