Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Francija

France. Republique Francaise.
Valsts Rietumeiropā.

Galvaspilsēta - Parīze.
Himna - "Marseljēza." (Marseillaise) Nosaukums pēc franču pilsētas Marseļas. To 1792.gada 25.aprīlī sacerēja Žozefs Rožē de Lils. Sākotnēji Marseļas brīvprātīgo dziesma Lielās Franču revolūcijas laikā, vēlāk vispārēja revolucionāra dziesma.
Augstākais apbalvojums - Goda Leģiona ordenis. Iedibināts 1802.gada 19.maijā.

Administratīvais iedalījums. 96 departamenti, kas savukārt iedalīti komūnās, kā arī aizjūras departamenti.
Aizjūras departamenti:
      Franču Gviāna.
      Gvadelupa.
      Martinika.
      Reinjona.
      Senpjēra un Mikelona.

Aizjūras teritorijas:
      Jaunkaledonija.
      Franču Polinēzija.
      Volisa un Funtuna.
      Majotas sala.

      Jaunhebridu salas (Francijas un Lielbritānijas kopīpašums).
      U.c.

Vēsture. Pēc tam, kad 410.gadā rietumgoti bija ieņemuši Romu, tie iekaroja arī tagadējās Dienvidfrancijas un Ziemeļspānijas teritorijas. 
Verdenā 843.gadā noslēgts līgums par Kārļa Lielā Franku valsts sadali starp viņa mazdēliem Lotāru, Ludviķi Vācieti un Kārli Plikpauri. Kārlis Plikpauris saņēma zemes uz rieteņiem no Reinas - Rietumfranku karaļvalsts. Šis notikums arī vēsturē tiek uzlūkots kā Francijas valsts sākums.
Direktorija (1795.-1799.g.). Francijas Republikas valdība, kas pastāvēja no 1795.gada novembra līdz 1799.gada novembrim. Pārstāvēja lielburžuāzijas intereses. Beidza pastāvēt pēc Napoleona I veiktā valsts apvērsuma.
Napoleona I valdīšana (1799.-1815.g.).
1871.gadā Frankfurtē pie Mainas parakstīja miera līgumu starp Franciju un Prūsiju.
1873.-1879.gados Francijas republikas prezidents bija Patriss Makmagons. Viņš arī viens no neizdevušās monarhiskās sazvērestības organizatoriem 1877.gadā.
II Pasaules karā (1939.-1945.g.). Pēc vācu karaspēka ienākšanas II Pasaules karā Parīzē Šarls de Golls emigrēja uz Angliju, kur nodibināja kustību "Brīvā Francija." Petēna valdība apsūdzēja viņu nodevībā un aizmuguriski piesprieda nāves sodu. Pēc Š.Golla iniciatīvas PSRS teritorijā 1942.gadā tika saformēta eskadriļa "Normandija." 1943.gadā Šarls de Golls bija Francijas Nacionālās atbrīvošanas komitejas priekšsēdis.
Šarla de Golla prezidēšana (1959.-1969.g.). Francijas prezidents laikā no 1959.gada janvāra līdz 1969.gada aprīlim. Zaudēja varu 1968.gadā plaši izcēlušos studentu nemieru laikā.
Valerī Žiskāra prezidēšana (?-1981.g.). 
Fransuā Miterāna prezidēšana (1981.-1995.g.). Bija par prezidentu 14 gadus. Tik ilgi šai amatā nav bijis neviens franču politiķis. Viņš arī ir vienīgais kreiso politiķis, kas ievēlēts par Francijas prezidentu Piektās republikas laikā, un vecākais politiķis, kas ieņēmis šo amatu. 80.gadu vidū toreizējais sociālistu prezidents F.Miterāns pasludināja t.s. "Miterāna doktrīnu," kas aizsargāja no izdošanas Itālijai ktās kreisos radikāļus, kas bija apņēmušies atteikties no bruņotas cīņas.
Žaka Širaka prezidēšana (1995.-?). 2004.gadā atcēla "Miterāna doktrīnu."
Dzelteno vestu protesti.

Interesanti likumi. Ar likumu aizliegts nosaukt sivēnu par Napoleonu.
Ar 2013.gada 5.februāra lēmumu sievietēm atļauts valkāt bikses. Paldies frančiem!

Aplūkojamie objekti.
      Dolmeņi.

Vinsēna. Pilsēta pie pašas Parīzes.
Vinsēnas pils. (Chateau de Vincennes) Cietoksnis būvēts XIV gs. Francijas galma vajadzībām. No tā oriģinālā apjoma saglabāusies vairs tikai daļa.

Provinces.  
Bretaņas reģions. 
Atrodas Francijas ZR, līdzās Atlantijas okeānam un Lamanša kanālam. Tieši Bretaņā un Normandijā dzimusi Francija kā jūras lielvalsts slava. 

Normandijas reģions. 

Larošela. Sena ostas pilsēta un cietoksnis pie Atlaantijas okeāna. Aprakstīta A.Dimā "Trīs musketieros."
Konjaka. Ja mājas sienas ir apaugušas ar melnu sēnīti, tas liecina, ka tajā tiek glabāts konjaks un tas izgaro mājas iekšienē.

Burgundijas reģions. Vēsturiski Burgundijas teritorija aizņēma lielāku daļu Francijas nekā šobrīd, un tajā ietilpa arī daļa Flandrijas un Holandes. XV gs. hercogu vadībā valsts uzplauka kā mākslas un kultūras centrs ar rosīgu galma dzīvi. Toreizējais atbalsts Eirpas māksliniekiem šodien redzams gleznās, skulptūrās un arhitektūrā. Hercogiem izdevās valsti ilgu laiku saglabāt neatkarīgu. Neatkarības zaudēšana. Burgundiju 1674.gadā anektēja franču karalis Luijs XIV. 
      Dižona. Burgundijas galvenā pilsēta. Izceļas ar lielisku arhitektūru, ko tā mantojusi no Burgundijas hercogiem.
Vēsture. Pirms 600 gadiem 113 gadu tā bija centrs vienai no Eiropas spēcīgākajām valstīm – šeit valdīja valoņu hercogi un pārvaldāmās zemes stiepās tālu uz ziemeļiem – Beļģijas un Nīderlandes teritorijās. Tādēļ tā vairāk atgādina beļģu ne franču pilsētu. Ietekmīgais valdīšanas laiks beidzās 1477.gadā. Īpašā aura - ar košiem dakstiņiem flāmu stilā ornamentēti jumti. Pilsētu sauc par „100 baznīcas zvanu torņu pilsētu”. Franču revolūcija esot stipri samazinājusi to skaitu un tagad esot vairs tikai 13.
            Vecā hercoga pils. Visa pilsēta būvētas tieši ap to, un visi ceļi arī ved uz to. Pils ir vairāku ēku un torņu komplekss, kur mājo muzejs un pilsētas rāte. Tur ir viens 50 m augsts tornis, no kura paveras labs skats uz pilsētu.
             Dievmātes katedrāle. (Notre dame) Celta XIII gs. gotiskā stilā. Tai ir slavenais Žakmāra pulkstenis.
            Dižonas sinepju muzejs. Atrodas Amora-Maille rūpnīcā pilsētas nomalē. Dižona bijusi sinepju ražošanas centrs. Sinepju ziedu laiki sākušies tieši hercoga laikos. Apkaimē bijis daudz sinepju ražotņu, jo tepat iegūdtsms viena no oriģinālās receptes sastāvdaļām – gaišo vīnogu sula. Diemžēl tagad Dižonas sinepes tiek ražotas Kraft Food rūpnīcā Pensilvānijā.
            Grad Cru vīna dārzi. Te tiek darīti paši slavenākie Burgundijas vīni.
      Bordo.
            Dune du Pilat. Eiropas lielākā smilšu kāpa.
Arkašona. Austeru degustācija.
Senemiljona. Kaļķakmens klinšu ieskauts vīndaru ciematiņš pie Bordo.
      Bona. (Beaune) Viena no Burgundijas pērlēm.
            Hotel Dieu. Dibināta kā patversme trūcīgajiem 1443.gadā un to darīja hercoga Filipa Labā kanclers  Nikolā Rolēns un viņa sieva. Tā no viduslaikiem izdzīvojusi līdz mūsdienām, joprojām divās no klostera ēkām ir iekārtotas veco ļaužu mītnes, blakus darbojas arī slimnīca un māsu skola. Patversmes galvenajā ēkā Hotel Dieu iekārtots muzejs. Pati iepaidīgākā ir patversmes arhitektūra, tā tiek uzskatīta par viduslaiku pērli. Ēku izvietojums veido greznu iekšējo pagalmu, bet centrālā nama izteiktākā pazīme ir dakstiņu krāsainais, ģeometriskais raksts. Tas tiek uzskatīts par vienu no Burgundijas simboliem.
Chateau D'Ancy-le-Fran. Burgundijas klasiskā renesanses pils.
      Arc-et-Senans. To kā ideālo pilsētu XVIII gs. projektēja un cēla Klods Nikolā Ledū.
      Erisonas ieleja. Viena no Juras kalnu skaistākajām vietām. Tās ūdenskritums - Cascades du Herrison.

Puatjē.
      Puatjē katedrāle. Kaļķakmenī cirstas skulptūras.

Krazanas karjers. Laikam jau Basku zemē. Agrāko izrakumu vietā te ierīkots muzejs. Brīvdabas ekskursija pavadoņa pavadībā. Iespaidīgi pazemes tuneļi. Kaļķakmens te iegūts sākot jau ar romiešu laikiem. Šejienes kaļķakmens atrodams ķelnē, Temzas krastos un Čikāgā.

Dordoņas ieleja. Dabasveidots brīnums, viena no Francijas krāšņākajām un auglīgajām ielejām.
      Laskas ala.

Rokfora. To slavenu padarījusi siera šķirne.
Rokamadūra. Pilsēta, kuras viduslaiku mājas un torņi šķiet kā izauguši no klints.

Abbaye de Fontenay. Francijas vecākais cisterciešu klosteris, kas saglabājies līdz mūsdienām un iekļauts UNESCO sarakstā. Uzbūvēts dziļi mežā, klosteris nodrošināja tā iemītniekiem mieru un nošķirtību.

Elzasa. Vīna dārzi.
       Kolmāra.

      Franču rivjēra.
   

Pjemonta.
     
Senpoldevansa. Viens no slavenākajiem un visvairāk apmeklētajiem kalnu ciemiem.

Kannas. Filmu festivāla norises vieta - "Zelta palmas zaru dalīšana." Ar to pilsētā sākās ziedu laiki.
Sv.Margarētas sala. Te atrodas cietums "vīram dzelzs maskā."
Napoleona ceļš. Brauciens pa Ronas Alpu panorāmas ceļu, kas savu vārdu ieguvis, pateicoties Napoleona pārgājienam no piekrastes pāri Alpiem.

Verdonas aiza. Nepieradinātas dabas ainavas un kalnu ceļi gar 700 m augstām klints malām. Redzams kā Verdonas upe graužas cauri klintīm.
Mustjēsentmarī. (Moustiers Saints Marie) Jauka kalnu mazpilsēta ar senām keramikas faience tradīcijām.
Juan-les-Pins. Džeza atmosfēra.
Grāsa. Francijas smaržu galvaspilsēta, kuras slava aug lavandu, mimozu, jasmīnu un rožu laukos.
Baroneses Beatrises Rotšildas rozā villa. Fantastiski dārzi.
St.Raphael piekrastes panorāmas ceļš.
Eksaprovansa. Strūklaku pilsēta.

Provansa.
      Arla. Bijusī romiešu Gallijas galvaspilsēta, Van Goga pilsēta.
            Romiešu amfiteātris. Les Arenes. Labi saglabājies un pielāgots mūsdienu vajadzībām.
            Romiešu pirtis.
            Novada muzejs.
            Van Goga vietas
.
      Gāras tilts. (Pont du Gard) Tipisks romiešu tilts, kas vienlaikus ir arī akvedukts un gādā ūdeni Nimes pilsētai no Uzes. Sastāv no trim stāviem jeb arku rindām. Jau paši romieši uzskatīja to par īpašu sasniegumu. Tās veidotas no lieliem akmens blokiem. 2000 gadu vecs. 49 m augsts un 275 m garš. Savulaik tas ir bijis vēl garāks, bet kādreiz akmens bluķi aizvesti.
       Les Baux de Provence. Cietoksnis, no kura vecās pils paveras fantastisks skats uz Pekles ieleju un klintīm.
      Kamargas Dabas parks. Atrašanās vieta. Francija, Provansas reģions. Ronas upe pie Arlas pilsētas sadalās divās upēs – Lielajā un Mazajā Ronā. Abas šīs upes veido iespaidīgu deltu 120 000 ha platībā. Rezervātā var ierasties no netālās Arlas pilsētas. Īpaša savvaļas zirgu aizsargājamā zona.
Vēsture. Rezervāta dibinātājs ir Folko Baronselli no Provansas 1895.gadā, kas vietas skaistuma savaldzināts, apmetās te uz dzīvi. 
Apraksts. Pārpurvojušies līdzenumi, ūdens klajumi, ganības, kurās starp niedru vālīšu pūkām var manīt parka galvenos iemītniekus – melnos vēršus, mazos, baltos zirgus un 20 000 rozā flamingus. Vēl plus ūdeņu zilums. 
Šeit dzīvo tikai 7 000 iedzīvotāju. Viena no galvenajām nodarbēm ir rīsu audzēšana un tā veido 75% no Francijas rīsu patēriņa. Ronas ūdeņi, kas sajaucas ar sāļajiem Vidusjūras ūdeņiem, ir lieliska bāze rīsiem.
Otra nodarbe ir sāls ieguve. Vasaras karstumā iztvaiko sālsūdens ieplakas, veidojot vietu sālsraktuvēm. Sāls kristālu kalni var sasniegt pat 8 m augstumu. Kamargā tie izvietojušies Lielās Ronas piekrastē. Septembris ir mēnesis, kad iegūst sāli, ko pēc tam izmanto medicīnā, kosmētikā, ķīmiskajā un pārtikas rūpniecībā. Suvenīrs Fleure du Sel – „Sāls puķe”, sāls vannai. Raktuves piedāvā ekskursiju ar vilcieniņu pa raktuvēm un raktuvju muzeja apskati. 
Pašlaik dabas parka statuss noteikts līdz 2011.gadam. 
Sentmarīdelamera. Dabas parka galvenā pilsēta. Īpatnēja baznīca un cietoksnis.
Aviņona. Kādreizējā pāvestu rezidence ar Senbenezē tiltu un pili.
L'Isle sur la Sorgue. Svētdienas tirgus.
Roussillion. Krāsu ciems, vēl līdz XX gs. 30.gadiem bija okera ieguves centrs.

Šampaņa.
Korsikas sala.

Francijas Alpi.
      Ordesas Nacionālais parks.
(Ordesa y Monte Perdido) Piekļāvies Mondarruego klintīm. Pārgājiens GR-11 gar starujo un krāčaino Arzas upi.
      Col du Pourtalet -1794 m. Pāreja.
      Col du Aubisque - 1709 m. Pāreja.
      Lurda. Pilsētiņa Pireneju priekškalnēs. Sv.Marijas parādīšanās vieta - Lurdas brīnums.
      Gavarnie cirks. Viens no Pireneju kalnu iespaidīgākajiem dabas brīnumiem. No 300 m augstās klints sienas traucas lejup ūdenskritumu mēles, kurām saplūstot kopā, veidojas upe Gavarnie ielejā.
      Col du Tourmalet - 2115 m. Pāreja.
      Pic du Midi de Bigorre - viena no augstākajām virsotnēm, no kuras paveras skaists skats uz apkārtējām kalnu virsotnēm.
      Monblāns. Alpu kalnu augstākā virsotne.
      Šamonī. Pasaules slavens kalnu kūrorts.
      Anesī. Franču mazpilsētiņa.

Ifas cietoksnis. Tajā rāda divas kameras, kur turēti ieslodzījumā Dantess (no romāna "Grāfs Montekristo") un cilvēks Dzelzs maskā.

Dienvidu kanāls. Savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru. Ir ievērojamāko inženiertehnisko būvju sarakstā. Ideja to izveidot radās jau viduslaikos - savienot Haronas upi, kas stiepās no Atlantijas okeāna līdz Tulūzai, ar Vidusjūru. XVI gs. sākumā pētījumus tā izbūvei veicis pats Vinčas Leonards. 240 km garo kanālu pabeidza būvēt 1681.gadā.

Pilsētas.
      Bordo. 
9.lielākā > 240 000 iedz.
      Dižona.
      Karkasona.
      Liona. 
o V gs. tā bija burgundiešu (ģermāņu cilts) karaliste ar centru Lionā. 534.gadā to galīgi pievienoja Franku valstij.
      Marseļa.
      Nica.
      Parīze.
      Strasbūra.
      Tulona.
      Tulūza.

Narbonna. Nozīmīga Senās Romas pilsēta. Vecpilsētas centrā atsegts romiešu ceļš.
Narbonnas katedrāle. Viena no augstākajām Eiropā.

Koliūra. Templiešu dibināta pils.
Madeloka tornis. (Tour de la Madeloc) XII gs. celts tornis 30 km no Spānijas robežas.

Dordoņas departaments.
      Laskas ala.
      No ala.
      Fondegomas ala.

Ardešas departaments.
      Šova ala. Te sastopami vieni nesenākajem Eiropas alu zīmējumiem.

Ēras un Luāras departaments.
      Luāras ieleja. Francijas dārzs jeb valdnieku ieleja. Slavena ar pilīm.
             Šambora. (Chateau de Chambord) Varenākā no Luāras ielejas pilīm, franču renesanses laika arhitektūras šedevrs.
             Šenonso. (Chenonceau) Diānas de Puatjē un Katrīnas Mediči "Dāmu pils" uz tilta pār Šēras upi.
             Vilandrī. Renesanses laika pils ar skaistiem franšu stila dārziem.
             Ambuāzas pils. Vēsturiski nozīmīga.

Tūra. Kristitības centrs agrajos viduslaikos, Turēnas novada galvaspilsēta.

Šartra. (Chartres) Francijas centrālā daļa, Parīzes piepilsēta.
Vēsture. Pilsēta bija nozīmīgs kristietisma centrs no VI gs., tieši Madonnas kulta centrs no IX gs., kad Kārlis Plikpauris no Karolingu dinastijas dāvāja pilsētai pašu vērtīgāko relikviju – apmetni, kuru lietoja Marija dzemdībās. 1286.gadā pilsēta tika pārdota Francijas karalim. Nozīmīgākais objekts - Šartras katedrāle. Atrodas netālu no Parīzes. Sastāv no divām daļām - zelta griezuma spirāles un Čartresa labirinta. precīza šā objekta kopija iekārtota Igaunijā - Otepes akmens labirints.

Antiba.
      Grieķu un romiešu mūri.
      Pils.
Tā nes Grimaldi vārdu, jo XIV gs. te dzīvoja Monakas karaliskā Grimaldi ģimene.
      Pablo Pikaso muzejs. Pikaso te ieradās 1946.gadā kopā ar savu Fransisu un dzīvoja te no septembra līdz novembrim. Radīja te savu La Joie de vivre un vēl vairāks desmitus darbu. Kopš 2006.gada muzejs reontā, bet sola drīz atvērties.
Arkašona.
      Pilā smilšu kāpa. Augstākā Eiropā – 104 m, 500 m plata un 3 km gara. Līdz vidum ved kāpnes, tālāk jāiet pašam, pat četrrāpus. Smiltis tikpat kā negrūst, jo ir mitras un smagas, bet virsslānis sauss. To izmanto sērfotāji.
      Kalē.

Klunī benediktiešu klosteris. Dibināts 910.g. X un XI gs. bija plašu baznīcas reformu izejas punkts. Klio savos Grāla pētījumos kaut ko šai apkaimē itkā esot atradis.
Reimsas katedrāle. To būvēja vairāk kā 100 gadus XIII un XIV gs. Rietumu fasādē ir 3 ieejas. Virs tām centrā – mūra roze ar krāsainiem stikliem, tai abās pusēs divi lielu logu pāri. Šie logi, tāpat kā ieejas durvis, beidzas ar bultveida arkām.
Katedrālei ir divi zvanu torņi. Pie ieejas, kā arī ēkas augšējā daļā ir ļoti daudz statuju.
Vobāna nocietinājumi. 13 nocietinājumu grupas, kuras Francijā uzbūvējis karaļa Ludviķa XIV militārais inženieris Sebastjans Leprestrs de Vobāns, tai skaitā citadeles līdzenumos, pilsētu bastioni, torņi un viena dzīvojamā ēka.  
Barbizona. Atrašanās vieta. Šis ciems atrodas 50 km uz DA no Parīzes. Atrodas pie Fontenblo meža.
Vēsture. Šo ciemu bija īpaši iecienījuši daudzi XIX gs. mākslinieki. Dažas no tur tapušajām ainavām šodien aplūkojamas Orsē muzejā Parīzē. Toreiz viņu došanos pie dabas veicināja kāds izgudrojums – krāsu tūbiņas, kas veikalos parādījās 1834.gadā, un jaunas vilciena līnijas atklāšana uz Fontenblo 1849.gadā. Izveidojās pat ainavistu grupa, kuras kodols bija Žans Fransuā Milē, Žans Batists Kamils Koro un Teodors Ruso. To vēlāk nodēvēja par Barbizonas skolu. 1847.gadā viņš te nopirka divstāvu kotedžu.
Ruso nomira 1867.gadā un apglabāts kaimiņu ciema kapsētā. Ap to laiku Fontenblo bija jau iecienījusi jaunā mākslinieku paaudze, kuri pulcējās Siron viesnīcā.
Te tapušas:
„Pusdienas zālē”, Monē, ap 1865.g.
Apraksts. Tagad ciemats ir perfekts franču lauka ciema modelis.
Barbizonas skolas muzejs. Daļa no tā ir Auberge Ganne. Muzejs nesen nopirka vienu no pirmajām Koro gleznām, kuru tas parakstījis. Tur ir arī Luija Barī skulptūras, konstanta Trojona gleznas, Šarla Žaka darbi ar vistām. Muzeja gleznu galerija atrodas mājā, kurā dzīvoja Teodors Ruso.  

Reimsa.
     
Reimsas katedrāle.
Šablī ciems.
(Chablis
Kvedlinburga. Pilsētiņa ar 800 gadu senām pildrežģa mājām un gleznainām bruģētām ieliņām.

Langedokas-Rusijonas departaments.
Bugarāža kalns. Bugarāžs ir savrupa, Korbjēru (Corbières) grēdas augstākā virsotne, kas paceļas 1230 metrus virs jūras līmeņa. Ģeoloģisku procesu rezultātā Bugarāža virsējo daļu veido miljoniem gadu senāki slāņi un šīs īpatnības dēļ to dēvē par "kalnu otrādāk." Bugarāžs galvenokārt sastāv no kaļķakmeņu iežiem, kuri ir bagāti ar alām un grotām. Ar kalnu jau kopš viduslaikiem saistījušās dažādas teikas un nostāsti. Žils Verns šeit esot smēlies iedvesmu savam romānam par ceļojumu uz Zemes centru, bet Stīvens Spīlbergs apsvēris iespēju tieši Bugarāžā uzņemt filmas "Trešās pakāpes kontakts" noslēguma daļu, kurā notiek galveno varoņu satikšanās ar citplanētiešiem.

Žanbernāra ala. Leģendāra zināma vieta.
Kermario. Nezināmas funkcijas apbūve. 

Augšjuras parks. Saukts arī par "Skaņu rezervātu." Franču nacionālais parks ar neparastu specializāciju - tajā saglabā skaņas. Augšjuras administrācijai apnika atpūtnieku sūdzības, kuriem traucēja baznīcu zvanu un govju zvārguļu skaņas, un tā nolēma veikt neordinārus pasākumus. Administrācija sāka kampaņu, lai no dabas atrāvušos pilsētniekus pieradinātu ieklausīties skaņās. Tagad ūdenskritumi, baznīcu zvani, neparastas atbalsis u.c. ir 92 punkti parkā, kas saistīti ar īpašu "jaukās klausīšanās" maršrutu. 

Turguilas ieleja. "Vārti uz Citpasauli," "18 ieleju vieta." Kaut kāda anomāla zona.
Plamdesalsas bruģis. Dabiskas izcelsmes kaļķakmens bruģis.
Karnaka. Lielākais megalītu komplekss pasaulē, kopā ar Karmario. Dienvidu Bretaņa.
Kromlehi.
Plandesalsas bruģētā iela.
Triju brāļu ala.
Arjēžas departaments.

Saites.
Franči.
Gallijs.