Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Bordo

Bordeaux.
9.lielākā Francijas pilsēta ar vairāk kā 240 000 iedzīvotāju, osta Garonnas estuārā, Žirondas departamenta centrs.

Atrašanās vieta. Francijas DR, Garonnas estuārā Žirondas krastā, 97 km atālumā no Biskajas līča.           

Iedzīvotāji - 240 000 (226 000 1975.g., kopā ar piepilsētām vairāk kā 500 000).

Vēsture. Sākotnēji ķeltu apmetne.
Otra vecākā tirdzniecības osta Francijā (pēc Marseļas) - Garonnas ielokā celtā Bordo bija nozīmīga osta jau kopš romiešu laikiem.
VI gs. iekļauta Franku valstī. 
No 1154.gada angļu varā.
1441.gadā nodibināja Bordo universitāti.
1453.gadā pievienota Francijai.
1548., 1635., 1650.gados te notikušas ievērojamas tautas sacelšanās.
Lielās Franču revolūcijas laikā bija viens no žirondistu kustības centriem.
I Pasaules kara laikā 1914.gadā bija Francijas valdības mītne.
II Pasaules kara laikā 1940.gada jūnijā arī bija Francijas valdības mītne.
Bordo atbrīvoja no vācu iebrucējiem franču partizāņi 1944.gada 24.augustā.
XX gs. strauji attīstījās piepilsētas, piemēram Pesakas dzīvojamais komplekss (1922.-1926.g., arhitekts Lekorbizjē).
Kopš 1993.gada Bordo ir viena no Rīgas sadraudzības pilsētām.
Mūsdienās Francijas 5.lielākā pilsēta, kuras vārdu pasaulē pazīst, pateicoties vīniem - nozīmīgs Francijas vīna ražošanas un tirdzniecības centrs.

Aplūkojamie objekti. Iekļauta UNESCO pasaules vēsturiskā mantojuma sarakstā kā klasicisma arhitektūras pērle. Vecpilsētā viduslaiku vēdekļveida ieliņu tīklojums saiet Biržas laukumā. No XVIII gs. pilsētas apbūve veidota pēc regulāra plānojuma - arhitekti Ž. un Ž.A.Gabrieli, V.Luī. Tiek dēvēta arī par vienu no drošākajām valstī.  
      Romiešu amfiteāris. III gs. Drupas.
      Sv.Andreja katedrāle. XIII gs. vidus - XV gs.   
      Lielā pulksteņa vārti.
      Lielais teātris.
1780.g., arhitekts V.Luī.  
      Mērija. 1784.g.
      Bordo universitāte. Dibināta 1441.g.
      Nacionālā akadēmija.
      Jūras un dabas muzejs.

Pilatas kāpa. Dune du Pilat. Eiropas lielākā smilšu kāpa.
Arkašona. Austeru degustācija.
Senemiljona. Kaļķakmens klinšu ieskauts vīndaru ciematiņš pie Bordo.

Saites.
Bordo šķīdums.
Francija.