Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Karkasona

Pilsēta Francijas dienvidos, Odas upes krastā. Saukta par "Pireneju vārtiem."

Visa pilsētas augšējā daļa ir viduslaiku nocietinājums - viens no skaistākajiem pasaulē, iekļauts UNESCO sarakstā. Nocietinājumi būvēti no V-XIII gs., rokas pielikuši ķelti, romieši, rietumgoti, arābi un franči.

Vēsture. Pirmā nocietinātā pils še tapusi vēl romiešu norieta laikos. Pāri gājuši rietumgoti, saracēņi, franki un spāņu musulmaņi.
Šīs pilsētas vārds apvīts mītiem un leģendām. Stāstīja, ka ap 410.gadu pēc Romas krišanas vestgoti ar Alarihu priekšgalā šeit noglabājuši daļu Zālamana tempļa bagātību. Citu vērtību starpā bijis arī septiņžuburu svečturis (menora), kāds attēlots virs imperatora Tita Triumfa arkas Romā.
Pilsēta uzplauka XI-XIII gs. Tā atradās svarīgu tirdzniecības ceļu krustpunktā. Tā bija viens no lielākajiem cietokšņiem, caur kuru veda ceļš no franku karalistes uz Kataloniju un Aragonas karalisti. Cietoksnis atradās arī uz vēl romiešu izbūvētā tirdzniecības ceļa, kas savieno Vidusjūru ar Atlantijas okeānu.
Pils īpašnieks vikonts Raimons Rožē Trankavels bija visai labvēlīgs pret katariem. Pret to iebilda pāvests Inokents III un Ziemeļu zemju baroni. Tādēļ tika izsludināts krusta karš pret katariem.
Karkasonu aplenca krustneši pēc tam, kad bija ieņēmuši un izlaupījuši Buzjē pilsētu. Pilsētas aizstāvību pret krustnešiem vadīja Raimons Rožē, kuru pēc vairāku nedēļu ilga pilsētas aplenkuma ar badu, slāpēm un epidēmijām, ievilināja lamatās un nogalināja. Aragonas karalis, kurš nebija katars, bet bija Raimona radinieks, pārnāca ar karaspēku pāri Pirenejiem, taču arī nespēja apstādināt krustnešus. Nākamā rītā pēc nodevības tika gaidīta kapitulācija. Taču nocietinātajā pilsētā nebija vērojama ne mazākā kustība. Krustneši taranēja un uzlauza austrumu vārtus, bet pilsētā neviena nesastapa. Izrādījās, ka iedzīvotāji bija pametuši pilsētu pa pazemes ejām. Palikuši bija tikai kādi 500 veci cilvēki. Arī tos nostādīja laukumā un paģērēja atteikties no ticības. Stūrgalvīgos sadedzināja milzīgā sārtā, kamēr Arno no Sito veica mesu Svētajam Garam un uzsāka Te Deum.
Karkasona bija robežpilsēta starp franču īpašumiem un Aragonas karaļvalsti, tādēļ jaunie saimnieki padarīja cietoksni vēl niknāku. Pils nozīme zuda 17.gs., kad pēc Pireneju robežlīguma Rosiljona tika atdota Francijai un valsts robeža pavirzījās tuvāk Pirenejiem.
Arhitektūra. Karkasonas cietoksnis – La cite’ ir ar diviem vaļņiem un 52 torņiem uzskata par vienu no lielākajām militārajām būvēm Eiropā. Pilsētas daļu, kurā atrodas cietoksnis, sauc par Augšējo pilsētu (Ville Haute) , bet Apakšējā pilsētā (Ville Basse) aiz Odas upes atrodas jaunā un modernā Karkasona.
Bez cietokšņa vecajā daļā atrodas arī Bastide St.Louis un Dienvidu kanāls, abi UNESCO sarakstā.
XIX gs. cietokšņa restaurāciju uzsāka arhitekts Eižens Viols Leduks. 50 gadu laikā komplekss tika atjaunots visā tā varenībā.
Narbonnas vārti. Cietokšņa mūru iekšpusē viss tūristiem – veikaliņi, viesnīcas un krogi. Viesnīcas visai dārgas.

Spīdzināšanas muzejs.

Saites.
Francija.