Dižona
Dijon.
Pilsēta Francijā, Burgundijas aministratīvais centrs.
Atrašanās vieta. Atrodas 325 km uz DA no Parīzes.
Vēsture. Dižona atrodas vietā, kur agrāk atradās seno romiešu nocietinājums Divio jeb Castrum Divionense.
Burgundijas hercogistes sastāvā (?-1477.g.). No XI-XV gs. bija Burgundijas hercogistes centrs, bet vēlāk Burgundijas provinces centrs. 113 gadu tā bija centrs vienai no Eiropas spēcīgākajām valstīm – šeit valdīja valoņu hercogi un pārvaldāmās zemes stiepās tālu uz ziemeļiem – Beļģijas un Nīderlandes teritorijās. Tādēļ tā vairāk atgādina beļģu ne franču pilsētu. Ietekmīgais valdīšanas laiks beidzās 1477.gadā.
XIX gs. 30.gados Dižonā uzbūvēja Eiropā pirmo attīrīšanas sistēmu inženiera Anrī Darsī vadībā.
1856.gadā Dižonas pavārs Žans Nežonoms aizvietoja etiķi ar negatavu vīnogu sulu, izgudoja jaunu sinepju recepti, ko vēlāk nodēvēja šīs pilsētas vārdā.
Dižonā dzimuši inženieris Gustavs Eifelis un komponists Žans Filips Ramo.
Aplūkojamie objekti. Izceļas ar lielisku arhitektūru, ko tā mantojusi no Burgundijas hercogiem. Īpašā aura - ar košiem dakstiņiem flāmu stilā ornamentēti jumti. Pilsētu sauc par „100 baznīcas zvanu torņu pilsētu.” Franču revolūcija esot stipri samazinājusi to skaitu un tagad esot vairs tikai 13.
Vecā hercoga pils. Visa pilsēta būvēta tieši ap to, un visi ceļi arī ved uz to. Pils ir vairāku ēku un torņu komplekss, kur mājo muzejs un pilsētas rāte. Tur ir viens 50 m augsts tornis, no kura paveras labs skats uz pilsētu.
Dievmātes katedrāle. (Notre dame) Celta XIII gs. gotiskā stilā. Tai ir slavenais Žakmāra pulkstenis.
Dižonas sinepju muzejs. Atrodas Amora-Maille rūpnīcā pilsētas nomalē. Dižona bijusi sinepju ražošanas centrs. Sinepju ziedu laiki sākušies tieši hercoga laikos. Apkaimē bijis daudz sinepju ražotņu, jo tepat iegūstama viena no oriģinālās receptes sastāvdaļām – gaišo vīnogu sula. Diemžēl tagad Dižonas sinepes tiek ražotas Kraft Food rūpnīcā Pensilvānijā.
Grad Cru vīna dārzi. Te tiek darīti paši slavenākie Burgundijas vīni.
Saites.
Francija.
Burgundija.
