Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Reliģijas, reliģiozitāte

No latīņu vārda religio ("saistība").
Pēc Cicerona domām tas atvasināts no latīņu vārda relegere - "atkal lasīt," "atkārtoti lasīt," "no jauna pārdomāt." Tas nozīmē, ka reliģija ir lieta, par kuru visvairāk ir jādomā un jārūpējas.
Pēc Laktancija domām vārds "reliģija" atvasināts no latīņu vārda religare - "saistīt." Tātad, reliģija ir apzinātas cilvēka saistības ar Dievu. Pēc ticīgo domām, cilvēka saistība ar mistisko Dievu veido reliģijas galveno daļu.

Reliģija ir lielisks bizness: tā pārdod neredzamu produktu un, ja tas nedarbojas, vaino klientu.

Reliģija ir ticība pārdabiskai pasaulei, ko apdzīvo dievi, gari, eņģeļi, svētie, mirušo cilvēku dvēseles vai citas pārdabiskas būtnes.  

Reliģijas definīcija. Zinātniski vairākkārt ir mēģināts dot reliģijas definīciju.
Vācu filozofs Kants uzskatīja reliģiju par cilvēku morālo pienākumu apzināšanos.
Vācu ideālistiskais filozofs Hēgelis aizstāja Dieva jēdzienu ar absolūtās idejas jēdzienu, piešķirot noteicēju nozīmi reliģijā intelektuālajam momentam.
Vācu materiālais filozofs Ludvigs Feierbahs, balstoties uz termina "reliģija" burtisko nozīmi, definēja šo parādību kā saistību cilvēku starpā.
Angļu etnogrāfs Eduards Teilors par reliģijas svarīgāko pazīmi ("reliģijas minimumu") uzskatīja ticību garīgām būtnēm.
Franču socioloģijas skolas galva Emīls Dirkheims identificēja reliģiju ar "svētā" jēdzienu, uzskatīdams, ka svētas var būtgan idejas, gan priekšmeti, gan cilvēki. Viņš "svēto" pretstatīja ikdienišķajam, pasaulīgajam. Viņaprāt ideja par "svēto" atšķir reliģiskas parādības no visām citām.
Franču reliģijas vēsturnieks Solomons Reinaks ar reliģiju saprata aizliegumu (tabu) sistēmu, uzskatīdams par reliģiskām parādībām visu aizliegto.
pastāv arī tendence par galveno momentu reliģijā uzskatīt rituālus, kultu. Tāda uzskata aizsācējs ir angļu etnogrāfs Frēzers, kas reliģiju definēja kā "cilvēkam pāri stāvošo spēku iežēlināšanu vai dabūšanu savā pusē." 
Marksisti reliģiju definē kā ticību pārdabiskajam: "Ikkatra reliģija taču ir tikai to ārējo spēku fantastisks atspoguļojums cilvēku galvās, kuro valda pār viņiem viņu ikdienas dzīvē, - atspoguļojums, kurā zemes spēki iegūst pārdabisku spēku veidolu." (F.Engelss, "Anti-Dīrings," LVI, 1952.g., 357.lpp.).

Reliģija formē reliģisku pasaules uzskatu - reliģiozitāti (lat. - religiositas), kas gandrīz vienmēr nonāk pretrunā ar materiālistisko pasaules uzskatu, ko pārstāv akadērmiskā zinātne.

Reliģijas izcelšanās teorijas. Teologi un daži ideālistiskie filozofi uzskata, ka reliģija ir pastāvējusi mūžīgi, reliģiskās jūtas cilvēkos esot tāpat iedzimtas kābada, baiļu, mīlestības un prieka jūtas.
Antīkie materiālisti - Dēmokrīts, Epikūrs, Lukrēcijs u.c. uzstājās pret šīm teorijām, uzskatīdami, ka dievus radījuši paši cilvēki pēc sava ģīmja un līdzības.

Reliģijas:
      kristietība;
      islāms;
      budisms;
      hinduisms;
      judaisms;
      dievturība.

Ticīgo skaits vadošajās reliģijās:

kristieši - 2 069 883 000
   Romas katoļi - 1 092 853 000
   protestanti  - 364 530 000
   pareizticīgie  - 217 030 000
   anglikāņi  - 79 988 000
   neatkarīgie  - 406 074 000
musulmaņi - 1 254 222 000
hinduisti - 837 262 000
budisti - 372 974 000
judaisti - 14 551 000

Avots: Encyclopaedia Britannica Book, 2004

Reliģijas Latvijā. Latvijas pirmās republikas laikā visvairāk draudžu bija evaņģēliski luteriskajai, pareizticīgo un katoļu baznīcai. Pareizticīgo baznīca bija pakļauta Maskavas patriarhātam, bet luteriskā un katoļu baznīca sevi uzskatīja par patstāvīgām. Tāpat arī jūdu draudzes, kas grupējās ap sinagogām un uzturēja rosīgus savstarpējos sakarus, it īpaši ar tā saucamo "korāļu" sinagogu Maskavā. Reliģisko organizāciju darbību kontrolēja Latvijas Iekšlietu ministrijas Baznīcu un konfesiju departaments.
Kopumā pret krievu okupācijas varas nodibināšanos Latvijā baznīca izturējās naidīgi.
Krievpadomju okupācijas laikā Latvijā bija uzskaitītas 700 reliģisku draudžu, kurās darbojās vairāk kā 500 reliģisko kalpotāju. Lielākā daļa no viņiem izglītību bija ieguvuši Pirmās Latvijas republikas laikā. No sektantiem darbojās baptisti, adventisti un pentakosti, kā arī daudzas garīdzniecību neatzīstošās vecticībnieku draudzes, kas saistītas ar t.s. Grebenščikova draudzi Rīgā.

Raksti.
Pētījums: iedzīvotāju reliģiozitāte neveicina sabiedrības uzplaukumu.