Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Atēna

Gudrības un taisnīga kara dieve sengrieķu mitoloģijā, Olimpa iemītniece.

Analogi un sinonīmi. Saukta arī par Pallādu („jaunava”), Panaheju. Feniķiešu vārds – Onga.
Romiešiem - Minerva.

Radniecība. Dieva Zeva un dieves Metidas pirmā un vienīgā meita.

Raksturojums. Uzskata par gudrības, mākslas un spriestspējas dievi. Cilvēku aizgādne. Atēnu pilsētas aizbildne. Tā kā bija vienīgā, kas nepameta savu tēvu cīņā ar briesmoni Tifonu, tad tiek uzskatīta arī par kara dievi.
Atēnu parasti attēlo pilnās bruņās ar vairogu, uz kura redzama gorgonas Medūzas galva. Visai bieži uz viņas pleca sēž arī pūce - gudrības simbols.

Biogrāfija. Pēc dažām ziņām par tās dzimšanas vietu nosaukts Tritona ezers Lībijā (Āfrikā). Citreiz tā ir Tritona upe Krētas salā. Sicīlijas Diodors teic: „Teiksma vēsta, ka Atēna izgājusi no Zeva galvas Krētā, pie Tritonas upes iztekas, kamdēļ tā tiek saukta par Tritogeneju. Pie iztekas šīs vēl šobaltdien slejas svētnīca, veltīta šai dievei, uzslieta tai vietā, kur viņa nākusi pasaulē.” Tādējādi sanāk, ka Atēna dzimusi divās dažādās vietās. Taču interesanti, ka abas šīs vietas atrodas tieši viena grāda attālumā.
Dažas leģendas vedina domāt par viņas mīlas sakaru ar tēvoci Poseidonu.
Ieradās no Tuvajiem Austrumiem un atnesa līdzi olīvkoka stādus.
Ņēma Dodonā gabalu svētā ozola un ievietoja to kuģa „Argo” ķīlī (vai arī priekšgalā). Atēna un argonauti. Visādi arī palīdzēja Jāsonam un argonautiem viņu kuģojumā no Jolkas uz Tesāliju, uz Eiju Kolhīdā. Palīdzēja iegūt Zelta aunādu un pēc veiksmīgi pabeigtā ceļojuma pacēla kuģi debesīs.

Atēna un pirmie cilvēki. Pēc Zeva pavēles Atēna kopā ar Hēfestu izveidoja sievieti – Pandoru. Atēna to ietērpa sudraba tērpā un piešķīra tai zelta vainagu.
Atēna lādīti ar mazuli Erihtoniju uzticējusi glabāšanā trim Krekopa (mītiskais Atēnu pirmķēniņš) meitām. Tās aiz ziņkārības to atvērušas, un par to Atēna tās padarījusi par vājprātīgām.

Kā Atēnu pilsētas patronese. Mīts vēsta, ka par Atēnu pilsētas aizgādni bijis jākļūst dievam, kas spētu pilsētai sniegt visvērtīgāko dāvanu. Poseidons piesitis ar savu trijžuburi pie klints un no tās izlauzies avots. Atēna iedūrusi savu šķēpu zemē un tur izaudzis olīvkoks. Tas bijis vērtīgāks un Atēna sacensībā uzvarējusi.

Atēnas izgudrotās lietas. Valsts, zirgu rati, kuģi, flautas, taures, karšs, keramikas podi, grābekļi, arkls, zirglietas, iemācījusi aust, lietot garšvielas un gatavot ēdienu.

Svētki par godu Atēnai. Tie bija vairāki - proharistēriji, plitēriji, areforiji, kalintēriji un skirofoji. Paši nozīmīgākie bija panatēnaji, ko ieviesa Erihtonijs.

Objekti.
Partenons. Svētnīca par godu Atēnai kā Atēnu pilsētas aizgādnei. Atrodas Atēnu akropolē.
Atēnas un Poseidona svētnīca. Šī nelielā svētnīca atradās netālu no akropoles ieejas. Tas bija neliels un skaists. Kādā tā portikā kolonnu vietā jumtu balstīja jaunu meiteņu statujas. Blakus svētnīcai auga olīvkoks, kuru esot iestādījusi pati Atēna.

Atradumi.
Pergamas statuja. 1,90 m augsta Atēnas statuja, no 150.g.pmē. ar mežģīņu vairogu.

Atēnas statujas Atēnu akropolē. Akropolē pretim ieejai bija novietota milzīga Atēnas statuja, ko bronzā bija atlējis Fīdijs. Tās apzeltīto bruņu cepuri un šķēpu jūrnieki redzēja jau tuvojoties Pirejas ostai. Statuja bija pagatavota no tiem līdzekļiem, kas bija gūti laupījumā Maratonas kaujā.
Otra Atēnas statuja bija novietota vienā no divām Partenona iekšējām telpām. Tā bija 11 m augsta un arī to bija veidojis Fīdijs. Statujas seja, rokas un kājas bija pārklātas ar ziloņkaula plāksnītēm. Dieves tērps bija darināts no zelta.

Partenona ciļņi. Statuju grupa uz Partenona rieteņu frontona attēlo ainu no Atēnas un Poseidona strīda par pilsētas patronāžu.

Pallādiji. Tie bija seni dieves Atēnas attēlojumi. Tajos Atēna tika attēlota bruņota ar vairogu un paceltu šķēpu. Tāds Atēnas tēlojums laikam atradās daudzās (vairumā?) sengrieķu pilsētu. Atēnu pallādijs tika glabāts akropoles dārgumu krātuvē grūti pieejamā vietā, kur to nevarēja redzēt nejauša apmeklētāja acs.
Īpaši slavens bija Trojas palādijs, jo tas esot nokritis no debesīm jebšu vienkārši skaitījās debesu izcelsmes. Pirms Trojas iekarošanas to esot nofenderējuši Diomēds un Odisejs.
Ar palādiju esamību dižojušās daudzas sengrieķu pilsētas. Tādu savā rīcībā ieguvuši arī romieši – pēc kāda nostāsta Enejs to atvedis līdzi uz Itāliju, kur tam bija jāatrodas Vestas svētnīcā. 

Nospiedumi kultūrā.
Atēnas - Grieķijas galvaspilsēta.

Saites.
Sengrieķu mitoloģija.