Melanēzija
- Detaļas
- Publicēts 27 Oktobris 2016
- Skatīts: 2304
Melanesia.
Okeānijas daļa Klusā okeāna DR starp ekvatoru un Dienvidu tropu loku. Ietver Jaungvineju, Bismarka arhipelāgu, Zālamana un Jaunhebridu salas, Fidži salas, Jaunkaledoniju.
Raksturlielumi. Platība - 967 000 km2.
Iedzīvotāji - 4 200 000 (1971.g.). 2/3 papuasu (gk. Jaungvinejā), 1/4 mikronēziešu kā arī indieši (Fidžijā 1/2 iedzīvotāju), ķīnieši, franči (Jaunkaledonijā 2/3).
Ģeoloģija. Salas galvenokārt kontinentālas izcelsmes. Koraļļu un Jaungvinejas jūru piekrastē rifi 2/3 teritorijas ir kalni. Melanēzijai cauri stiepjas alpīnā krokojuma josla (Jaungvinejas centrālajos kalnos līdz 5000 m, tālāk DA 1500-3000 m), no kuras uz ziemeļiem reljefs turpina veidošanos (vulkāni Jaunbritānijā, Bugenvila, Ambrimas u.c. salās).
Iegūst - varu, niķeli, kobaltu, hromu, zeltu.
Klimats. Ekvatoriāls, dienvidu salās tropu pasātu klimats, taifūni.
Mēneša vidējā temperatūra 25-28oC, dienvidu daļā ziemā ~21oC.
Nokrišņi 1000-3000 mm, augstkalnēs >5000 mm gadā, mūžīgais sniegs.
Daba. Savannas, mitrie tropu meži, mangroves.
No 13 000 augu sugām 85% ir endēmiskas, ir DA Āzijas elementi.
Faunā Austrālijas elementi (somaiņi).
Vērtīga koksne - tīkkoks, santalkoks. Audzē kokospalmas, maizeskokus, cukurniedres, kafijkokus, kakaokokus, cietesaugus, kaučukaugus.
Lopkopība, zvejniecība.
Ostas: Portmorsbija, Suva, Numeja.
Saites.
Klusais okeāns.
