Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Āfrika

Otrais lielākais kontinents un pasaules daļa, atrodas R un A puslodēs.
Nosaukums cēlies vai nu no grieķu vai romiešu vārda - "bez aukstuma."

Platība - 29 700 000 km2, kopā ar salām - 30 300 000 km2.
Iedzīvotāji - 401 000 000 (1975.g.).

Āfrikas ģeogrāfiskā izpēte. Senākā nozīmīgā civilizācija Āfrikā bija Senā Ēģipte, kas attīstījās Nīlas upes ielejā, Senie ēģiptieši gan nebija neko prasmīgi kuģotāji, taču veica ceļojumus gar Ēģiptes Vidusjūras piekrasti, pa Sarkano jūru un, iespējams, sasniedza pat mūsdienu Somālijas piekrasti - tā saukto Punta zemi. Tāpat tie devās tirdzniecības un militārās ekspedīcijās Āfrikas iekšīenē un, iespējams, sasniedza Melni Āfriku. Tuvāk par seno ēģiptiešu ceļojumiem - šeit.
Pirmie prasmīgie kuģotāji Vidusjūrā bija senie feniķieši, kas XII gs. sāka dibināt kolonijas Āfrikas Vidusjūras piekrastē, kā pirmo nodibinot Utiku (mūsdienu Tunisa) Tunisijā. Kā zināms, feniķieši bija pirmie, kas izbrauca cauri Gibraltāra šaurumam, ko paši nosauca par Melkarta stabiem un ilgu laiku bija vienīgie, kas kuģoja pa Atlantijas okeāna plašumiem.
Iespējams, liels ceļojums gar āfrikas krastiem noticis ap jūdu ķēniņa Zālamana dzīves laiku, kad viņš un Tīras ķēniņš Hīrams sarīkoja ekspedīciju apkārt Āfrikai(???) pēc zelta un ziloņkaula.
Senākais valstiskais veidojums Melnajā Āfrikā ir pirmsaksūmiešu perioda Damatas valsts (800.-360.g.pmē.) mūsdienu Etiopijas teritorijā.
VII gs.pmē. feniķieši ēģiptiešu faraona Nēho II uzdevumā apbrauca apkārt Āfrikai, ceļojumu sākot no Sarkanās jūras un pēc trim gadiem atgriežoties caur Melkarta stabiem. Hērodots, nobeidzot stāstījumu par feniķiešu braucienu apkārt Āfrikai, piebilst, ka vēlāk arī kartāgieši apgalvojuši, ka arī viņiem izdevies apbraukt apkārt Lībijai (Āfrikai). Liekas pirmie, kas apbraukuši apkārt Āfrikai (tolaik tā saukta par Lībiju), ir feniķiešu kuģotāji ??? gs.pmē. Vienīgais avots par to ir Hērodota "Vēsture." (4.grāmatas 42.paragrāfā). Tuvāk par to lasīt šeit.
Kartāgieša Hannona brauciens ap 520.g.pmē. aprakstīts tā saucamajā “Hannona periplā.” No tā izriet, ka Hannons veicis apmēram 2000 km garu ceļu gar Āfrikas rietumu krastiem un sasniedzis Gvinejas līci netālu no ekvatora. Nekas periplā nenorāda uz braucienu apkārt Āfrikai.
Ģeogrāfs un astronoms Aleksandrijas Ptolemajs (85.-165.g.) gan uzskatīja, ka Āfriku nav iespējams apbraukt, jo tā turpinās līdz pat Dienvidu zemei (terra australis). Šis Ptolemaja viedoklis bija noteicošais Eiropas zinātnē līdz pat 1488.gadam, kad tā kļūdainumu, sasniedzot Labās Cerības ragu, pierādīja Bartolomeo Diašs.

Saites.
Zeme.