Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Āfrika

Otrais lielākais kontinents un pasaules daļa, atrodas R un A puslodēs.
Nosaukums cēlies vai nu no grieķu vai romiešu vārda - "bez aukstuma."

Platība - 29 700 000 km2, kopā ar salām - 30 300 000 km2.
Iedzīvotāji - 401 000 000 (1975.g.).

Ģeogrāfija. Galējais ziemeļu punkts - Bensekas rags (37o21'Z.pl.).
                    Galējais dienvidu punkts - Adatas rags.

Āfrikas ģeogrāfiskā izpēte. Senākā nozīmīgā civilizācija Āfrikā bija Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.), kas attīstījās Nīlas ielejā. Senie ēģiptieši gan nebija neko prasmīgi kuģotāji, bet jau II g.tk.pmē. viņi pazina Ziemeļāfrikas piekrasti no Suecas zemes šauruma līdz Sidras līcim. Vēlākos laikos senie ēģiptieši veica ceļojumus gar Ēģiptes Vidusjūras piekrasti, pa Sarkano jūru un, iespējams, izbraukdami jau Indijas okeānā, sasniedza pat mūsdienu Somālijas piekrasti - tā saukto Punta zemi.
Āfrikas iekšienē tie nokļuva pa Nīlu līdz pat tās 5.krācei. Tāpat tie devās tirdzniecības un militārās ekspedīcijās Āfrikā pa sauszemes maršrutiem un, iespējams, sasniedza Melno Āfriku. Tuvāk par seno ēģiptiešu ceļojumiem - šeit.
Pirmie jau prasmīgie kuģotāji Vidusjūrā bija senie feniķieši, kas XII gs. sāka dibināt kolonijas Āfrikas Vidusjūras piekrastē, kā pirmo nodibinot Utiku (mūsdienu Tunisa).
Kā zināms, feniķieši bija pirmie, kas izbrauca cauri Gibraltāra šaurumam, ko paši nosauca par Melkarta stabiem un ilgu laiku bija vienīgie, kas kuģoja pa Atlantijas okeāna plašumiem. Pamazām feniķieši apguva un izpētīja Āfrikas rieteņu piekrasti - Kartāgas feniķieši V gs.pmē. pa Āfrikas Atlantijas okeāna piekrasti nonāca līdz Zaļajam ragam.
Iespējams, liels ceļojums gar Āfrikas krastiem noticis ap jūdu ķēniņa Zālamana dzīves laiku, kad viņš un Tīras ķēniņš Hīrams sarīkoja ekspedīciju apkārt Āfrikai pēc zelta un ziloņkaula VI gs.pmē. Tuvāk par feniķiešu ceļojumiem - šeit.
Senākais valstiskais veidojums Melnajā Āfrikā ir pirmsaksūmiešu perioda Damatas valsts (800.-360.g.pmē.) mūsdienu Etiopijas teritorijā.
VII gs.pmē. feniķieši ēģiptiešu faraona Nēho II uzdevumā apbrauca apkārt Āfrikai, ceļojumu sākot no Sarkanās jūras un pēc trim gadiem atgriežoties caur Melkarta stabiem. Hērodots, nobeidzot stāstījumu par feniķiešu braucienu apkārt Āfrikai, piebilst, ka vēlāk arī kartāgieši apgalvojuši, ka arī viņiem izdevies apbraukt apkārt Lībijai (Āfrikai). Liekas pirmie, kas apbraukuši apkārt Āfrikai (tolaik tā saukta par Lībiju), ir feniķiešu kuģotāji ??? gs.pmē. Vienīgais avots par to ir Hērodota "Vēsture." (4.grāmatas 42.paragrāfā). Tuvāk par to - šeit.
Kartāgieša Hannona brauciens ap 520.g.pmē. aprakstīts tā saucamajā “Hannona periplā.” No tā izriet, ka Hannons veicis apmēram 2000 km garu ceļu gar Āfrikas rietumu krastiem un sasniedzis Gvinejas līci netālu no ekvatora. Nekas periplā nenorāda uz braucienu apkārt Āfrikai.
Ģeogrāfs un astronoms Aleksandrijas Ptolemajs (85.-165.g.) gan uzskatīja, ka Āfriku nav iespējams apbraukt, jo tā turpinās līdz pat Dienvidu zemei (terra australis).
Arābi VII gs. pēc Ziemeļāfrikas iekarošanas vairakkārt šķērsoja Sahāras un Lībijas (Sahāras tuksneša austreņu daļa) tuksnešus, atklāja Senegālas lejteci, Nigēras lejteci, Baltās Nīlas kreisā krasta pietekas, Čadas ezeru.
Visu XV gs. portugāļi, meklējot jūrasceļu uz Indiju, pakāpeniski virzījās gar Āfrijas rieteņu krastu uz dienvidiem. N.Trištans 1441.gadā atklāja Nuadibas ragu un 1443.-1444.gados - Mauritānijas piekrasti. Lansarota ekspedīcija 1445.-1446.gados sasniedza Senegālas grīvu, bet D.Diašs tai pat laikā apbrauca Zaļo ragu.
1471.gadā Fernando Po atklāja salu Gvinejas līcī, ko nosauca savā vārdā (tagad Bioko sala).
1482.-1486.gados D.kans atklāja Kongo grīvu.
1487.gadā portugāļa Bartolomeo Diaša vadītā ekspedīcija sasniedza un apbrauca Labās Cerības ragu, tādējādi beidzot apgāzdama antīkā Aleksandrijas ģeogrāfa Ptolemaja maldīgo uzskatu par Āfrikas apbraukšanas neiespējamību. 
Vasko da Gama 1497.-1498.gados ceļā uz Indiju kuģoja jau tālu aiz Labās Cerības raga un sasniedza Malindu konrinenta austreņu piekrastē.
XVI gs. jau galvenajos vilcienos tika noskaidrots Āfrikas apveids - portugāļi atklāja Zambezes lejteci.
XVII gs. tika atklāts Njasa ezers, Zilās Nīlas, Lužendas un Ruvumas iztekas, iepazinās ar Kongo lejteci un Kasajas baseina rieteņu daļu, kā arī ar Kvanzu.
1770.gadā skotu ceļotājs un brīvmūrnieks Džeims Brūss atklāja Tana ezeru tagadējās Etiopijas teritorijā.
Livingstona pētījumi. Skotu misionārs un ceļotājs XIX gs. 2.pusē devās trijās ekspedīcijās pa Āfriku, cerēdams atklāt Baltās Nīlas izteku. Tas gan viņam neizdevās, taču viņš izpētīja daudz citas vērtīgas lietas: šķērsoja Kalahari tuksnesi un pierādīja, ka tas nav savienots ar Sahāras tuksnesi, 1855.gadā iezīmēja kartē Zambezas upi un lielo ūdenskritumu uz tās, nosaukdams to par Viktorijas ūdenskritumu, atklāja Kongo upes izteku un veica vēl vairākus sīkākus atklājumus.

Saites.
Zeme.