Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Punta zeme

Ēģiptieši devās tālos un bīstamos ceļojumos uz zemi, kuru viņi sauca par Puntu. Vārds Punta tulkojumā nozīmē „smaržvielu terase” vai „Dievu zeme.”

Atrašanās vieta. Nav zināma. Tiek minētas Sudānas, Eritrejas vai Somālijas teritorijas.

Jau Senās valsts uzrakstos ir minēta Puntas zeme un ceļojumi uz turieni. Faraona Sahura tempļa ciļņos starp attēlotajiem karagūstekņiem ir arī Puntas iedzīvotājs. Faraona Hufu dēlam bija vergs Hertese, kurš bija dzimis Puntā. Faraona Pepi II uzrakstā teikts, ka Sarkanās jūras piekrastē miris augstmanis, kuram bija uzdots „uzbūvēt kuģi braucienam uz Puntu.” 
Vidus valsts vēstures avoti jau sniedz plašākas ziņas par Puntu. Šajā laikā ceļojumi uz šo tālo zemi kļuva biežāki. Krievu ēģiptologs V.Goļeniščevs Arābijas tuksnesī uzgājis uzrakstu, kurā vēstīts, ka faraons Mentuhoteps II pavēlējis augstmanim Henu „...sagatavot kuģi braucienam uz Puntu pēc smaržvielam... Es [Henu] izgāju no Koptas pa ceļu, ko norādīja viņa augstība... Man līdzi bija 3000 karavīru, un katrs nesa divus traukus ar ūdeni un divdesmit klaipus maizes klaipus... Ceļā es izraku divdesmit akas... Kad sasniedzu Sarkano jūru, uzbūvēju kuģi un nosūtīju to ar visu nepieciešamo.”
No minētā uzraksta var uzzināt, ka ceļš uz Puntu sākās Koptas pilsētā Vidusēģiptē. No turienes ceļotāji veica piecas dienas ilgu pārgājienu caur Arābijas tuksnesi, kur ceļotājus mocīja slāpēs un svelme, kā arī apdraudēja klejotāju uzbrukumi. Pēc piecām dienām karavāna nonāca Sava (mūsdienu Koseiru) - pilsētiņā Sarkanās jūras piekrastē. Pilsētā atradās cietoksnis un templis un pats galvenais - kuģu būvētavas, kur taisīja kuģus braucieniem uz Puntu.

Preces. No Puntas ar kuģiem veda vīraku, ziloņkaulu, melnkoku, gumiju, kā arī pantēru un žirafu ādas, kuras valkāja priesteri.

Hatšepsutas ekspedīcija. XVI gs.pmē. (iespējams, ap 1495.g.pmē.) Ēģiptē tronī sēdēja sieviete-faraone Hatšepsuta. Viņa pēc Amona orākula norādījuma organizēja uz Puntas zemi jaunu tirdzniecības ekspedīciju. Ceļa devās pieci lieli kuģi ar trīsdesmit airētājiem katrā. Puntā ēģiptiešu preces tika apmainītas ar Austrumāfrikas un Indijas mantām. No Puntas Hatšepsutes ekspedīcija pārveda smaržīgus sveķus, krāsas, vērtīgus kokus, dzīvus leopardus, pērtiķus, panteru un leopardu ādas, vergus-iezemiešus un viņu bērnus. Uz Ēģipti tika atvesti kādi trīsdesmit mirru kociņi, kas tika sastādīti koka traukos tempļa dārzā. Faraone Hatšepsuta dikti lepojusies ar savu Puntas ekspedīciju un teikusi, ka viņa ierīkojusi Puntu pie sava tēva Tutmesa I kapenēm. 
Hatšepsuta pavēlējusi savam draugam un padomniekam, tā laika izcilākajām arhitektam Senmutam celt jaunu templi. Der-el-Bahari celtais templis ir viens no izcilākajiem un īpatnējākajiem senās Ēģiptes arhitektūras šedevriem. Platas akmens kāpnes ved uz mākslīgu terasi, kuras priekšējo pusi rotā kolonnas. Terasē uzbūvēts plašs pagalms, kuru apjož segta kolonāde. Tālāk greznas akmens kāpnes ved uz otru, augstāku terasi. Arī šajā terasē ir plašs pagalms. No šī pagalma var nokļūt klintī iecirstā svētnīcā. Templi no trim pusēm ieskauj stāvas, drūmi pelēcīgas klintis, savukārt terases un pagalmos tika iestādīti no Puntas pārvestie košie koki un retie stādi. Tempļa kāpnes, sienas un kolonnas grezno ciļņi un freskas, kurās attēloti braucieni uz Puntu. Hatšepsutas templis bija savdabīgs, tas krasi atšķīrās no parastā ēģiptiešu tempļu tipa. Kāds uzraksts vēsta, ka Hatšepsute vēlējusies „uzcelt Amonam otru Puntu viņa dārzā.” Var teikt, ka Hatšepsutu un viņas arhitektu Senmutu iedvesmoja Puntas zemes motīvi, tur gūtie iespaidi. 
Kāda no ciļņiem Der-el-Bahari templī reālistiski attēlota Hatšepsutas flotes ierašanās Puntas zemē. Pieci ēģiptiešu kuģi ar trīsdesmit airētājiem katrā nupat pietauvojušies. Ekspedīcijas vadītājs ar astoņiem karavīriem un apmaiņai domātajām precēm izceļas krastā. Netālu aug biezs palmu un citu tropu koku mežs. Mežā paslēpušās puntiešu puslodēm līdzīgās būdas uz augstiem pāļiem. Starp būdām gānās ēzeļi un govis ar īsiem ragiem, staigā priekšautos tērpušies vietējie iedzīvotāji. „Puntas diženais” vārdā Parohs, kopā ar sievu, dēliem, un kalpiem sagaida svešos viesus un jautā: „Kāpēc jūs ieradāties zemē, kuru cilvēki nepazīst? Vai jūs lidojat pa debess velvi vai peldējāt pa jūru?” Parohu un viņa dēli ir kalsni slaida auguma vīrieši, savukārt „Puntas diženā” sieva ir neaprakstāmi resna. Ēģiptieši piedāvā savas apmaiņas preces - bronzas ieročus un stikla krelles, vāzes un audumus. Tad nesēji „piekrauj kuģus ar Puntas zemes bagātībām un Dievu zemes skaistajiem augiem, vīraku un melnkoku, tīro ziloņkaulu un sarkano zeltu, paviāniem un kurtiem, leopardu ādām un vergiem. Nekad nevienam valdniekam tik skaistas dāvanas netika pārvestas.”

„Cilvēks, kurš pārcietis kuģa bojā eju.” Ceļojumi uz Puntu, „Dievu zemes” krāšņā daba, bagātības un jūrnieku piedzīvojumi šo ceļojumu laikā iedvesmoja kādu nezināmu ēģiptiešu rakstnieku, kurš uzrakstīja pasaules literatūrā pirmo fantastiskā ceļojuma stāstu „Cilvēks, kurš pārcietis kuģa bojā eju.” Šo senēģiptiešu literatūras šedevru atklāja krievu ēģiptologs V.Goļeniščevs, kurš 1881.gadā šo fantastisko stāstu pirmo reizi pārtulkoja, pievienodams tulkojumam arī teksta literatūzinātnisku analīzi. Ēģiptologs senēģiptiešu tekstu salīdzināja ar Homēra „Odiseju,” ar arābu pasaku ciklu „Pasaka par jūrasbraucēju Sindbadu,” kā arī ar vairākiem Bībeles motīviem. Kopš tā laika stāts „Cilvēks, kurš pārcietis kuģa bojā eju” tika tulkots daudzās valodās, daudzas reizes rūpīgi analizēts no lingvistikas, vēstures un literatūrzinātnes viedokļa. Šī pasaka tiek minēta gandrīz visos senās Ēģiptes kursos. Pat šodien daudz, kas šajā stāstā ir neskaidrs un diskutējams.
 „Es pastāstīšu par to, kas notika ar mani, kad devos uz faraona zelta raktuvēm,” tā sākās stāsts par braucienu pa Uadž-Uru [tā senie ēģiptieši sauca gan Sarkano jūru, gan Indijas okeānu] ar 120 olektis garu un 40 olektis platu kuģi un apkalpi, kurā bijuši 150 labākie Ēģiptes jūrasbraucēji. „Redzēja viņi debesis, redzēja viņi zemi, drosmīgāka viņu sirds nekā lauvām.” Jūrasbraucēji „pareģoja vētru, iekams tā saceļas, negaisu, iekams tas uzrodas.” Un patiešām, kuģi atklātā jūrā pārsteigusi vētra un tas nogrimis. No 150 vīru lielas kuģa apkalpes dzīvs palīcis tikai stāstītājs. Viļņi jūrnieku izmetuši kādas salas krastā un „es atradu dateles, vīnogas, gurķus... zivis un putnus, viss bija pārpilnībā.” Jūrnieks iekūris ugunskuru, kad pēkšņi izdzirdējis „pērkona dārdienus... koki sagāzās, un zeme līgojās.” Ieradusies salas valdniece - milzīga čūska(citur teikts, ka salas valdnieks bijis milzīgs pūķis) no zelta un dārgakmeņiem. Valdniece-čūska draudīgi jautājusi: „Kas atveda tevi šurp? Kas atveda tevi uz šo jūras salu, kuras puse iegrimusi dzelmē?” Jūrnieks trīcēdams no bailēm izstāstījis valdniecei savu bēdu stāstu un lūdzis viņai palīdzēt atgriezties Ēģiptē, solot zeltu un Ēģiptes greznākos izstrādājumus. Valdniece-čūska smaidīdama atbildējusi: „Es esmu Puntas valdniece, man pieder vīraks un smaržīgas eļļas.” Čūska solīja palīdzēt avārijā cietušajām jūrniekam. Pēc kāda laika pie salas piestājis kuģis, lai aizvestu jūrnieku ar Puntas valdnieces dāvināto „vīraku... un acu ziedēm, žirafu astēm un ziloņkaulu, kurtiem, pērtiķiem un citām dārgām mantām” uz Ēģipti. Atgriezies dzimtenē, jūrnieks nodevis Puntas valdnieces dāvanas faraonam, kurš viņu iecēlis augstmaņu kārtā. 

Kur atradās teiksmainā Puntas zeme? Iepazīstoties ar seno ēģiptiešu vēstures avotos sniegtajām ziņām par viņu braucieniem uz Puntas zemi, nevar apiet arī jautājumu par tās atrašanās vietu. Senēģiptiešu vēstures avoti liek domāt, ka Punta jāmeklē kaut kur Sarkanās jūras piekrastē. No Puntas pārvesti ziloņu ilkņi un leopardu ādas, žirafu astes un pērtiķi. Visi šie dzīvnieki dzīvo Āfrikas kontinentā. Vairums pētnieku Puntu lokalizē Āfrikas austrumu piekrastē - vai nu Babelmandebas jūras šauruma apkaimē, vai tālāk uz dienvidiem pie Ras Hafunas raga (mūsdienu Somālija). Nevar izslēgt arī to, ka nosaukums „Punta” aptvēra arī Arābijas pussalas dienvidrietumu piekrasti, kas senatnē bija slavena ar savām smaržvielām. 
Zinātnieki domā, ka Punta esot bijusi tāla tirdzniecības pilsēta, kas atradusies vai nu Etiopijā vai Jemenā("Ilustrētā zinātne," janvāris 2007(14)). 
Lai kā, bet mūsdienās Punta zemes nosaukumu nes pilnīgi reāla un kartē atrodama valsts - Puntalenda, kas dibināta daudzcietušās Somālijas ziemeļu daļā un ir slaveno Somālijas pirātu bāzēšanās vieta.

Atradumi. 
Ēģiptiešu tirdzniecības kuģis. Nesen itāļu un amerikāņu arheologu komanda uz dienvidiem no Sarkanās jūras ostas pilsētas Safāgas atrada 4000 gadu vecu tirdzniecības kuģi. Tā vraks gulēja vienā no piecām alām. Izrakumu vietā atrada Mentuhotepa III zīmogu un ar ģipsi pārklātas kastes, uz kurām bija rakstīts: „Puntas zemes brīnumi.”

Saites.
Senā Ēģipte.