Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ceļojums uz Butānu un Rietumbengāliju

Suņi

"Labi suņi saimniekam atnes čības, gudri - naudu."

Iespējams, pirmais cilvēka pieradinātais dzīvnieks. Ilgi tika uzskatīts, ka piejaucēts ap 9500.g.pmē., bet nu jau konstatēti arī daudz senāki suņu atradumi.

Suņi šobrīd ir visdaudzveidīgākie dzīvnieki uz mūsu planētas – oficiāli ir atzītas vairāk nekā 300 dažādas suņu šķirnes, taču patiesais šķirņu skaits pasaulē varētu būt pat vēl lielāks. Lielā suņu daudzveidība ir skaidrojama ar selektīvo audzēšanu, ko cilvēki piekopuši gadu tūkstošiem ilgi.

Lielākā daļa mūsdienu suņu nepieder nevienai tīrasiņu šķirnei un nav pat moderno šķirņu sajaukums. Skaitliski lielākā daļa suņu ir tā saucami "lauku suņi" (village dogs) jeb latviski vienkārši kranči, kas brīvi krustojas un to kontakts ar cilvēku aprobežojas ar to, ka suņi mitinās apdzīvotu vietu tuvumā. Kranči ir mūsdienās ģeogrāfiski visplašāk izplatītākā un ģenētiski daudzveidīgākā suņu grupa, jo mākslīgā selekcija ir krasi samazinājusi šķirņu ģenētisko daudzveidību. Lielā daudzveidība līdztekus ievērojamiem populāciju izmēriem ir iemesli, kādēļ kranči lieliski reprezentē tādu suņu ģenētiku, kāda, tā bijusi pirms modernajiem laikiem.

Pieradināšanas vecums. Suņa un cilvēka draudzības pirmsākumi meklējami gadu tūkstošiem tālā pagātnē, kad senais cilvēks pieradināja kādu no pelēkā vilka pasugām. Tomēr ir daudz neskaidrību, un zinātniekiem joprojām nav izdevies vienoties par precīzu laiku, kad notikusi pirmā pieradināšana. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka suns no vilku saimes atdalījies pirms aptuveni 15 000 gadu, taču daļa zinātnieku uzskata, ka suns kopā ar cilvēku dzīvojis arī senāk. Piemēram, Altaja kalnos Centrālāzijā atrastas 33 000 gadu vecas fosilijas, kas varētu būt piederējušas senajiem suņiem, savukārt Beļģijā atrastas pat 36 000 gadu vecas fosilijas. Tāpat līdz galam nav skaidra arī mūsdienu mājas suņa Canis lupus familiaris vai Canis familiaris precīza izcelsme.

Suņu atlieku atradumi. Jaunākie dati ir rakstā par Sibīrijas suņiem no Altajas alas Razboiničja (Разбойничья). Šo suņu vecums izrādījās 33 000 gadu sens. Suņa galvaskauss atrasts sen – 1975. gadā, bet tikai 2008.-2009.gadā paveiktas vecuma noteikšanas analīzes pēc radioaktīvā oglekļa metodes.
Salīdzinot Āzijas un Eiropas atradumus, izrādījās, ka Austrumeiropas suņi bija ļoti līdzīgi atradumiem Šovē (Chouvet) un Goijē (Goyet) alās Francijā. Suņa galvaskauss Goijē alā bija atrasts ļoti sen – 1860.gadā. Mūsdienās šīs galvaskauss ir izpētīs gan ar radioaktīva oglekļa metodi, gan ar izotopu metodi. Konstatēts, ka šī suņa vecums no Šovē alas ir 26 000 gadi, bet no Goijē alas - 31 700 gadi (Germonpre et al., 2009). pēc visjaunākās informācijas – Goijē alas suņa vecums varētu būt ap 36000 gadiem.
19 000 gadu vecais atradums rieteņu Krievijā pie Ukrainas robežas - akmens laikmeta apmetnē uzieti divu suņu galvaskausi, kas ir ļoti līdzīgi Sibīrijas haskiju skeleta daļām.
Suņu atliekas atrastas arī citviet Krievijā un Ukrainā un šo atradumu vecums ir starp 14 000 un 10 000 gadiem.
Šajā intervālā iekļaujas atradums no Oberkaselas Vācijā – apmēram 13 000 gadu veci. Tas bija zēna apbedījums kopā ar suni.
Brjanskas apgabala Jelisejeviču (Елисеевичи) apmetnē Krievijā atrasti labi saglabājušies suņu galvaskausi, kuru vecums ir 13 900 gadi. Šie suņi fenotipiski bija līdzīgi Kaukāza suņiem.
5600 gadu senas suņu atliekas uzietas Bančiangas kultūrā Taizemē.
Pēc citiem datiem cilvēks ar godu suņus esot apbedījis jau 14 000 gadu atpakaļ. Līdz šim atrastas ap 50 suņu apbedījumu vietas visos kontinentos izņemot Antarktīdu. Vissenākā no tām esot Vācijā. Suņu skeletu atliekas atrastas Izraēlā, Irākā un Irānā.
Latvijā Zvejnieku kapulauka 62.kapā ir atrasti zobi, kurus vairāki speciālisti uzskata par suņa, nevis vilka zobiem (viens no šiem zobiem ir Latvijas Dabas muzeja ekspozīcijā „Latviešu etnoģenēze"). Suņi Latvijā konstatēti kopš 8000 gadu vecas senatnes.

Suņu evolūcija. Gēnu analīzes rādot, ka pilnīgi visi suņi atšķēlušies no viena kopīga priekšteča - pelēkā vilka (Canis lupus) kādus 15–40 000 gadu apakaļ. Pēc ilgstošām diskusijām biologi esot atraduši pārliecinošus pierādījumus suņa un vilka radniecībai – vilki, suņi un dingo ir ciešāk saistīti savā starpā nekā ar jebkuru citu Canidae grupas pārstāvi.
Pētnieki izteikuši arī pieņēmumu, ka laikā, kad suņi pakāpeniski attīstījās no vilkiem, tikai tie dzīvnieki, kas spēja izveidot ciešu saikni ar cilvēku, saņēma viņu rūpes un aizsardzību, tā palielinot savas izdzīvošanas iespējas. Šī saikne varētu būt bijusi nozīmīga arī seno cilvēku izdzīvošanā, jo oksitocīna līmeņa pieaugums mazina uztraukumu

Sākotnēji suņi kā mājdzīvnieki tika turēti praktisku iemeslu dēļ. Tie pildīja sargu, medību palīgu un apmetņu sanitāru funkciju. Mūsdienās lielākajai daļa mājas suņu šīs funkcijas vairs nav aktuālas, un suņi visbiežāk tiek turēti kā uzticami draugi un kompanjoni. Milzīgā suņu popularitāte liek aizdomāties par jautājumu, kas īsti ir ciešās suņa-cilvēka saiknes pamatā.

Suņu pieradināšanas vietas.
2009.gada Pītera Savolainena (Peter Savolainen) ar kolēģiem rakstā teikts, ka, izpētot 1543 suņu 40 vilku DNS, viņi konstatējuši, ka suņi ir cēlušies no vilkiem Ķīnas teritorijā uz dienvidiem no Jandzi upes ne agrāk kā pirms 16300 gadiem.
Tajā pašā 2009.gadā Dr.Ādams Boiko (Adam Boyko) no Kornela universitātes (ASV), intervijā „The New York Times" apgalvoja, ka suņu domestikācija notikusi kaut kur starp Āfriku un Austrumāziju, visdrīzāk – Kaukāzā.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Suņu pasugas.

Argentīnas dogi. Šķirni pirms gandrīz 100 gadiem izveidoja kādas Argentīnas universitātes profesors Antonio Noress Martiness. Viņš krustoja suņus ar stabilu nervu sistēmu - Kordovas baltos cīņas suņus, vācu dogus, bokserus, buldogus, bulterjerus, pointerus, Bordo dogus, spāņu mastifus, īru vilku suņus un baltos Pireneju kalnu suņus.Profesors 30 gadu laikā izveidoja savam medību vaļaspriekam atbilstošu šķirni - Argentīnas dogu. Šķirnes standarts apstiprinārs 1928.gadā.
Savā dzimtenē tie medī pekarus, dzīvnieku nenogalina, bet aiztur, kamēr ierodas mednieks.
Suns ir draudzīgs pret cilvēkiem.

Baltie Pireneju kalnu suņi.
Bokseri.
Bordo dogi.
Buldogi.
Bulterjeri.
Čaučau.
Dalmācieši.
Par to dzimteni uzskata Dalmācijas salas tagadējā Horvātijā.
Īru vilku suņi.
Kordovas baltie cīņas suņi.
Pointeri.

Samojeds. Leģenda vēsta, ka tad, kad Dievs esot radījis debesis, šis ziņkārīgais suns esot nolaizījis debesu maliņu, tāpēc viņa mēle kļuvusi zila.
Šarpejs.
Šicū.
Spāņu mastifi
.

Takši. Pirmās rakstveida ziņas par takšiem sastopamas IX-X gs., bet pirmais šķirnes standarts publicēts 1879.gadā.
To augstums ir 20-25 cm, paši gari uz zemām, muskuļotām un līkām kājām. Galva ir gara, purns virzienā uz galu sašaurinās. Ausis garas un nokarenas.
Takšus pārsvarā izmantoja āpšu medībām alās. Takšus bija iemīļojuši Pikaso, Čehovs, Vorhols un Napoleons. Stāsta, ka pēdējais nekad nav ņēmis tos līdzi kara laukos, jo bažījies, ka tiem varētu notikt kas ļauns. Takši kļuva par Vācijas simbolu I Pasaules kara laikā, pateicoties ķeizaram Vilhelmam II, un stāsta, ka ASV un Lielbritānijā tie uz ielas apmētāti ar akmeņiem, tā izrādot naidu pret Vāciju.

Vācu dogi.

Pieminekļi suņiem. Uzticīgajiem suņiem daudzās pasaules malās uzslieti pieminekļi - Edinburgā, Krievijā, Japānā.

Raksti.
Atklāts, kas ļāva sunim kļūt par cilvēka labāko draugu.
Vai neandertāliešu izmiršanas iemesls bija cilvēku-suņu sadarbība?
Cik sen suņi dzīvo blakus cilvēkam?
Jauns atklājums par suņu-cilvēku saikni: saimnieka ienaidnieki ir arī suņa ienaidnieki.

Suņu pirmsākumi, iespējams, meklējami Centrālāzijā.
Suns atceras, ko tu izdarīji: suņu epizodiskā atmiņa.
Zinātnieki apstiprina teicienu "kāds suns, tāds saimnieks": suņi pārņem saimnieka personību.

Saites.
Cilvēka evolūcija.
Suņu dzimta.