Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Sakāra

Memfisas nekropole, tad iespējams, ka vārds cēlies no dieva Sokara. Savukārt arābu vēsturnieki apgalvo, ka nosaukums cēlies no kādas šeit dzīvojušas arābu cilts nosaukuma. Šodien tā ir lielākā arheoloģiskā zona pasaulē, un, protams, arī Ēģiptē.

Atrašanās vieta. Ēģipte, 20 km uz dienvidiem no Kairas, bet tikai 3 km uz dienvidiem no Abusīras.

Atklāšana un izpēte. Sakāras drupu lauki bija vietējiem iedzīvotājiem izsenis pazīstami, tajos tika raktas senas skulptūras un citi artefakti, un tirgotas senlietu tirgos.
Pirmais zinātnieks, kas šeit veica pētījumus, bija Ogists Mariets. Klejodams pa Sakāras drupu laukiem, Mariets uzgāja kādu sfinksu kurai no smiltīm ārā rēgojās tikai galva. Viņš nolīga arābu srādniekus un galu galā atraka 141 tādu sfnksu, kas veidoja divas svētnīcas savienojošu aleju Serapejā. Turpat viņš uzgāja arī svēto vēršu Āpiju kapus.
Šampoljons šeit atrada ķēniņa Unasa vārdu, un tūliņ nekļūdīgi datēja tā valdīšanu ar visagrāko laikmetu.
Te plašus atklājumus veicis Mariets.
Nezināmu kāpņveida piramīdu šeit 1954.gadā uzgāja ēģiptietis Zakarija Goneims.

Arhitektūra. Lielākā arheoloģiskā zona un nekropole pasaulē. Te pirmo reizi Ēģiptē (arī pasaulē?) parādās celtniecība no akmens.
Tās garums virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem ir ap 7 km. Šeit atrodami gandrīz visu Ēģiptes laikmetu kapakmeņi, te apbedīja pat grieķu laikā. Te ir pārstāvēti pirmo piramīdu arhitektūras paraugi – Adžibas piramīda.
Nekropoles centrs bija milzīgs ceremoniālais komplekss (upurēšanām un citām reliģiskajām ceremonijām), ko uzcēla faraona Džosera laikā. Laukuma malā atradās Nehenas, Nagādas un citu Ēģiptes pilsētu dievu svētnīcas. Pāri visam šai kompleksā slejas pirmā pakāpjveida piramīda – Džosera un Imhotepa kopdarbs.
Galvenā piramīdu grupa sastāv no trijām – Džosera, Userkafa un Teta piramīdām.

Aplūkojamie objekti.

Adžiba piramīda. I dinastijas faraons. Maza ķieģeļu kapene.

Divas I dinastijas kapsētas. Līdz mūsdienām saglabājušās apbrīnojami labas un neskartas.

Kapene Nr.3035. Bija izlaupītas sen pirms arheologu ierašanās. Taču zinātnieki tajā uzgāja dažādus metāla un tekstila fragmentus, 901 podnieku darinājumu, 362 akmens traukus, 493 bultas, 305 krama darbarīkus, 60 koka darbarīkus, 45 vereten. Kameras-noliktavas sedza spāru segums. Ārējo sienu augstums – 7,62 m.

Džosera piramīdas komplekss. Atsevišķa eseja. 
Userkafa piramīda.
Teti piramīda. Sabrukusi, no 4.dinastijas laikiem.
Imhotepa kapene. Te esot, bet tā arī vēl nav atrasta. 

Serapejs. Plaša apakšzemes nekropole nosaukta par godu ēģiptiešu dievam Serapīdam. Serapeju sagrāva kristieši 391.gadā kopā ar visu viņa milzīgo un unikālo seno rakstu bibliotēku. Daļu grāmatu spēja saglābt alķīmiķe Ipātija, kuru vēlāk nogalināja.
1852.gadā šo objektu atklāja franču arheologs Ogists Mariets. Viņš atraka 141 sfinksas aleju, kas savienoja divas svētnīcas.
Bez tam te tika atrasti arī tā sauktie svēto vēršu Āpiju kapi. Te atrodas milzīgākie sarkofāgi pasaulē: to svars ir no 70–100 t un vāki sver no 20–30 t. Zārku izmēri ir 2 m plati, vismaz 4 m gari un vairāk kā 3 m augsti. Tie pagatavoti no pulēta Asuānas granīta. Līdzīgi sarkofāgi atrodas arī Heliopolē, Bakarijā un Abusīrā.
Arheologi un neskaitāmie gidi stāsta, ka tajos kādreiz ir bijušas svēto vēršu Āpiju mūmijas, taču tas diez vai ir tiesa. Kad sarkofāgus atvēra, daļa no tiem bija tukša, bet citos bija bituma masa, sajaukta ar miljoniem sīksīku kaula šķembu.
Serapeja pēdējie celtniecības darbi bija notikuši vēl Ptolemaju laikos, kad darbi pēkšņi pārtraukti, jo viens no milzīgajiem melnajiem zārkiem tā arī palicis pie ieejas un nav aiznests līdz paredzētajai vietai.

Marieta nams. Pa labi no tā kāpņveida piramīda, pa kreisi Serapejs.

Augstmaņa Ti kaps. To atklāja Ogists Mariets netālu no Serapeja. Kaps bija vēl no laika pirms IV dinastijas. Kapenē bija stipri stilizēti un sīki detalizēti sienu zīmējumi – linu apstrādāšanas process, pļāvēji, ēzeļu dzinēji, kūlēji labības vētīšana. Attēlots viss kuģubūves process – zaru apciršana, dēļu apstrādāšana, darbošanās ar tesli, zveltni un kaltu. Ainas, kā Ti kungs brauc laivā pa Nīlu.

Ptahotepa kapene. Serapeja tuvumā.
Mereruka kapene. Serapeja tuvumā.

Zobārstu kapenes. Šo vietu pirmie rakņāt bija sākuši kapeņu izlaupītāji. Arheologi te atrada trijus faraona zobārstu kapus, kuri apglabāti pirms 4200 gadiem. Iespējams, tas bijs ārsts un divi viņa palīgi. Atklātas 2006.gadā.

Ka Hai kapenes. Tās nupat uzietas Sakārā. 4300 gadu vecas un būvētas no māla ķieģeļiem. Atrastas saglabājušās piecas koka statujas, kurās attēlots faraons Ka Hai un viņa sieva. Kapenēs bija arī divi upurēšanas galdi un viltus koka durvis, pa kurām iziet dvēselēm.

Unasa piramīda.
Haremhaba kapene. Atklāta 1975.gadā. Uzieti skaisti reljefi un sienu gleznojumi.
Ramzesa III kapene. XIX dinastija.
Zehemheta kapene.
II dinastijas kapsēta. Atrodas uz rietumiem no Zehemheta kapenes.
Pepa I piramīda. Atrodas Sakāras dienvidu daļā.
Pepa II piramīda. Atrodas Sakāras dienvidu daļā. 
Kaut kur te uzieti mumificētu vanagu kapi.

Saites.
Senēģiptiešu kultūras centru saraksts.
Senā Ēģipte.