Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Džosera piramīda

Viena no senākajām akmens būvēm pasaulē, kas atrodas Sakārā, Ēģiptē.

Atrašanās vieta. Ēģiptē, Sakāras Vecās valsts nekropolē uz rieteņiem no Memfisas.

Vēsture. Cēlis Imhoteps III dinastijas faraonam Džoseram ap 2700.g.pmē. (2650.!?).
1992.gada zemestrīcē iebruka vecais pārsegums.

Apraksts. Viena no trijām galvenās piramīdu grupas celtnēm Džosera piramīdas kompleksā (divas citas - Userkafa un Teti piramīdas).
Piramīda kopa ar apkartējo kompleksu aizņem 274 x 549 m taisnstūra laukumu.

Apkārtmūris. Iesākumā bijis apjozts ar masīvu akmens sienu 9,144 m augstumā, kuras daži lieli posmi saglabājušies līdz mūsdienām. Mūri sadalīja posmos izciļņi. Īstā ieeja kompleksā ir tikai viena - mūra austreņu sienā. Toties izveidotas 13 falšās.

Kolonāde. Ceļš pa ieeju mūrī ved cauri kolonādei, ko šis mūris ieskauj. Garā kolonāde sastāv no 40 augstām kolonnām (pa 20 katrā pusē), greznu iekšējo pagalmu, daudzskaitlīgām kapenēm, terases, upurvietām, tempļiem un kolosālu izmēru virspagalma būves. Katru kolonnu ar galveno sienu saista starpsiena, tā izveidodama nišu.

Glabātuves. Kolonāde ved pie 11 lielam telpām - ta saucamajām "glabātuvēm," kas savā starpā visas savienotas ar pazemes tuneļiem. Vislielākajai no glabātuvēm ir kāpnes, kas iet līdz grīdai. Glabātuvēm ir arī vēl cita ieeja no ārējā dienvidu mūra puses, bet tagad aizbērta.
Interesanti objekti šeit ir "Kobru siena," kas aizsargāja faraona varu, kolonna ar kapiteli lotosa formā – Augšēģiptes simbols un valdnieka paviljona drupas. Pats interesantākais ir Heb-Seda svētku svinēšanas paviljons.

Piramīdas priekšā ir serdabs – no ārpasaules pilnīgi izolēta telpa, kas tika uzskatīta par ka mītnes vietu. Tam bija divas skatu atveres un iekšā atradās sēdoša faraona Džosera statuja, kas tagad aizvietota ar kopiju. Serdabs orientēts 5o uz austrumiem attiecībā pret ziemeļu virzienu. Tādējādi statuja lūkojas meridiāna virzienā.

Sausais grāvis. Džosera piramīdas kompleksu pilnībā apņem par "sauso grāvi" dēvēta pamatiežos izkalta tranšeja, veidojot uz ziemeļu–dienvidu ass novietotu 750 x 600 metrus lielu taisnstūri. Tranšejas sienas bija izrotātas ar šaurām, dziļām nišām, kuru funkcija nav zināma. Tranšejā ir pat šķērssienas un kāpnes. Tranšeja tika atklāta jau XX gadsimta sākumā un līdz šim tās funkcija eģiptologiem bija mīkla. Zinātnieki pieņēma, ka tā bija robeža starp sakrālo telpu, pie kuras piederēja piramīdas komplekss, un profāno telpu. Daži pat uzskatīja, ka tranšeja bija vienkārši akmeņlauztuves, kur tika iegūts kaļķakmens piramīdas celtniecībai.
Mūsdienās tranšeja gandrīz pilnībā piepildīta ar gruvešiem un plūstošajām tuksneša smiltīm, tāpēc no zemes tā nav redzama, taču pavadoņu uzņēmumos šī struktūra ir labi saskatāma. Poļu arheologi domā, ka tas varētu trīsdimensionāli atainot faraona ceļu pēcnāves dzīvē. Saskaņā ar jauno interpretāciju, tranšeja, kas apņem Džosera piramīdas kompleksu, bija telpisks modelis, kas uzskatāmi attēloja kā mirušais faraons, lai sasniegtu mūžīgo dzīvi, gājis pa briesmoņu apsargātu ceļu, pārvarot dažādus šķēršļus.

Džosera piramīdas kompleksa celtniecība. Tai ir 6 pakāpes, leņķis 43,5o. Tiek uzskatīta par vecāko cilvēku celto piramīdu, kas gan diezin vai atbilst patiesībai, jo Gīzas kompleksa un grieķu piramīdu un, iespējams, vēl citu celtņu vecums visdrīzāk ir lielāks. Augstums 62,1792 m. Īstā ieeja atradās ziemeļu malā, uz to priesteri senos laikos varēja nokļūt tikai pa sarežģītu labirintu apkārt visam blakusesošam templim.
Laika gaitā piramīdas apjomi tika palielināti pārbūvējot. Iesākumā tās pamata laukums aizņēma 125x115 m, bet augstums - apmēram 61 m. Tagad bez virsotnes spicuma un norautā kaļķakmens apšuvuma: pamata laukums 121x109 m un augstums - ap 59 m.
Ieeja atradās ziemeļu pusē, no tās lejup veda kāpnes. Otrā ieeja atradās apbedīšanas svētnīcas, kas piekļaujas piramīdai arī no ziemeļu puses, grīdā.
Serdabs, būvēts no kaļķakmens blokiem, atradās pie piramīdas austreņu sienas. To veidojošie kaļķakmens bloki pēc izmēriem apmēram līdzinājās piramīdas apšuvuma blokiem. Serdabā tika uzieta sēdoša faraona statuja, kas patlaban atrodas Ēģiptes muzejā Kairā.
Apbedīšanas kamera atrodas apmēram pa vidu zem pirmējās mastabas - tas sanāk mazliet uz dienvidiem no pašreizējās piramīdas centra. Kaera izklāta ar sarkano marmoru. Iespējams, kādreiz tajā atradies koka sarkofāgs.
Uz austreņiem no apbedīšanas kameras tika atklātas divas telpas, kas bija izklātas ar lieliskām gaišzilām porcelāna flīzēm, daļa no tām šodien tiek glabāta Ēģiptes muzejā Kairā.
Zem piramīdas tika uzietas arī pazemes galerijas ar diviem alebastra sarkofāgiem, un veseli 30 000 trauki. Daļa no tiem bija sasisti ar noaugšas krītošajiem piramīdas gaiteņu griestu akmeņiem.

Piramīdas celtniecība norisinājās trejās kārtās:
1. Mastaba. Pēdējie pētījumi vedina uz domu ka šī mastaba bijusi domāta Džosera priekšgājējam - vecākajam brālim Sakaham. Vispirms tika izrakta šahta, tās augšdaļā ierīkojot valdnieka kapavietu, 30–40 m dziļumā pazemē tika izbūvētas kapeņu galerijas ar 7 km kopgarumu (šāds tuneļu kopgarums atbist patriez zināmajai situācijai!), kurām blakus izbūvēta 27,432 m dziļa centrālā šahta. Tā tiek uzskatīta par faraona Džosera apbedīšanas šahtu. Virs centrālās šahtas no tēstiem kaļķakmens bluķiem uzcelta tam laikam raksturīga neliela 8 m augsta taisnstūra ēka – mastaba – būve ar taisnstūra pamatni un slīpām sienām, kurā bija dažas telpas ziedojumu nolikšanai un lūgšanām. Kapenes ar virszemi savienoja galerija, kas sākās templī blakus piramīdai. Pazemes kapenēs tika guldīts ne vien pats faraons, bet arī viņa sievas, bērni un radinieki (šis apgalvojums gan ir pilnīgi hipotētisks, jo līdz šim nekad nav konstatēti reāli faraonu apbedījumi ēgiptiešu piramīdās!).

2. Četru pakāpju piramīda. Vēlāk tam visam pāri Imhotepa vadībā tika uzbūvēta 4 pakāpju piramīda. Par šo celtniecības stadiju zinātniekiem nebija drošu ziņu, līdz Bruno Delāna (Deslandes) pētījumos celtne tika iztaustīta ar skaneri, tādējādi gūstot pierādījumus par šīs stadijas eksistenci.

3. Sešu pakāpju piramīda. To vēlāk paplašināja līdz 6 pakāpēm. Piramīda bijusi apšūta arī ar pulēta akmens plāksnēm (līdzīgi Gīzas piramīdām!), no kurām šodien palikušas vairs tikai pēdas, jo tās izmantojuši citi valdnieki savu celtņu būvei. Ap piramīdu tika izbūvēts arī plašs tempļu komplekss.

Piramīdas pamatā ir klints, apkārt tai bija 10 m augsta siena. Visu piramīdas veidošanas laiku arhitekts un valdnieks pavadīja radošos meklējumos. Vispirms faraons pavēlēja uzcelt četrstūrainu piramīdu, kas paceltos 63 m augstu un būtu 63 m plata. Pēc tam vairākas reizes Džosers mainīja savas domas, kā rezultātā tapa 125x115 m plata un 61 m augsta piramīda. Tāpat pamata platformai virsū uzliktas vairākas mazākas platformas, līdz ar to piramīda ieguva pakāpienu veidolu.
Piramīdas iekštelpas izlaupītas jau sen, bet zinātnieki atraduši gandrīz neaizskartu pagrabu, kurā ēģiptieši bija salikuši mirušajiem pēc nāves nepieciešamās lietas. Turpat bija arī Džosera skulptūra – lai viņš varētu redzēt atnestās dāvanas. Arī tagad piramīdā atrodas valdnieka statujas kopija, oriģināls glabājas Ēģiptes muzejā.
Apbedīšanas kameras sienas bija veidotas no Asuānas rozā granīta. Vienā no griestu plāksnēm tika izcirsta atvere, lai mirušā ķermeni varētu ielaist kamerā. Telpā virs apglabāšanas kameras atradās 3 t smags granīta bloks, kas bija sagatavots, lai noslēgtu šo caurumu pēc faraona apglabāšanas.
Ap 600.g.pmē. XXVI Saisas dinastijas laikā pirmo reizi tiek veikta kapeņu centrālās šahtas nostiprināšana ar koka balstiem, un ar C 14 metodi šis fakts ir apstiprināts. Piramīda stipri cietusi 1992.gada zemestrīcē un no tā laika slēgta apmeklētājiem.

Džosera piramīdas pētīšana.
Perings 1939.gada 15.augustā. Laikam bija pimais eiropiets, kas še nonāca.
Lepsiuss. No piramīdas uz Berlīnes muzeju pārvedis 22.kolonnu.
Žana Filipa Lauēra (1902.-2001.g.) pētījumi. Viņš piramīdu sāka pētīt 1926.g. un veltīja tam visu savu mūžu. Viņš arī rekonstruēja kompleksa celtņu izvietojumu. Viņš nostiprināja pazemes galerijas. Liekas, tieši šie stiprinājumi nostāvēja līdz pat mūsdienām un citi nebija tiem ķērušies klāt.
Bruno Deslandes pētījumi 2005.–2006.gadam. Pēc vairākkārtējām ekspedīcijām uz Džosera pakāpju piramīdu, kas atrodas Sakārā, Ēģiptē, un celta ap 2650.g.pmē., arhitekta Bruno Deslandes vadītā Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē ir atklājusi piramīdas sākotnējo ieeju. Pirmo reizi latviešu zinātnieki pabija piramīdā 2005.gada jūlijā, kas Ēģiptes Senlietu augstākā padome viņus uzaicināja veikt celtnes nostiprināšanas darbus. Fotometriskās grupas zinātniskais vadītājs bija Latvijas Zinātņu akadēmijas goda docents Jānis Klētnieks, bet ekspedīcijas vadītājs bija Rīgā dzīvojošais franču arhitekts Bruno Deslands. Celtnes ārējā virsma un ejas tika iztaustītas ar skeneri: tika savākti ap 200 miljoniem uzmērīto punktu ar precīzām trīsdimensiju koordinātēm. Šie pētījumi palīdzēja veikt vairākus atklājumus.
Svarīgākais ekspedīcijas devums bija trīsdimensionāla piramīdas atveida radīšana. Ekspedīcija sniedza ziņojumus Parīzē un Kairā.
Jau 20 gadu šo piramīdu kompleksu pētī poļu arheologi.

Piramīdas elementi.
Piramīdas īstā ieeja. Līdz šim tika uzskatīts, ka celtnes īstā ieeja tikusi aizmūrēta vēlākajā būvniecības gaitā, pārbūvējot mastabu par piramīdu, taču, izmantojot fotogrametrijas metodi un trīsdimensionālo skeneri, atklājies, ka sākotnējo ieeju pēdējā būvētā sešpakāpju piramīda nosedz tikai daļēji un atrodas piramīdas ziemeļu pusē izbūvētā tempļa pagalmā. Latvijas zinātnieku atklājumam ir ievērojama nozīme, jo tas apgāž līdzšinējās teorijas un ļauj restaurēt secību, kādā Senās Ēģiptes arhitekts Imhoteps būvējis Džosera piramīdas kompleksu. Sākotnējā ieeja no dienvidu puses ir aizgruvusi, bet līdz kapenēm var tikt pa bīstamu pazemes eju labirintu, ko, visticamāk, izcirtuši kapeņu laupītāji. Aptuveni 70 m garā un 1,8 m augstā eja tapusi pirms 800 gadiem, kad ēģiptieši Saita periodā vēlējās izpētīt un atdarināt Džosera laikā veidotos zīmējumus un hieroglifus, kā arī arhitektūras metodes.

Šahta. 33 m dziļumā zem piramīdas pamata centrā. Platums ir 7,8x7,8 m. Tiek uzskatīta par faraona Džosera apbedīšanas šahtu. Laikam tur lejā ir atrasts sarkofāgs.
Speciālisti no Latvijas nostiprinās šahtas augšējās velves, kas iebruka zemestrīces laikā 1992.gadā. Lai to paveiktu, tiks izveidota īpaša metāla konstrukcija, kuras horizontālās sijas tiks iestiprinātas šahtas sienās, bet vertikālās stabi balstīs piramīdas pamatni. Izbrukušajā daļā nekas mūrēts netiks.

Trīs iepriekš nezināmas pazemes galerijas. Tajās uzieti I un II dinastijas laika (5000 gadu veci) keramikas izstrādājumi un apbedījumi ar cilvēku kauliem. Kopumā ejas un galerijas stiepjas apmēram 7 km garumā. Tur agrāk bija izvietotas noliktavas un arī faraona apartamenti. Pazemes galerijās vēl saglabājušies unikāli zīmējumi uz plānām akmens plāksnītēm. Pie sienām tās tika piestiprinātas bez jebkādas saistvielas, ievietojot starp sienā izgrebtām gropēm.

Vēl viena ieeja. Tādu uzgāja 2007.gadā ziemeļu sienā latviešu ekspedīcija. Eja sākas ziemeļu templī. Tādas aizmūrētas ejas

Koridors. Atklāja 2007.gadā latviešu ekspedīcija. Tas ir 100 m garš un savieno ieeju ar trešo no 11 valdnieka ģimenes galerijām.

Portretu galerija. Krāšņākā pazemes telpa.

Ekspedīcijas dalībnieki, kopumā 15 dalībnieki: Bruno Deslandes, Didzis Putniņš, Agnese Kukela, Valdis Segliņš.
Pēc tam zinātnieki un būvuzņēmuma Re&Re darbinieki piramīdā atgriezās arī 2006.gadā un 2007.gada aprilī, savukārt laiks līdz augustam tika izmatots apmēram 300 miljonu mērījumu trīsdimensiju vidē apstrādei. 2007,gadā pirmo reizi pat 60 – 70 m dziļumā. Grupas rīcībā bija veci rasējumi, kas galīgi nesakrita ar realitāti. Radiolokācijas pētījumos uzstādīts savdabīgs pasaules rekords – ar Latvijā radītām iekārtām pētīti pat 75 m dziļumi, lai gan tradicionāli to dara 20 m dziļumā. Tas bijis iespējams vienīgi pateicoties ļoti specifiskajiem dabas apstākļiem.

Pēdējā ekspedīcijā paveiktais:

1. Detalizēts trīsdimensionāls skanējums un fotografēšana piramīdas fasādēs. Īpaša uzmanība tika pievērsta zilgani flīzētām telpām, kas pieder pie faraona Džosera apartamentiem.
2. Ārkārtas nostiprināšanas darbi avārijas stāvoklī esošajās galerijās 40 m dziļumā. Nostiprināšanas darbos latviešu inženieri izmantoja no Latvijas transportētus materiālus – īpaši nestspējīgas polimēra sijas un ģeosietu.
3. Turpinās detalizēta arhitektūras un konstrukciju izpēte.
4. Pirmo reizi veikta detalizēta arheoloģiskā inventarizācija.
5. Precīzai pazemes konstrukciju, oriģinālā pazemes līmeņa reljefa un piramīdas pamatu formu izpētei tika veikta radiolokācija, kam izmantotas Latvijā radītas iekārtas un iegūto datu apstrādes programmas, kas īpaši piemērotas šai ekspedīcijai. Programma un radiolokācija dod iespēju noteikt, vai dziļāk zemē vēl ir kādi tukšumi. Rezultātā iegūti ļoti kvalitatīvi GPR signāli dziļumos līdz pat 50 m, kas no zinātniskā viedokļa uzstāda pasaules rekordu. Rekorddziļie GPR mērījumi uzrādīja vairākus zemes dzīlēs esošus tukšumus un ejas.

Nākamreiz zinātnieki uz Ēģipti dosies jau septembrī.
Veikta ļoti precīza piramīdas uzmērīšana. 2005. gada jūlijā, strādājot ar 3D skaneri Sakāras pakāpju piramīdas dienvidu galerijā, Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē bija ieguvusi ārkārtīgi precīzu datu bāzi, kas aptver vairāk nekā 30 miljonus mērījumu. Pēc iegūto datu apstrādes tika veikta arhitektoniskā un strukturālā analīze, kuras rezultātā tika konstatēts, ka trūkst viena no 22 kolonnām, kas sākotnēji tur atradušās.

Padziļināta arhīvu materiālu un pieejamo publikāciju izpēte norādīja, ka šo 22.kolonnu klājuši uzraksti/epigrāfijas un šī iemesla dēļ vācu ēģiptologs Lepsiuss 1842.gadā to pārvedis uz Berlīni, lai papildinātu Berlīnes Ēģiptoloģijas muzeja kolekciju, kur tā piereģistrēta ar inventāra numuru 1446.
Otrajā Pasaules karā sabiedroto bombardēšanu laikā Berlīnes muzejs stipri cieta, un vēlāk muzeja kolekcija tikusi divreiz pārvietota, tādēļ minētās kolonnas pēdas muzeja dokumentos vairs nebija atrodamas.
Latvijas zinātniskā ekspedīcija Ēģiptē vērsās ar sadarbības lūgumu pie Berlīnes Ēģiptoloģijas muzeja direktora Dītriha Vildunga, lai mēģinātu iegūt ziņas par pazudušo kolonnu.
Pēc ilgstošiem meklējumiem muzeja krātuvēs tika atrasta gan trūkstošā kolonna, gan vairāki citi vērtīgi priekšmeti, kas nākuši no Džosera piramīdas, un 11.janvārī tie kļuva pieejami zinātniekiem.
Kolonnu klāj skaistas epigrāfijas, tā ir ļoti labi saglabājusies un datēta ar 19.dinastijas sākumu. Sākotnēji tā bijusi novietota nelielā templī, kas atradies Džosera pakāpju piramīdas dienvidu pagalmā un bijis veltīts kādam Nemtimesam - mantzinim un galvenajam rakstvedim. Vēlāk kolonna atkārtoti izmantota Saisas periodā (26. dinastija), lai nostiprinātu dienvidu galeriju.
Zinātnieki veikuši kolonnas skanēšanu, izmantojot tādus pašus parametrus kā pārējā piramīdas daļā, tad kolonna virtuāli novietota savā vietā, ļaujot Latvijas un Vācijas zinātniekiem apbrīnot dienvidu galeriju tādā izskatā, kādā to 1839.gada 15.augustā atklāja Perings un vēlāk Lepsiuss, pirms to skārušas vēlākās izmaiņas.
Šis projekts ir ļāvis nodemonstrēt, ka Latvijas zinātnieki spēj gan iniciēt un iesaistīties dažādos daudzpusējos un starptautiskos projektos, gan sasniegt ievērojamus rezultātus.

Atradumi Džoera piramīdā.
Kauli – XIX gs. sākumā apbedīšanas kamerā tika atrasti galvaskausa fragmenti, bet 1920.gados – roku un kāju kaulu daļas. Taču tās nekādi nebūtu jāuzskata par faraona atliekām.
Trauki – austrumu puses 30 m dziļajās šahtās atrasti ap 40 000 visi iespējamākie trauki. Uz dažiem no tiem saglabājušies I un II dinastijas faraonu vārdi. Sadauzīti, no māla un alebastra.
Džosera statuja. Tā uzieta piramīdas serdabā. Tagad tā aizstāta ar kopiju.
Imhotepa zīmogs. Šo zīmogu pa fragmentiem savāca mūsu latviešu pētnieki un nosūtīja uz Franciju izpētei. Franči pēc 4 mēnešiem sniedza zieģeļa teksta atšifrējumu.
Sarkofāgs. Akmens sarkofāgu klāja deviņi lieli kaļķakmens bloki. Dārgumu laupītāji to sabojājuši, tāpēc no sarkofāga saglabājušies tikai fragmenti, virsū sagāzušies gruveši. Faraona mūmija ir iznīcināta, tagad kapenē atrodas daži kauli.
Akmens bloks ar zvaigznēm. Uz tā attēlotas divas zvaigznes, kas ar stariem norāda konkrētus astronomiskus virzienus.
Rakstu zīmes. Tās atrastas uz sienas, ko iepriekš apslēpušas zilganas fajansa flīzes. Kopumā pašreiz atklātas 27 zīmes, to nozīme nav iztulkota.

Zīmējumi. Vienu tādu ir zīmējis Viviāns Denons no Napoleona ekspedīcijas korpusa.

Piramīdas vecums. Datē ar faraona Džosera valdīšanas laiku. Pēdējie datējumi Kairas un Parīzes laboratorijās deva mazliet vecāku rezultātu - 4600 gadi. 

Raksti.
Eģiptologs: tranšeja ap Džosera piramīdu bija trīsdimensiju modelis faraona ceļam uz pēcnāves dzīvi.

Saites. 
Ēģiptes piramīdas.
Džosers.