Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ēģiptes piramīdas

Monumentālas piramīdu formas būves, kas atrodamas Senās Ēģiptes civilizācijas teritorijā šodienas Ēģiptes un Sudānas teritorijās.

Pašreiz mums pazīstamas aptuveni 50 (literatūrā minēti ļoti dažādi skaitļi) Senās Ēģiptes piramīdu atliekas un ap 10 samērā labi saglabājušās piramīdas Lībijas tuksneša malā. Grandiozākās no tām redzamas Gīzā, netālu no Kairas.

Piramīdu celšanas vēsture Senajā Ēģiptē. 
Piramīdas Pirmsdinastiju periodā. Par tādām pašlaik nekas mums nav zināms.
Piramīdas Vecās valsts laikā. Pašlaik zināmā senākā no ēģiptiešu piramīdām ir pakāpjveida Džosera piramīda Sakārā. Nākamās pēc vecuma ir septiņas provinču centru pakāpju piramīdas, kas ir visai līdzīgas senākajai - iepriekš minētajai Džosera piramīdai.
Lielākais piramīdu komplekss atrodas Gīzas plakankalnē.
Senusrets III uzcēla piramīdu Dašūrā, kas bija lielākā Vidējās valsts nekropole. Tā bija pati lielākā no XII dinastijas uzceltajām piramīdām, bet, tāpat kā citas, no ķieģeļiem būvētās piramīdas, ir slikti saglabājusies.
Piramīdas Vidējās valsts laikā. Vidējās valsts laikā senie ēģiptieši pārstāja celt saviem valdniekiem piramīdas un to vietā sāka būvēt apslēptas apakšzemes kapenes. Tam bija divi iemesli:
    1)  izmaiņas seno ēģiptiešu reliģiskajos uzskatos;
    2)  centieni atrast labāku veidu, kā pasargāt faraona apbedījumu no kapeņu laupītājiem.
Šajā laikā senie ēģiptieši uzskatīja, ka, paslēpjot faraona kapenes pazemē un neuzceļot virs tām piramīdu, viņi spēs tās labāk nosargāt no laupītājiem. Senusreta III apbedījumu komplekss Abīdā ir pirmais piemērs Vidējās valsts laikā notikušajām izmaiņām seno ēģiptiešu valdnieku kapeņu būvniecības praksē, pārejot no piramīdām uz milzīgām apakšzemes kapenēm, līdzīgām vēlāk Jaunās valsts laikā klintīs izcirstajām kapenēm Ķēniņu ielejā, Rietumtēbās.
Tomēr seno ēģiptiešu apsvērumi celt piramīdas vairāk bija saistīti ar vietējo ainavu. Senie ēģiptieši necēla piramīdas kalnainos apvidos, piemēram, Abīdā.

Piramīdas Jaunās valsts laikā. Jaunajā valstī valdniekus guldīja klinšu kapenēs.
Tikai Vēlīnās valsts laikā etiopu dinastijas pārstāvji atkal atgriezās pie piramīdu celtniecības. Laikā no 750.-350.g.pmē. Nūbijā (Kušā), mūsdienu Sudānas teritorijā, tapa ap 180 piramīdu, kuru augstums bija no 6 līdz 50 m.

Senēģiptiešu piramīdu sakrālā nozīme. Ilgu laiku akadēmiskās arheoloģijas propagandētais priekšstats par piramīdām, kam ilgstoši nav piekrituši alternatīvie vēsturnieki, kā faraonu kapenēm ir stipri virspusējs un vienkāršots. Pat, ja arī lielās piramīdas tika celtas kā valdnieku mūža mājas, tām tomēr bija arī dziļāka sakrāla un simboliska nozīme.
Atbilstoši senēģiptiešu priekšstatiem par dievišķo valdnieku, faraons, kāpjot tronī, kļūst par dievu Horu, bet mirstot - par Ozīrisu. No šīs pašas koncepcijas izrietēja arī priekšstats par valsti kā sakrālu un nemainīgu dievu iedibinātu institūciju, kas pastāv no paša "laika" sākuma, kad no pirmatnējā okeāna ūdeņiem pacēlās Pasaules kalns.
Piedāvāju dažus iespējamos piramīdu sakrālās un simboliskās nozīmes piemērus: piramīdas kā Pasaules kalna simbols, kā kāpnes pa kurām faraons pēc nāves uzkāpa debesīs, lai pievienotos Saules dieva Ra svītai. Tāds varēja būt piramīdu celtniecības patiesais mērķis - apliecināt to, ka faraons ir saule un valdnieks gan zemes dzīvē, gan pēcnāves dzīvē.

Piramīdu arhitektūra. Katra piramīda un tai apkārtējās celtnes, pagalmi un lūgšanu telpas bija būvētas pēc vienota, stingri saskaņota plāna un veidoja sarežģītu ansambli. Taču piramīdas tika tā izceltas, ka tās nenomāca ne piebūvētās lūgšanu telpas, ne blakus izvietotās valdnieču mazās piramīdas un augstmaņu un faraona radinieku mastabas. Ieeju katrā šādā piramīdas kompleksā ievadīja vārti (līdz 12 m augsti).
Faraonu piramīdās obligāts ir lejupejošs gaitenis to ziemeļu pusē.

Senēģiptiešu piramīdu saraksts (kopumā varētu būt ap 50 piramīdu un to atlieku):

      Adžiba piramīda. Sakāra.
      Džedkāra Brīnišķīgā piramīda. Sakāras dienvidi.
      Džosera piramīda.
      Edfas piramīda.
 Edfa, viena no septiņām provinču centru piramīdām.
      Havāras piramīda.
      Hefrēna piramīda. Gīza.
      Lielā piramīda. Gīza, lielākā Ēģiptes poiramīda.
      Menkaura piramīda. Gīza.
      Neusera piramīda. Abusīra. 
      Pepi I piramīda. Sakāra.
      Pepi II piramīda. Sakāra.
      Sašķiebtā piramīda.
      Sarkanā piramīda.
      Setibhoras piramīdas komplekss.
Sakāra.
      Senemheta piramīda.
      Teti piramīda.
Sakāra.
      Unasa piramīda. 
      Userkafa piramīda.
Sakāra.

Nospiedums civilizācijā. Piramīdas, īpaši jau Gīzas, cilvēkos arvien izraisījušas apbrīnu ar saviem izmēriem, skarbo un stingro ārējo veidolu, jo šajā akmens masā ir iedzīvināts milzīgs cilvēka roku, saprāta un drosmīgas radošas domas spēks. Piramīdas it kā simbolizē mūžību, bet šo gigantisko būvķermeņu akmens plākšņu un to šķautņu samēri – Visuma dievišķo harmoniju.

Ufologi apgalvo, ka dažas piramīdas (Lielā?) saistāmas ar hronoanomālijām.

Saites.
Piramīdu formas būves.
Senā Ēģipte (~3100.-30.g.pmē.).