Mikerīna piramīda
Pēdējā un mazākā no trim Gīzas kompleksa piramīdām, kuras celtniecību piedēvē faraonam Menkauram. Piramīda arheoloģiskajā literatūrā saukta arī par Menkaura piramīdu vai Netjer-er-Menkaur („Dievišķais Menkaurs”).
Apraksts. Augstums oriģinālā bijis – 66,5 m (218 pēdas pēc Leprē, 1990.g.), bet tagad - 62 m. Pamata malas garums – 356 pēdas (Leprē, 1990.g.). Pamata leņķis – 51 grāds (Leprē,1990.g.).
Apakšējā daļa (Pitrijs uzskatīja, ka līdz pat 54 pēdu augstumam) bija apšūta ar sarkano granītu, bet tālāk ar balto kaļķakmeni. Ir viedoklis, ka tā visa bijusi apšūta ar granītu, taču tas varētu būt noticis tikai pēc restaurācijas, bet ne oriģinālā. Ir hipotēze, ka šī pārbūve varētu būt notikusi 16.dinastijas laikā.
Pamata platforma šai piramīdai atrodas vēl augstāk nekā Hefrena piramīdai – ap 8 pēdām un 5 collām (pēc Bonvika).
Pēdējā gada laikā iegūtās liecības eģiptologiem liek pārskatīt līdzšinējo teoriju par faraona Menkaura laika strādnieku pilsētu.
Piramīdas vēsture. Pēdējo (jaunāko) Gīzas piramīdu uzcēla IV dinastijas faraons Mikerīns, Hafres dēls un Hufa mazdēls.
Piramīdas izpēte.
Hovarda Vaisa pētījumi. Britu pulkvedis Hovards Vaiss 1837.gadā vienā no piramīdas kamerām uzgāja bazalta sarkofāgu, bet otrā – cilvēka kaulus un koka zārka atliekas, kurās, laikam, tika konstatēts faraona Menkaura vārds. Pulkvedis sarkofāgu ar kuģi veda uz Angliju, bet pa ceļam pie Spānijas krastiem tas nogrima jūrā kopā ar kuģi. Koka zārks, kā izrādījās, bija ticis izgatavots krietni vēlāk – XXVI dinastijas laikā. Ar C metodi datētās cilvēka atliekas izrādījās jau no mūsu ēras.Jaunie atradumi garajās, par galerijām sauktajās būvēs liecina, ka pilsēta bija paredzēta nevis strādnieku, bet faraona karaspēka izmitināšanai.
Savukārt, veicot izrakumus pilsētapmetnē, netālu no Menkaura meitai(?) karalienei Hentkavesai (Khentkawe) veltītā monumenta, Lēnera komanda atraka baseinu, kas, pēc arheologu domām, varēja būt daļa no senas ostas.
Piramīdas konstruktīvie elementi.
Izcirtais tunelis. 1186.gadā ziemeļu skaldnē tuneli izcirta pēc Saladina dēla Maleka Abdelazīza pavēles.
Mikerīna piramīdas kompleksa objekti.
Mikerīna Apbedīšanas templis. Pie piramīdas austrumu sienas novietots apbedīšanas templis. Iespējams, piramīda jau sen tikusi izlaupīta.
Mikerīna Ielejas svētnīca.
Mikerīna ceļš. Ved no Mikerīna Apbedīšanas tempļa uz Ielejas svētnīcu.
3 mazās Ķēniņieņu piramīdas. Blakus Mikerīna piramīdai dienvidos no tās atrodas trīs mazas piramīdiņas – pavadones.
Menkaura meitai(?) karalienei Hentkavesai (Khentkawe) veltīts monuments.
Atradumi.
Sarkofāgs. No bazalta un bagātīgi izrotāts, tas atrasts XIX gs. 30.gados telpā, ko uzskata par galveno apbedīšanas telpu. Tilpnei nebija vāka.
Koka futlāris ar Menkaura vārdu – Hovards Vaiss to uzgāja piramīdas augšējā vestibilā. Tajā iekšā bija cilvēka kauli. Šis koka sarkofāgs nogrima kopā ar kuģi jūrā 1838.gadā ceļā uz Angliju starp Maltu un Spāniju. Kauli datēti pēc C metodes un tie ir mazliet jaunāki par 2000 gadiem (vai tad kuģis būtu izcelts?).
Neolīta laika atradums. Pie ceļa, kas ved uz Mikerīna piramīdu uzieti 3 akmens darbarīki: divi 2004.gada aprīlī un viens 2005.gada maijā.
Uz DR no Mikerīna piramīdas (daži simti metru) uzietas apstrādātas slānekļa plāksnes, iespējams Mādi kultūras produkts.
Uzraksti piramīdā. Tās ziemeļu skaldnē netālu no ieejas saglabājies hieroglifisks uzraksts iekalts granītā un datēts ar Jauno Valsti.
Matemātika Mikerīna piramīdā.
Piramīdas pamatnes perimetrs dalīts ar tās dubultu augstumu, rada skaitli 3,144, kas ir visai tuvu pī. Šī skaitļa iekodējumu piramīdā pirmais apgalvoja kāds H.Egnjū 1838.gadā, tiesa gan, attiecībā uz Menkaūra piramīdu. Mazliet vēlāk 1859.gadā šo teoriju turpināja attīstīt anglis Džons Teilors. Šim skaitlim ir divas labas īpatnības: zinot rādiusu ar to var aprēķināt riņķa līnijas garumu, un šis skaitlis ir iracionāls. Datori izskaitļojuši vairākus simtus tūkstošu zīmju pa labi no komata. Teilors un Pjacci pī klātbūtni piramīdā uzskatīja par vēl vienu pierādījumu Dievam kā celtnes autoram, jo senajiem ēģiptiešiem pī nevarēja būt pazīstams. Tātad pirmīdas pamatā ir visai vienkāršas formulas: 2h pī =4L jeb pī =2L/h. Pī klātesamība piramīdā nosaka arī tās pamata leņķi.
