Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hefrēna piramīda

Vidējā jeb otrā (pēc lieluma) no trim lielajām Gīzas kompleksa piramīdām.

Izpēte. Kalifs Al Mamūns bija izspridzinājis lielu caurumu ap 820.gadu.
1818.gadā itāļu senlietu vācējs Džovanni Belconi sāka meklēt aizmirsto ieeju uz apbedījumu kameru Hefrēna piramīdā. To viņš atzina par svarīgu problēmu: „Mans iecerētais darbs nebija mazsvarīgs. Biju cieši pārliecināts, ka par manu neveiksmi zobotos visa pasaule.”
Itāļu arheologs amatieris Belconi izpētīja gandrīz katru 136 m augstās piramīdas akmeni, taču neatrada neko tādu, kas liecinātu par iespējamo ieeju. Ja ieeja uz apbedījumu kameru neatradās piramīdā, kā Heopsa piramīdā, tad tai jāatrodas kaut kur zem zemes - tāds bija Belconi pieņēmums.
Steigā Belconi nolīgtā strādnieku grupa noraka smilšu kāpas Hefrena piramīdas ziemeļu pusē. 1818.gada 2.martā zem tuksneša smilts skatienam pavērās ieeja, kuru papildus bija ierīkojuši kapeņu izlaupītāji. Kad viņi bija ne pārāk šaurajā ejā veikuši pusceļu, no griestiem nokrita akmens bluķis. Šā bluķa izmēri pēc Belconi aplēsēm bija šādi: 1,80 m x 1,20 m. Kāds ēģiptiešu strādnieks tika piespiests pie zemes, taču līdz ceļiem biezais smilšu slāni to paglāba no drošas nāves; strādnieku varēja atbrīvot.
Pēc pārējo akmeņu izklaudzināšanas kļuva skaidrs, ka tālāka pārvietošanās apdraud dzīvību. Visi akmeņi bija vaļīgi. Izmisis Belconi stāvēja pie Heopsa piramīdas, kurā kalifs Al Mamūns bija izspridzinājis lielu caurumu ap 820.gadu. Viņš zīmēja plānus un leņķu skices, salīdzināja debespuses, smilšu sanesumus. Galu galā nonāca pie slēdziena, ka ieejai jāatrodas tālāk uz austrumiem.
Aiz trim smiltīm nosegtiem granīta bluķiem Belconi atklāja eju, kas slīpi veda uz leju un pēc 30 m izbeidzās pie sienas, kas bija būvēta no milzīgiem akmens kvadriem. Belconi vajadzēja 30 dienas, lai ar sviras mehānisma palīdzību izsistu no mūra akmeni. Nu viņš varēja iespraukties pa šauro atveri.
Belconi, turēdams rokā no vairākām svecēm gatavotu lāpu, virzījās tālāk pa horizontālo eju. Orientēšanās viņam nesagādāja nekādas grūtības, jo eju sistēma projektēta līdzīgi kā Lielajā piramīdā.
Belconi rakstīja: „Kad devos uz rietumiem, biju pārsteigts, kad grīdā ieraudzīju apbedījumu vietu. Taču tur atradās tikai akmeņi un daži kauli.” Par to vēl šodien vēsta uzraksts vrs piramīdas ieejas.
Belconi izjuta lielu vilšanos, ieraugot uz apbedījuma kameras melnu uzrakstu. Tur bija rakstīts: „To atvēra akmeņkalis Muhameds Ahmeds. Atvēršanā piedalījās meistars Osmans. Arī valdnieks Ali Muhameds te uzkavējās no sākuma līdz beigām.” Džovanni Belconi bija ieradies dažus gadsimtus par vēlu.
Roberta Šoha izpēte. Viņš nācis pie secinājuma, ka piramīdas apakšējie slāņi ir krietni vecāki par Seno Valsti. Pamata slāņi stipri atšķiras no augstākiem pēc stila. Viņš konstatēja, ka šīs piramīdas pamati aplikti ar sarkano granītu, kas datējams ne vēlāk kā ar 4.dinastiju, bet pārējā piramīdas virsma bija apšūta ar pirmšķirīgu balto kaļķakmeni. Tādējādi faraona Hafres laikā piramīda bija mirdzoši balta ar sarkanu granīta joslu gar pamatiem. Šohs izsaka domu, ka granīta apdare iezīmē seno celtnes daļu, bet kaļķakmens – 4.dinastijas laika būvi.

Apraksts. Šai piramīdai saglabājusies praktiski visa virsotne, tādēļ tās augstums nosakāms visai precīzi – 143,7 m jeb 472 pēdas (Leprē, 1990.g.). Tā kā Lielajai piramīdai smaile nav saglabājusies, tad Hafres piramīda ir šodien augstākā Ēģiptē. Pamata malas garums ir 707,75 pēdas (pēc Edvardsa), tas ir kvadrāts ar 215,72 m garu malu. Vidējais pamata leņķis ir 53 grādi un 10 sekundes.
Hērodots raksta par šo piramīdu: "Viņš [Hafre] rīkojās visā līdzīgi brālim [Hufu] un arī uzbūvēja piramīdu, kas, tomēr, nesasniedza Heopsa piramīdas lielumu. Jo es pats to izmērīju. Zem tās nav pazemes telpu un no Nīlas nav pievadīts kanāls, kā tai, citā piramīdā, kur ūdens pa mākslīgu gultni veido salu, uz kuras, kā runā, paglabāts Heopss."

Uzbūve. Apakšējā rinda, bet varbūr divas apakšējās rindas, bijušas apdarinātas ar granīta blokiem. Augstāk apdare bijusi veikta ar tūras kaļķakmens plāksnēm. Piramīdas pamats atrodas uz augstākas klints platformas nekā Lielajai piramīdai (pēc Vaisa datiem – par 33 pēdām un 2 collām). Tādējādi senatnē abu piramīdu smailes bijušas apmēram vienādā augstumā, vai Hafres bijusi pat nedaudz augstāka (par 23 pēdām).
Domājams, piramīda jau sen tikusi izlaupīta.

Astronomiskā orientācija. Šī piramīda orientēta tieši tāpat kā Lielā piramīda.

Citi Hefrēna piramīdas kompleksa objekti.
Hefrēna Apbedīšanas templis. Pie piramīdas austrumu sienas novietots Apbedīšanas templis, par kuru ģeologs Kolins Riders, Roberts Šohs un Džons Entonijs Veists domā, ka tas celts ilgi pirms faraona Hafres. Tāds secinājums balstīts uz tempļa divu etapu būvniecības raksturu. Senajam pirmajam celtnes kodolam, kas stipri cietis no erozijas un veidots no megalītiskiem blokiem, pa virsu veidots jauns templis Vecās valsts būvniecības manierē.
Hefrēna Ielejas templis.
Hefrēna ceļš. Ved no Hafres Apbedīšanas tempļa pie Hafres piramīdas austrumu sienas uz Hafres Ielejas svētnīcu, atstājot ceļa keisajā pusē Sfinksu. Ģeologs Kolins Riders šeit veicis pētījumus un uzskata, ka ceļš būvēts ilgi pirms faraona Hafres.

Avoti.
Sicīlijas Diodors – vņš raksta ka piramīda tikusi būvēta faraona Hefrēna apglabāšanai, bet apglabāts viņš tomēr te nav ticis.
Ibrahims ibn Vasifs šahs – šis XII gs. vēsturnieks savā grāmatā „Ēģiptes un tās brīnumu vēsture” raksta, ka „Rietumu piramīdā [Hafre] bija iekārtotas 30 glabātuves, piepildītas ar dažādām vērtībām un dārgumiem.”

Atradumi.
Sarkofāgs - uzgāja Belconi 1818.gadā Hefrena piramīdā. Vāks bija salauzts un tajā bija vērša atliekas. Pēc citām ziņām tilpne bijusi pilna ar akmens šķembām. 

Saites.
Gīzas komplekss.
Hafre (2520.-2494.g.pmē.).