Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tauta. Identitāte. Nacionālisms

Budisms, budisti

Viena no trijām pasaulē visvairāk izplatītajām reliģijām (pēc kristietības un islāma) ar 350 miljoniem sekotāju, kas radusies V gs.pmē. Ziemeļindijā, vēlāk guvusi plašu izplatību centrālās un austreņu Āzijas zemēs.

Šīs reliģijas pamatlicējs bija VI gs.pmē. dzīvojošais šakju cilts valdnieka Šudhodana dēls Sidhārta GautamaBudisma mitoloģiju veido mītu, tēlu, personāžu un simbolu kopums.

Budisma novirzieni. 2500 gadu laikā izveidojušās dažādas budisma skolas, kuras gan ir visai līdzīgas. Skolu doktrīnas tiek balstītas uz budas pirmo skolnieku zināšanām un pieredzi, kas iegūta apskaidrības laikā. Pieņemts budismu iedalīt trīs virzienos:
    Hinajāna - "Mazie rati." 
    Mahajāna - "Lielie rati."
    Vadžrajāna - "Dimanta rati."

Budisma filozofija. Budisms pilnībā noliedza bramaņu civilizāciju, dalījumu kastās un upurēšanas kultu. Vēdu maģisko domu budisms nomainīja ar jaunu racionālismu, kas iemiesots Budas "četrās cildenajās patiesībās."
Budas mācības kodolu veido „četras cildenas patiesības”: Dzīve ir ciešanas, to cēlonis ir cilvēka vēlmes, tiekšanās gūt pasaulīgas baudas un mūžīgo dzīvošanu, kas noved pie tā, ka dzīva būtne atkal un atkal atdzimst tāda vai citādā veidolā. Principā dzimšanas un nāves aplis var turpināties bezgalīgi, ja vien to neaptur. Taču ciešanas var izbeigt, novēršot cēloņus, pārstājot vēlēties un atsakoties no pieķeršanās pasaulei. To nevar panākt ar stingru askētismu, pašmocībām, lūgšanām, upurēšanu un himnu dziedāšanu dieviem. Arī svēto rakstu studijas nedod ceļu uz glābšanos no sansāras rata. Buda mācīja, ka ar pašiedziļināšanos iespējams iznīcināt vēlmes, pieķeršanos dzīvei. Tikai tā var sasniegt nirvānu. Budas mācībā liela vieta atvēlēta arī ētikai: pareiza rīcība, cilvēkmīlestība, žēlsirdība, labestība, paklausība vecākiem.
Pats galvenais, ko Buda, - kā uzskata viņa mācības sekotāji, - pierādīja, ir tas, ka jebkurš cilvēks ar savu dzīvesveidu, neatkarīgi no piederības konkrētajai varnai, var izglābties no pārdzimšanas sansāras dažādajos līmeņos un sasniegt nirvānu.

Budistu kosmoloģiskie priekšstati. Budisti uzskata, ka Pasaules centrā ir svētais Meru kalns. Tam apkārt ir 7 jūras, kurās izvietojas dažādi apziņas līmeņi. To pavisam ir 31 un tie aiziet tālu Visumā. Piemēram, tur ir jēgas ķēniņvalsts, smalkās matērijas ķēniņvalsts un amorfisma ķēniņvalsts. 
Visumā eksistē bezgalīgs pasauļu un debesu skaits, kas atrodas milzīgos attālumos viena no otras. Parādās un izzūd veselas galaktikas. Mūsu laikā eksistē 10 100 000 Visumu, kas līdzīgi mūsējam un ir dažādu dzīvu būtņu apdzīvoti. 
Budiskās trīsvienības iemiesojums ir stūpa. Tā tiek uzskatīta arī par līdzekli nokļūšanai Dievu valstībā un par Meru kalna simbolu. Tādēļ visai bieži tās iekšienē ir Budas statuja. Primāri stūpai esot bijusi pārgrieztas olas forma ar tajā iespraustu mastu. 

Sancze. Triloka - "Trīs pasaules." Trīs pasaules senajā budistu mitoloģijā, kas atrodas secīgi slāņos viena virs otras, un kuras kopīgi veido Visumu. Sancze sastāv no "Vēlmju pasaules" (zemākā Jui-cze pasaule no 2 Zemes stāviem un 8 debesu stāviem), "Formas pasaules" (Se-dze) un "pasaules bez jebkādas formas" (U-se-dze). Saskaņā ar šiem priekšstatiem visu San-cze 28 debesu centrs ir Sumeru kalns. 

Rupadhata. "Mainīgo formu pasaule." Senajos budistu mītos tā ir viena no trim augstākajām pasaulēm, kas novietojas zem Arupadhatas ("Pasaule bez formām") un virs Kamadhatas ("Vēlmju psaule"). Saskaņā ar jogu meditatīvajiem novērojumiem Rupadhatā iztrūkst garšas un smaržas, turpretī redze un dzirde saasinās neparasti stipri. Prasmes apgūšanas procesā un 4.pakāpes dhajānas (jogas transs) cauriešanā cilvēks var, ar ķermeni paliekot uz Zemes, apmeklēt un pārdzīvot visus 4 Rupadhatas līmeņus (arī pēc nāves). Pats augstākais 4.līmenis vienlaicīgi ir arī pats zemākais no līmeņiem, kas nevar tikt sagrauts kalpas (pasaules gals) rezultātā. 

Budisma tradīcijas.
Lotoss. Budisti no šī auga sēklām mēdz gatavot lūgšanu krelles, un uzskatīja, ka tās paildzina dzīvi. Budismā šis augs simbolizē tīrību, jo sakņojas dūņās, aug uz augšu cauri ūdenim un gaismā uziet.

Budisma izplatība pasaulē. 
Budisms Nepālā. Lai gan Nepāla tiek uzskatīta par prinča Gautamas dzimteni, budismu piekopj vien neliela daļa nepāliešu.
Budisms Indijā. Lai gan iesākumā Indijā budisms bija populārs, tomēr IX gs. tas te faktiski bija izzudis. Tā idejas pilnībā pārņēma hinduisms. Šai procesā liela loma bija jaunajam filozofam no Keralas Adi Šankaram. Tomēr vēl līdz šim Budas statuetes ir visizplatītākā prece svētceļnieku pulcēšanās vietās Indijā, un Buda tiek uzskatīts par vienu no dieva Višnu inkarnācijām.
Bet tieši no Indijas budisms izplatījās Āzijā un tālāk pasaulē.
Budisms Ķīnā. Budisms kā pirmais ienāca Rietumķīnā - budistu klosteru drupas šodien saglabājušās gar Lielo Zīda ceļu. Apbrīnojamie budistu gleznojumi tūkstoš alās Duņhuanā. Pašā impērijas sirdī pie Huanhē upes saglabājušās milzīgas statujas, alu tempļi un klosteri (Lunmeņas alas pie Luojanas).
Budisms ķīniešiem iepatikās ar savu demokrātismu, ateismu un rituāliem. Rietumu doma par vienu Dievu ķīniešiem bija pilnīgi sveša. Tanu dinastijas laikā (618.-907.g.) ķīniešu zinātnieki devās misionāru braucienos uz Indiju un Tibetu, lai pārvestu Budas mācības tekstus un relikvijas.
Slavenākais no tādiem misionāriem bija Džans Cjaņs. Viņš apglabāts nelielā un klusā templī netālu no Siaņas. Tepat tiek glabāti arī daži viņa pārvestie teksti no Indijas VII gs. Manuskripti rakstīti uz palmu lapām pālī valodā - tajā runāja budisti Ceilonā. Domājams, ka Cjaņš tos iegādājās Kanši - Dienvidindijas zinātnieku centrā. Līdz mūsu dienām saglabājušies fragmenti no 650 grāmatām, kuras viņš un viņa palīgi bija atveduši tulkošanai uz Ķīnu. 

Budisms Tibetā. Tas te ienāca VII gs. sākumā un saplūda ar vietējo pagānisko bon reliģiju, veidodams politeisku sintēzi. Vairāk par to lasāms esejā Ievads piecās tibetiešu tradīcijās.
Budisms Japānā. Budisms ainu apdzīvotajās Japānas salās ienāca tikai VIII gs. vidū, kat no nemieru pārņemtās Āzijas uz salām bēga daudz ķīniešu un korejiešu, kas, sajaukdamies ar ainiem, arī radīja tagadējās japāņu nācijas pamatu. Japāņu budisms tādējādi ir pārņēmis daudz no ainu pagāniski-dabiskās sintoisma reliģijas. Tādi vārdi kā "dievs," "lūgšana" un "reliģiskie upuri" vēl joprojām ir vienādi ainu un japāņu valodās.
Pirmās dinastijas pēdējais ķēniņš Mumaijado pārgāja no sintoisma uz budismu 6.gs. neilgi pirms savas nāves.

Simbolisms. 
Ugunskrusts. Labās un kreisās puses ugunskrusti ir labi pazīstamas DA Āzijā, kur tiek uzskatītas par Budas labo un kreiso kāju, tiek saistīti ar viņa apgaismības ceļojumiem pa pasauli. 

Budistu svētceļotāji apmeklē reliģijas aizsācēja Gautamas darbības vietas:
 - trīs vietas Indijā - Budas apskaidrības gūšanas vietu, pirmās mācības pasniegšanas vietu, miršanas vietu;
 - Nepālā - Budas dzimšanas vietu.

Raksti.
Budistu templis Taizemē par nelielu samaksu piedāvā iespēju nomirt un augšāmcelties.

Arheologi paziņo, ka Nepālā atklājuši pasaulē senāko budistu svētnīcu.

Saites.
Buda.