Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Čingizhans (1206.-1227.g.)

Citā vārdā – Džingīzs vai Temučins, Temudžins.
Mongoļu impērijas dibinātājs.

Radniecība. Cēlies no senās Esugaja Batura dzimtas.
Sievas - vēstures avotos minētas 4, pārējās nosauc par "simtiem papildu sievu un konkubīņu."
Viņam esot bijis vairāk par 100 bērniem, taču tikai 4 atzīti par mantiniekiem. Dēli – Džučī, Čagatajs, Ugedejs un Tolujs (sarindoti no vecākā uz jaunāko).
Mazdēli – Hubilajs un Hulagu.

Dzīvesgājums. Mongoļu valdnieks un apvienotājs. Viņš un viņa karavadoņi iekaroja Sibīriju, Ziemeļķīnu, Vidusāziju.
Dzimis 1162.gada 31.maijā (hronikā teikts, ka trešās sešdesmitgades Zirga gada pirmā vasaras mēneša 15.dienā).
1206.gadā viņš radīja varenu stepju klejotājcilšu apvienību, kas ieguva mongoļu nosaukumu. pats kļuva par pirmo Mongoļu valsts hanu.
1215.gadā pēc Ķīnas iekarošanas Čingizhans vērsās pret musulmaņu pasauli un pirmie mongoļu iekarotāju ordas sastapa Kašgaras musulmaņi.
1216.gadā pēc Muhameda Horezmšaha pavēles tika nogalināts ap simtu mongoļu tirgoņu, un emisāru Otraras upes krastā. Tas deva Čingizhanam ieganstu liela mēroga karadarbībai.
Karakitaju valsti 1218.gadā iznīcināja Čingizhana mongoļi.
1219.gadā mongoļu spēki Čingizhana dēla Toluja vadībā uzbruka horezmiešiem trijos virzienos, un piespieda Muhamedam ar dēlu Džalalu bēgt uz Azerbaidžānu. Mongoļi ar uguni un zobenu pārstaigāja Horezmas valsti.
1221.gadā Čingizhans ieņēma Samarkandu, taču tālāk nedevās, tā vietā dodamies uz Austrumeiropu un nonāca līdz Donavai.
1221.gadā viņa dēls Tolujs iebruka Afganistānā un sagrāva Heratu.
1223.gadā pie Kalkas upes sakāva krievu kņazus.

Čingizhana nāve. Miris 1227.gadā (it kā 72 gadu vecumā!?) karagājiena laikā pret tangutu Sisjā valsti. Par viņa nāves apstākļiem ir vairākas versijas: nokritis no zirga un nosities mežonīgo zirgu ķeršanas medību laikā; Marko Polo apgalvoja, ka miris no ievainojuma ar bultu; ceļotājs Plano Karpīni apgalvo, ka viņu nospēris zibens; ir arī versija, ka tangutu piesūtītā skaistule Kjurbeldišīnhatuna laulību naktī pārkodusi Čingizhana miega artēriju.
Līdz ar viņa nāvi strauji apstājās pirmais mongoļu iekarošanas vilnis. Iekarotās teritorijas tika sadalītas starp tā 4 dēliem. Viņa kapa vieta tā arī nav atklāta.

Aplūkojamie objekti.
      Karakoruma.
Viņa izveidotās mongoļu impērijas galvaspilsēta.
      Piemineklis Mongolijā. 40 m augsta statuja, kas labajā rokā tur zelta pātagu.
      Burhanhalduna kalns. Iespējamā Čingizhana atdusas vieta.
      Čingizhana vaļņi. Mongolijā (Austreņu aimakā), Ķīnā un Krievijas Sibīrijā (Čitas apgabalā).

Nospiedums civilizācijā.
      Čingizhana ordenis. Augstākais valsts apbalvojums Mongolijā.

Čingizhana kaps. Tā arī mūsdienās nav zināms, jo savulaik tā tikusi noslepenota. Mongolijā, varbūt Ķīnā. Viena no tādām iespējamām vietām ir Burhanhaldūna kalns Mongolijā. Karavadoņi pzveikuši visu iespējamo, lai Čingizhana nāve paliktu noslēpums līdz pat karagājiena beigām pret tangutiem. Tomēr apbedīšana esot bijusi varena - kā jau pienākas tādai slavenībai.  Bērēs ņēma dalību ap 2000 cilvēku, kapu pēc apglabāšanas nomīdīja 1000 zirgu, nolīdzinot to līdz ar zemi - nevienam nevajadzēja iedomāties un uziet svēto kapavietu. Uzreiz pēc apglabāšanas 800 jātnieku apsargu sacirta ar zobeniem visus 2000 bēru dalībniekus. Nepagāja ne diennakts, kad tika nogalēti arī visi 800 jātnieku apsargi. Tad pa apkārtējām zemēm jādelēja patruļas, kas nogalēja ikvienu ceļā sastapto. Tādējādi tika iznīcināti pat tie, kas bija redzējuši tos, kas savukārt bija redzējuši Čingizhana kapu u  kapa vietas atrašanās noslēpums tika droši saglabāts gadsimtiem ilgi. Lai gam Čingizhans avas dzīves laikā dzīvoja ļoti pieticīgi, šaubu gan nebija par viņa kapa vietas krāšno iekārtojumu.
Leģendas apgalvo, ka kapam vajadzētu atrasties Burhanhalduna kalnā. Mongoļu vēsturnieki un arī tautā uzskata, ka Čingizhana kapavietai vajadzētu atrasties kaut kur kalnainajā apvidū uz ziemeļiem no Ulanbatoras. 
1950.gados Ķīnā tika uzcelts mauzolejs, kurā, pēc ķīniešu apgalvotā, atrodoties Čingizhana pīšļi - tie tukuši uzieti ķīniešu ziemeļu provincē Cinhajā. Pēc 40 gadiem to sāka apšaubīt paši ķīnieši. Taču tas notika pēc tam, kad viņi "atrada" slavenā mongoļa pišļus otro reizi. 
1990.gados pēc komunistiskās sistēmas sabrukuma uz Mongoliju Čingizhana kapa meklējumos devās dzudzi desmiti amerikāņu un japāņu ekspedīciju. Mongolijas valdība tam neiebilda - vienīgais noteikums bija netraucēt slavenā mongoļa pišļus atrašanas gadījumā. Tomēr neviena no ekspedīcijām neguva panākumus.
2000.gada 15.septembrī Pekinas mediji atkal paziņoja, ka ķīniešu arheologi esot uzgājuši Čingizhana kapu. Urumči Vēstures muzeja vadītājs un ekspedīcijas dalībnieks profesors Čan Hu paziņoja, ka kaps uziets Mongolijas-Ķīnas robežas tuvumā Altaja kalnu piekājē Ķīnas teritorijā. Domājams, politika.

Saites.
Čingizhana kodekss.
Mongoļu valsts hani (1162.-1335.g.).
Karakoruma.