Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lielais zīda ceļš

Kopumā 7000 km garu tirdzniecības un karavānu maršrutu kopējs nosaukums viduslaikos, kas kpš II gs.pmē. līdz XVI gs. savienoja Ķīnu caur Vidusāziju ar Priekšāziju, plašākā nozīmē - Tālos Austrumus ar Eiropu. Nosaukumu guvis no tā, ka galvena prece, kas tika pārvietota pa šiem maršrutiem, bija Ķīnas zīds.

Ģeogrāfija. Lielais Zīda ceļš sākās Ķīnas centrālajos rajonos, un caur Laņčžovu devās uz Duņhuaņu. Duņhuaņā ceļš sadalījās divos virzienos - ziemeļu un dienvidu. Dienvidu ceļš gāja caur Hotaņu, Jarkendu, Balhu un Mervu. Ziemeļu ceļš gāja caur Turfānu, Kašgaru, Samarkandu, Mervu. Mevā dienvidu un ziemeļu ceļi atkal savienojās un tiecās tālāk uz rieteņiem - gāja caur Nisu, Hekatompilu, Ekbatanu, Bagdādi uz Vidusjūras austreņu krasta ostām Tīru un Antiohiju.
Siaņa (Senās Ķīnas politiskais centrs un Zīda ceļa sākums) - Lanzhou (pilsēta Ķīnā) - Mogao grotas un svētnīca (dēvētas par Zīda cela "mirdzošo pērli").

Vēsture. Lielā Zīda ceļa pastāvēšanas pirmajos gadsimtos notika cīņa par tirdzniecības kontroli starp Romas imperiju un Pertiešu valsti.
V-Vi gs. nozīmīga ceļa daļa atradās irāņu un sogdiešu tirgoņu rokās, bet VII gs. pēc Arābu kalifāta izveidošanās pārsvaru ceļā ieguva arābu tirgoņi.
Līdz ar kuģniecības attīstību XIV gs. Zīda ceļa nozīme mazinājās.
Lielajam Zīda ceļam bija nozīmīga loma Āzijas tautu tirdzniecības un kultūras sakaru veidosanā.

Saites.
Senā Ķīna.
Zīds.