Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Japāna

Vienīgā mūsdienās eksistējošā valsts, ko savu ceļojumu laikā apmeklējis Gulivers.

Galvaspilsēta - Tokija.

Ģeogrāfija. Japāna atrodas Japāņu salu arhipelāgā, kur ir 4 lielas un daudz mazas salas.
Honsju sala - lielākā, veido 60% Japānas teritorijas, septītā lielākā pasaulē pēc platības un otra lielākā pēc iedzīvotāju skaita (pēc Javas). Japāņi to mēdz dēvēt arī par Hondo un Niponu. Uz tās atrodas Japānas simbols - Fudzi kalns (3776 m). Ar Hokaido salu to savieno 53,85 km garais Seikana tunelis, kas ir garākais dzelzceļa tunelis pasaulē. Te atrodas Japānas lielākās pilsētas - Tokija, Jokohama, Osaka, Kioto un Hirosima.
Hokaido sala.

Vēsture. 
Mongoļu iebrukumi. 
Pakļāvis sev Ķīnu un Koreju, Hubilajs nolēma to pašu paveikt arī ar Japānu. Hubilajhans sarīkoja divas ekspedīcijas uz Japānu - 1274. un 1281.gadā, bet neveiksmīgas.
1274.gada novembrī 900 kuģu liela flote ar 40 000 mongoļu, ķīniešu un korejiešu karotājiem pietuvojās Hakatas līcim Kjusju salā. Kauju dienas laikā salinieki zaudēja, bet uzvarētāji, tiklīdz satumsa, atgriezās uz saviem kuģiem. Taču naktī uznāca vētra, kas rāva nost kuģus no enkuru ķēdēm un tiem bija jāiziet atklātā jūrā. Hronikas ziņo, ka nogrimuši 200 kuģi. Tā desantu Japānā nācās atlikt uz veseliem 7 gadiem.
Hubilajhans sāka gatavoties otram iebrukumam Japānas salās. 1281.gada vasarā bija gatava pavisam milzīga eskadra. Toties japāņi pa to laiku paspēja Hakatas līcī uzcelt sienu apmēram 2,5 m augstumā un 20 km garumā. Jūlija beigās mongoļu apvienotie spēki (arī ķīnieši un korejieši, kam piemita jūrasbraukšanas mākas) uzbruka Takasimai un gatavojās iebrukumam pašā tālākajā dienvidu salā - Kjusju. Tenno un tā līdzbiedru lūgšanas laikam uzklausīja dabas spēki un mongoļu flotei uzbruka taifūns - "Dievišķais vējš" jeb kamikadze japāņu valodā. Vēsturnieki lēš, ka taifūna rezultātā nogrima apmēram 4000 mongoļu kuģu. Bojā gāja, iespējams, vairāk nekā 100 000 karotāju - noslīka un gāja bojā sadursmēs. 
No tā laika mongoļi vairs neapdraudēja Uzlēcošās saules zemi.
Edo ēra (Edo dzidai - 1603.-1867.g.). Japānas historiogrāfijā pieņemts apzīmējums, kad Edo pilsēta (mūsdienu Tokija) bija Tokugavas dzimtas sjogunu rezidence.
Portugāļu ierašanās. Pirmie eiropieši, kas iradās japānas salās, bija portugāļu misionāri, kas mēģināja Japānā izvērst kristietību, tostarp arī izpostot svētnīcas un svētvietas.
Noslēgtība no ārpasaules. Japāna vairāk kā 2 gadsimtus bija slēgusi robežas ārzemniekiem, jo pirmie eiropiešu ieceļotāji - portugāļi, bija slikti uzvedušies. Izņēmumu attiecināja vienīgi uz tirdzniecību, kas bija atļauta Nagasakas pilsētā un tikai ar holandiešiem - Holandes Ostindijas kompāniju. Tādejādi visas tā laika jaunākās tendences Japānā ienāca ar holandiešiem. Izveidojās tas, ko Japānā sauc par "rangaku" - holandiešu mācību.
Noslēgtības periodā Japānā attīstījās un tika izkopts teju viss, ar ko mums saistās japāņu tradicionālā kultūra - tējas ceremonija, ziedu kārtošana, samuraju tikumu ceļš, japāņu skatuves māksla. Taču vienlaikus Japānā ienāca ari modernas lietas no Rietumiem.
II Pasaules karā (?-1945.g.). Lai gan nacistiskā Vācija parakstīja kapitulācijas aktu 1945.gada 8.maijā, tomēr Japāna nepadevās. Klusā okeāna reģionā turpinājās karš, amerikāņi joprojām saņēma sāpīgus militārus triecienus. Bija skaidrs, ka karš vēl prasīs daudzus upurus, un uz ātru uzvaru cerēt nevar. Tādēļ tika nolemts pielietot atomieročus. Tas ir vienīgais atomieroču pielietošanas gadījums jaunākajā cilvēces vēsturē - epizode, kad II Pasaules kara beigās ASV pret Japānu izmantoja atomieročus, iznīcinot 2 japāņu pilsētas - Hierosimu (6.augustā) un Nagasaku (9.augustā). Vairāk par to lasīt šķirklī Japānas atombombardēšana.
Redzot, ka amerikāņi gatavi turpināt atombombardēšanu, Japāna sešas dienas pēc uzbrukuma 1945.gada 15.augustā paziņoja par padošanos. 2.septembrī japāņi uz ASV karakuģa "Misūri" (Missouri) parakstīja kapitulācijas aktu. Ar to arī bija beidzies II Pasaules karš.
Politika pēc II Pasaules kara. Pēc II Pasaules kara īstenojusi miermīlīgu ārpolitiku. 1947.gadā tika pieņemta valsts konstitūcija, kas paradzēja bruņoto spēku pielietošana tikai tieša uzbrukuma gadījumā. Konstitūcijas 9.pants nosaka: japāņi "uz visiem laikiem atsakās no kara kā no nācijas suverēnajām tiesībām un no draudu un militāra spēka izmantošanas, lai risinātu starptautiskus konfliktus."
Japānas drošību garantē ASV, kas Japānā izvietojusi savas karabāzes. To uzturēšanas izdevumus sedz japāņi paši.

2011.gadā notika zemestrīce un Fukušimas kodolreaktora katastrofa.
Tikai 2015.gada 16.jūlijā Japānas parlaments nobalsojis par to, lai valsts bruņotajiem spēkiem būtu ļauts ņemt dalību militārās operācijās aiz valsts robežām.

Aplūkojamie objekti.

Pilsētas.
      Tokija.
      Nagoja.
Te tiek glabāta viena no Japānas imperatoru regālijām - bronzas spogulis jata no kagami.
      Kamakura. Savulaik Japānas politiskā galvaspilsēta. Tagad provinciāla pilsētiņa. Senas svētnīcas, skaisti dārzi. Lielā Budas statuja.
      Osaka. Nokļūšana. Jābrauc ar mašīnu no Tokijas sešas stundas. Vēl ir ātrvilciens, kas iet 300 km/st.

Niko Nacionālais parks.
Kegona ūdenskritums.

Fudzi kalns.
Ziemeļu teritorijas.

Ovakudani trošu ceļš.
Hakones Nacionālais parks.

Hirošima. Pilsēta Honsju salas DR, uz kuru amerikāņi II Pasaules kara beigās uzmeta atombumbu. 

Nagasaka. 1945.gada 9.augustā iznīcināta ar atombumbu.

Čibas prefektūra.
Budas statujas. Japāna, Čibas prefektūra. Izcirstas klintīs.

Hokaido sala.
Nemuro. Pilsēta ar 32 000 iedzīvotāju, vistuvākā Ziemeļu teritorijām. Lai gan tieša ekonomiskā sadarbība ar tām ir aizliegta, ostā ienāk ap 1000 krievu zvejas kuģu gadā.
Ilgas pēc dzimtenes. Tas ir pieminēklis zaudētajām Ziemeļu teritorijām. Tas atrodas uz austrumiem no Nemuro pilsētas Nosapu zemesragā. Tas ir simbolisks tilts uz četrām salām un māja. Tur stāv tālskati un skaidrā laikā var redzēt tuvāko salu, uz kuras 3,7 km attālumā vēl atrodas japāņu celtā bāka. 

Ivami Gindzanas sudrabraktuve. 2007.gadā iekļāva Pasaules mantojuma sarakstā.

Širetokas pussala. UNESCO sarakstā. Apdraudēta.

Kioto.
      Filozofu taka.
      Kijomizu svētnīca.
Tūkstošgadīga.

Kinkakudzi svētnīca. Apzeltīta.
Heian svētnīca.

Nara. Japānas pirmā galvaspilsēta.
      Todaidzi svētnīca. Milzu Budas mājvieta.
      Naras parks ar Dieva vēstnešiem briežiem.

Kobe.
Himeidzi pils. Vēsturiska.
Osaka. Trešā lielākā Japānas pilsēta.

Ivodzimas sala.
Ivodzimas kauja 1945.gadā bija visu laiku lielākais jūras armādas iebrukums un visdārgākā kauja, kādu jebkad izcīnījuši ASV jūras kājnieki. Šajā kaujā krita vairāk nekā 22 000 japāņu karavīru un gandrīz 7 000 amerikāņu, taču šī sadursme iezīmēju pagrieziena punktu karā, jo kontrole pār Ivodzimas salu ļāva sabiedroto armijai uzsākt bumbvedēju B-29 uzlidojumus pašai Japānas vidienei. Tie noslēdzās ar divu atombumbu nomešanu, kas izbeidza karu.Kauja radīja vienu no slavenākajiem Otrā pasaules kara attēliem - fotogrāfiju, kurā redzams, kā pieci jūras kājnieki un jūras kara flotes sanitārs paceļ Amerikas karogu salas augstākā punkta Suribači kalna galā.Pēc kara amerikāņi salu okupēja, taču 1968.gadā atdeva atpakaļ Japānai.
Japāņu valodā Ivoto izskatās un nozīmē to pašu ko Ivodzima - Sēra sala, taču izruna ir savādāka, vēsta aģentūra "Associated Press". Salas civiliedzīvotāji tika evakuēti 1944.gadā, kad ASV spēki virzījās pāri Klusajam okeānam. Daži Japānas virsnieki, kuri tika nosūtīti uz salu tās nocietināšanai, kļūdaini to iesauca par Ivodzimu un šis nosaukums iegājās.

Šadodzimas sala. 1999.gada decembrī salas Hošigaijo kalnā uzgāja 2 akmens torņus, kas līdzinās Lieldienu salas torņiem (Pipi Hereko).

Mivas kalns. Mistiska/okulta vieta.
Ame No Kagujama. Leģendāra vieta, zināma.
Nāves klints. Sala, zināma leģendāra vieta. 
Dosodžini. Nezināmas funkcijas būves. 
Kansajas virtuālā republika.
Habitatas virtuālā pilsēta. 

Apgrieztā pasaule. Neparasts izklaides parks, ko Hifas prefektūrā radījis arhitekts Susaku Arakava. Tajā nav nevienas normālas vietiņas - viss ir sašķiebts vai "lauž" perspektīvu. 

Okinava. Japānai piederošs 160 salu arhipelāgs.

Nāves klints sala. Neliels sauszemes gabaliņš Klusajā okeānā netālu no Okinavas. Saskaņā ar japāņu ticējumiem, salai piemīt brīnumainas īpašības. Ir sena tradīcija, kad uz salu atved lauleņus, kas pastāvīgi ķildojas un tādēļ graās šķirties. Īpašā atmosfēra, grūtie izdzīvošanas apstākļi uz salas piespiež vīrus un sievas aizmirst iepriekšējos apbēdinājumus un kopā cīnīties par izdzīvošanu. Lielākā daļā gadījumu laulātie pēc tam paliek kopā.
Uz turieni aizbraukt var tikai ar īpaši nofraktētu jūras kuģi, jo pastāvīgas satiksmes uz salu nav.

Saites.
Japāņi.