Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tauta. Identitāte. Nacionālisms

Japāņi

Pašnosaukums - nihondzin.
Japānas pamatiedzīvotāji.

Skaits. 111 000 000, Japānā vairāk kā 99% no iedzīvotājiem. (1975.g.)
ASV - ap 500 000, galvenokārt Havaju salās un ap Losandželosu.
Brazīlijā - 280 000.
Kanādā - 40 000.
Peru - 25 000.

Etnoģenēze. Antropoloģiskā ziņā japāņi veido īpašu mongoloīdās un australoīdās rases pārejas formu.
Japānas salu pirmiedzīvotāji bija tuvu tagadējiem ainiem, kas vēl ūsu ēras sākumā apdzīvoja Hokaido un lielu daļu Honsju salas - ziemeļus un centrālos rajonus.
Dienvidu daļā dzīvoja arī austronēziešu izcelsmes ciltis, kuru pēcteči hajato jeb kumaso līdz VIII gs. bija sastopami Kjusju salas dienvidos.
pirmjapāņu ciltis, kas I g.tk.pmē. vidū ieceļoja caur koreju, līdz IV-VIII gs. asimilēja pirmiedzīvotājus - visus hajato, lielu daļu ainu. VI gs. izveidojās japāņu tautība, bet XIX gs. 2.pusē noslēdzās japāņu nācijas veidošanās.
Japāņu militāristu sagrābtajās teritorijās Korejā, Ķīnā u.c. pirms UU Paaules kara tika pārvietots vai ieceļoja ievērojams skaits japāņu, kas pēc japānas sakāves atgriezās dzimtenē - 6 300 000 cilvēku.

Vēsture.
Senākās liecības par cilvēku klātbūtni Japānas salās.
Senākās liecības uzietas Bivas ezera krastā. Tas liecinot par ieceļotājiem no Lemūrijas.
Pirmiedzīvotāji. Pirmie Japānas salu iedzīvotāji bija aini. Tie bija eiropeīda tipa cilvēki, kas dominēja salās pirms 2000 gadiem.
Vēl tagad saglabājas japāņu līdzība ar dažām Ziemeļamerikas indiāņu tautām, piemēram, haida (Britu Kolumbijas Klusā okeāna piekrastē), kas izskatās kā tipiski japāņi.
Arī mūsdienu japāņi dikti godina savus senčus, kas ieradušies senatnē salās no austreņiem un godājuši Sauli. Pat viņu karogā attēlota uzlecoša saule un Japāna tiek dēvēta par „uzlecošās saules zemi.”
Akmens laikmeta dzemoni. Dzemoni bija akmens laikmeta cilvēki, kas dzīvoja Japānā 10–20 000 gadu atpakaļ. Viņu kultūras līmenis bija visai zems, taču viņi iemācījās no māla lipināt dažādas figūriņas, to starpā slavenās dogu.
Dzemonu kultūras keramika uzieta Ekvadorā, kas liecina, ka dzemoni ir atlikuši pēc Lemūrijas/Mu zemes nogrimšanas.
Dievu apstiprināta dinastija. Pirmais japāņu ķēniņš bija Dzimmu Tenno, kura vadītā dinastija valdīja līdz pat VI gs. beigām mē. Šo dinastiju saista ar grimušo lemūrijas/Mu zemi.
Japāņu nācijas izveidošanās. Laikā no 480. – 221.g.pmē. valdīja lielas nekārtības Ķīnā („Karojošo ķēniņvalstu periods”). Daudzi gudrajie un aristokrāti bēga no Ķīnas uz kādu mierīgāku vietu – tobrīd Korejas pussalu. Kad arī tur dzīve kļuva bīstama, tie pārcēlās uz Japānas salām. Tur tie sajaucās ar eiropeīdiem – Dzemonas kultūras ainiem, un tā radās mūsdienu japāņu tautas pamats.
Naras periods (VIII gs.). Japāņu nacionālās kultūras uzplaukuma laiks. No šā perioda ir senākās rakstveida liecības – Fudoki (arī Kodziki un Nihongi), 712.g.
Kamakuras laikmets.
Edo laikmets. XVII gs. galvaspilsētu pārnesa uz Edo (tagadējo Tokiju).
1895.gadā Japāna anektēja Senkaku salas, balstoties uz faktu, ka tās ir neapdzīvotas. Ķīna uzskata, ka tās būtu atdodamas Ķīnai saskaņā ar Sanfrancisko līgumu.
Iebrukums Ķīnā (1931.g.). Japāna iebruka Ķīnā 1931.gadā.
Tā kā PSRS attiecības ar Japānu arvien vairāk pasliktinājās, tad PSRS mēģināja uzlabot kontaktus ar kaimiņiem Rietumos.
Otrais pasaules karš. 1940.gadā Beringa jūras šauruma tuvumā nogrima kāds japāņu kuģis. Drīz pēc tam norvēģu valzivju kuģis atrada kapteiņa līķi ar glābšanas riņķi. Pie viņa uzgāja japāņu flotes visslepenāko šifru. Pateicoties tam amerikāņi uzzināja par admirāļa Jamamoto inspekcijas braucienu, jo paši japāņi šifrētā veidā par to paziņoja pa radio. 1943.gada 18.aprīlī virs Bugenvilas salas Zālamana salu arhipelāgā amerikāņu lidotāji notrieca lidmašīnu ar Japānas ķeizariskās flotes virspavēlnieku admirāli Jamamoto.
Otrā pasaules kara rezultāti Japānai. ASV aizbildniecībā nonāca Senkaku salas.
1971.gadā Ķīna un arī Taivāna paziņoja par īpašumtiesībām uz Senkaku salām.
1972.gadā ASV Japānai atdeva Okinavu un Senkakas salas.
Pēdējais samurajs. 1974.gada 10.martā Lubangas salā (Filipīnas) no džungļiem iznāca un vietējām varas iestādēm padevās japāņu armijas leitnants Hiro Onoda. Viņš tikai nesen bija uzzinājis par Japānas kapitulāciju.
2012.gadā Japāna no privātiem īpašniekiem atpirka Senkaku salas (Ķīnā sauktas par Diaojui). Tas izsauca lielus protestus Ķīnā. 

Japāņu valoda.

Kultūra. Sena un plaša literatūra, attīstīta māksla un zinātne.

Japāņu etnogrāfiskās grupas. Rjukjuāņi - Rjukju salu etnogrāfiskā grupa, kas agrāk atšķīrās ar valodu un kultūras īpatnībām, tagad gandrīz pilnīgi saplūdusi ar pārējiem japāņiem.

Reliģija. Sintoisms un budisms, kuri viens otru ļoti ietekmējuši, un bvairums ticīgo vienlīdz atzīst abas reliģijas.
Sintoisms bija valsts reliģija līdz 1945.gadam. Dabas spēku, vietējo dievību, dievišķo ķēniņu un karotāju seno kultu īpatns sajaukums.
No XIX gs. nedaudz izplatīta arī kristietība - t.s. jaunās reliģijas, rituālos arī dažādi sintoisma un budisma elementi.
Islāms Japānā ir aizliegts.

Tradīcijas.
Soma Namaoi. Tās ir savvaļas zirgu skriešanās sacīkstes ar tūkstošgadīgu vēsturi. Notiek Fukušimas prvincē. Svētku dalībnieki ir vietējie iedzīvotāji, kas tērpušies samuraju kostīmos.

Japānu ķiršu (sakura) ziedēšanu. Atzīmē visā Japānā.
No teātris. Nevienu lomu neispēlē bez vēdekļa.

Sakē dzeršana. Tam japāņi izmanto kastīti - masu.

Onseni. Japāņu karstās pirtis. Japāņu dzīvesveida sastāvdaļa. Tās atrodas uz karstajiem avotiem. 

Daruma lellītes. Lellīti var iegādāties svētnīcās, un tai ir tukšas un neiekrāsotas acis. Darumu saņēmis, cilvēks izvirza sevkādu mērķi, ko vēlas sasniegt gada laikā. Ar tušu iezīmē vienu aci un noliek to telpā, kur bieži uzturas, lai daruma viņu vērotu un motivētu mērķim. Katru gadu lellīti nes atpakaļ uz svētnīcu un ņem jaunu. Kad iecere sasniegta, lellītei iekraso otru aci. 

Saites.
Japāna.