Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Polinēzieši

Visu polinēziešu sencis. Saskaņā ar polinēziešu mitoloģiju tas bijis kāds Rongo („skanošais”), kas nosaukts spirālveida gliemežvāka vārdā. Rongo bijis baltādains un rudiem matiem. Viņš uzskatīts par daudzu Polinēzijas ķēniņu dinastiju senci.

Polinēziešu izcelsmes mīkla. Polinēziešu etnoģenēze interesēja jau pirmos atklājējus un līdz tās pilnīgam atrisinājumam zinātnieki nav nonākuši arī vēl šodien. Tā piemēram, kapteinis Kuks, viens no Polinēzijas atklājējiem, bija pārliecināts, ka Jaunzēlandes maoriem ir kāda saikne ar Kanādā dzīvojošajiem kvakuitlu cilts indiāņiem. Līdzīgas domas par seno amerikāņu un polinēziešu saistību, pēdējo izcelsmi meklējot rietumos, izteica arī vairāki citi XVIII un XIX gs. pētnieki. Tomēr vienlaikus, primāri balstoties uz valodniecības atziņām, kuras vēlāk papildināja arī arheoloģijas dati - Lapitas kultūras priekšmetu izplatība, izveidojās un XX gs. vidū zinātnieku vairākumā nostiprinājās pārliecība par Dienvidaustrumu Āzijas iedzīvotājiem, galvenokārt Taivānas iedzimtajiem, kā polinēziešu senčiem. XX gs. 90.gados polinēziešu izcelsmi no aziātiem-mongoloīdiem, ar nelielu, vēlāk iegūtu melanēziešu asiņu piejaukumu apliecināja arī ģenētikas zinātnes jaunās tehnoloģiskās iespējas - atsevišķu gēnu un tajos notikušo mutāciju kartēšana.
Savukārt difuzionisma teorijas piekritēji, no kuriem slavenākais pārstāvis ir norvēģu pētnieks Tūrs Heijerdāls, norāda uz vairākiem migrācijas viļņiem, tostarp arī no Dienvidamerikas. Heijerdāls to pamatoja ar daudzām kultūras un arheoloģisko atradumu līdzībām, piemēram, Rapanujā. Lai gan skeptiķu ilgi apšaubīta, pēdējā laikā šī hipotēze guvusi arī apstiprinājumus no ģenētiķu puses.

Polinēziešu izcelsmes trīs hipotēzes. Jautājums par polinēziešu senčiem parasti ticis saistīts arī ar austronēziešu valodu saimes izcelsmi. Šīs valodas tiek runātas visā Polinēzijā, daudzviet Melanēzijas piekrastē (Jaungvinejas piekrastē, Bismarka un Zālamana salās, Jaunkaledonijā un Fidži) un viscaur Dienvidaustrumu Āzijas salās (Indonēzijā, Austrumu Malaizijā un Filipīnās) - taču tās nav sastopamas Jaungvinejas iekšzemē (kur runā papuasu valodās), kā arī Dienvidaustrumu Āzijas iekšzemē (ar retiem izņēmumiem, kurus uzskata par neseniem jaunievedumiem). 
Pavisam, skaidrojot polinēziešu izcelsmi, ir izvirzītas trīs principiālas hipotēzes.
Pirmā no tām polinēziešu ekspansiju tieši saista ar austronēziešu valodu izplatību no Austrumāzijas iekšzemes uz Dienvidaustrumu Āzijas salām. Šis modelis, kas šobrīd ir dominējošais skatījums, populārā valodā tiek dēvēts par "Polinēzijas ekspresi" jeb "ātrvilcienu," taču to sauc arī par "iziešanu no Taivānas." Atbilstoši tam, austronēziešu valodu saime izveidojās Taivānā pirms apmēram 4000 - 5000 gadiem, attīstoties no tur apmēram 1000 gadus agrāk ienākušo Dienvidķīnas rīsa audzētāju ienestās pirmvalodas. Pēc tam austronēziski runājošie zemkopji devās tālāk, nonākot Filipīnās un Indonēzijā, kur, domājams, nomainīja vietējo iedzimto mednieku-vācēju populāciju. Tad viņi devās caur Melanēzijas piekrasti (neieejot iekšzemē un nesajaucoties ar Jaungvinejas zemkopju ciltīm) līdz kamēr izplatījās līdz tam neapdzīvotajās Klusā okeāna salās, teritorijā, ko šodien saucam par Polinēziju. Šīs hipotēzes skatījumā gēnu, valodu un kultūras (ieskaitot lauksaimniecību un ar to saistīto dzīvesveidu) izplatība notika vienlaikus. Tomēr dažas citas hipotēzes, kuras polinēziešu izcelsmi meklē salās, atdala viņu etniskās kopienas sākotnējo veidošanās vietu no austronēziešu valodu izplatības.
Nākošā lielā hipotēze - saukta par "lēno laivu," pamatojoties uz austronēziešu valodu saimes leksisko dažādību, pieņem, ka polinēzieši kā atšķirīgs etnoss izveidojies Melanēzijā un līdz ar to viņi nav cieši saistīti ar Dienvidaustrumu Āzijas iedzīvotājiem.
Trešā hipotēzes piekritēji uzskata, ka polinēzieši radušies Dienvidaustrumu Āzijas salās, kur jau iepriekš varēja izveidoties austronēziešu valodas. Viena no šī viedokļa versijām pieņem, ka polinēziešu izcelsme saistāma ar senu "ceļojumu koridoru" - no tā arī šīs versijas populārais nosaukums - "saistīto krastu" modelis, starp Dienvidaustrumu Āzijas salām un Melanēziju.

Lapitu ekspansija. Pastāv uzskats, ka lapiti ieceļojuši Jaungvinejā no Dienvidaustrumāzijas un 200 gadu laikā okupējuši Klusā okeāna salas starp Āziju un Austrāliju. Arheoloģiskie izrakumi rāda, ka dažu paaudžu laikā viņi sasnieguši Tongu un Fidži. Ar izotopu metodi pētot lapitu zobus secināts, ka tie nebija īsti ne mednieki, ne vācēji un arī ne lauksaimnieki. Lai sarūpētu iztiku, tie darījuši pa druskai no visa. Tika atklāta zivju, vistu, cūkgaļas un pašu audzētu augu – banānu un taro, racionu.

Raksti.
Lieldienu salas iedzīvotāju gēni daļēji apstiprina Tūra Heijerdāla hipotēzi par Amerikas pirmskolumba iedzīvotāju saikni ar Polinēziju.

Saites.
Polinēziešu mitoloģija.
Polinēzija.