Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ceļojums uz Butānu un Rietumbengāliju

Arheologi “Vācijas Stounhendžā” atrod liecības par cilvēku upurēšanu

Arheologi, izdarot izrakumus neolīta beigās un agrā bronzas laikmetā uzceltajā, Stounhendžai līdzīgajā apļveida būvju kompleksā, kas atrodas netālu no Pemeltas (Pömmelte) ciemata, 136 km uz dienvidrietumiem no Berlīnes, atrada liecības par šajā laikā notikušiem cilvēku upurēšanas gadījumiem.

Britu žurnālā Antiquity publicētais pētījums, liecina, ka šādas, par hendžiem dēvētas būves, neolīta beigās un bronzas laikmeta sākumā senie cilvēki izmantoja kā svētnīcas, kur pulcējas, lai veiktu reliģiskus rituālus, tostarp cilvēku upurēšanu.

Vācijas Stounhendža

Neskatoties uz to, ka hendža pie Pemeltas ciemata tika atklāta jau 1991.gadā, nopietni arheoloģiskie izrakumi tur nenotika līdz pat 2005.gadam. Izrakumos, kas norisinājās laika periodā starp 2005. un 2008.gadu, arheologi atraka plašu, no vairākiem koncentriskiem apļiem sastāvošu kompleksu. Lielākā apļa diametrs sasniedz 115 metrus.

Vēsture

Balstoties uz atradumiem, arheologi izšķir trīs periodus apļveida kompleksa vēsturē:

I. 2321.–2211.g.pmē. Šī perioda slāņi satur “biķeru kultūras” artefaktus.
II. 2204.–2154.g.pmē. Joprojām tiek lietota “biķeru kultūras” keramika, kaut arī bez rotājumiem. Taču šā perioda atradumus papildina Uņeticas kultūras artefakti. Māla trauku stilā vērojamas abu kultūrug. iezīmes. Šajā laikā abas kultūras eksistē paralēli, pakāpeniski saplūstot kopā.
III. fāze 2086.–2021.g.pmē. Komplekss tiek pamests un rituāli iznīcināts.

Kompleksa rituāla iznīcināšana

Pētījuma autori pieņem, ka ap 2050.g.pmē. Vācijas Stounhendža tiek rituāli iznīcināta. Savu pieņēmumu arheologi pamato ar faktu, ka bedres, kurās kādreiz bija iesprausti koka stabi, ir piepildītas ar artefaktiem. Viens no grāvjiem bija aizbērts ar sadedzināto koka stabu pelniem, kas datējami ar to pašu laiku, kā artefakti.

Šķiet, ka apmēram ap 2050.g.pmē. ļaudis izrāva koka stabus un bedres, kuras tādējādi izveidojās, piepildīja ar ziedojumiem, sacīja pētījuma autors Andrē Špacers (Andre Spatzier). Pašus koka stabus sadedzināja un to pelnus sagrūda grāvjos, viņš piebilda.

Liecības par cilvēku upurēšanu

Arheologi izrakumos Pemeltas hendžā kopā ar cirvjiem, traukiem un dzīvniekiem bedrēs apraktus atrada arī salauztus un sadauzītus sieviešu, bērnu un pusaudžu kaulus.

Upuru pēdējie dzīves brīži bija šausmīgi: izskatās, ka viņi tika iemesti vai iegrūsti bedrēs, un vismaz vienam pusaudzim rokas bija sasietas kopā, sacīja Špacers.

Pētnieks pieļauj, ka bedrēs apbedītie cilvēki ar vardarbīgas nāves pazīmēm varētu būt uzbrukuma upuri. Tomēr tas, ka netika atrasti pieaugušu vīriešu kauli, kā arī tas, ka rituālie priekšmeti bija aprakti kopā ar nogalināto ķermeņiem, liecina par labu tam, ka notikusi cilvēku upurēšana, sacīja pētnieks.

Apbedījumi un kompleksa orientācija

Izrakumos Pemeltas hendžā arheologi ieguva liecības arī par to, ka senie cilvēki savus mirušos kompleksā apbedīja ne tikai pirms tā iznīcināšanas, bet vēl arī ilgi pēc tam. Apļveida kompleksa austrumu pusē, tālu no iespējamas upurēšanas vietas, arheologi atrada 17–30 gadu vecu vīriešu apbedījumus. Uz vīriešu kauliem netika konstatētas ievainojumu pēdas, sacīja Špacers.

Vīriešu apbedījumi bija vienkārši, tajos netika atrasti nekādi artefakti. Viena vīrieša mirstīgās atliekas datētas ar 1900.g.pmē., tātad ar laiku ilgi pēc kompleksa rituālas iznīcināšanas. Turklāt šā vīrieša kauli bija salikti anatomiski nepareizi, kas norāda uz otrreizēju apbedīšanu, paskaidroja Špacers.

Kompleksa austrumu daļā apbedītie vīrieši bija priviliģētas personas. Viņu apbedījumi bija orientēti austrumu virzienā, kas, iespējams, simboliski izteica seno cilvēku ticību atdzimšanai vai pēcnāves dzīvei, jo, kā zināms, saule lec austrumos.

Tāpat kā Anglijas Stounhendža, arī tās Vācijas analogs ir orientēts pēc saulgriežiem, kā arī pavasara un rudens ekvinokcijas. Taču, ja Stounhedža ir orientēta tā, ka novērotājs saullēktu redz saulgriežos, tad “Vācijas Stounhendžas” četras ieejas primāri ir orientētas uz dienām starp ekvinokciju un saulgriežiem, kas ir ļoti būtiski laika brīži agrārai sabiedrībai (saistībā ar zemes apstrādi, labības sēšanu, ražas novākšanu), sacīja Špacers.

Avoti:
cambridge.org
livescience.com

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.