Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Vācija

Valsts Centrāleiropā.

Vēsture. 843.gadā Verdenā tika noslēgts līgums par Kārļa Lielā Franku valsts sadali starp viņa mazdēliem Lotāru, Ludviķi Vācieti un Kārli Plikpauri. Kārlis Plikpauris saņēma zemes uz rieteņiem no Reinas (Rietumfranku karaļvalsts) un šis notikums vēsturē tiek uzlūkots kā Vācjas valsts sākums.
"Spiediens uz Austrumiem." Baznīcas atbalsts īpaši noderīgs izrādījās dažiem vācu firstiem – mazvalstiņu valdniekiem, kuri nepiedalījās karagājienos pret musulmaņiem, par izdevīgākiem pasākumiem uzskatot iebrukumus savu tuvāko kaimiņu – Pieelbas un Piejūras slāvu zemēs, kuras, kā zināms, vēl līdz šim bija palikušas savu sentēvu ticībā. Slāvu pakļaušana vācu feodāļiem šķita vieglāks uzdevums, nekā tālais un grūtais ceļš uz Palestīnu, pie tam šādos pasākumos bija ieinteresētas arī ietekmīgākās vācu pilsētas, kurām nebija tiešu sakaru ar Vidusjūras tirdzniecības ceļiem, toties tām rūpēja pārņemt savā kontrolē visu Baltijas jūras piekrasti, lai nodrošinātu netraucētu tirdzniecību ar Eiropas austrumdaļu, īpaši Krievzemi.
Ap 1147.gadu vācu firsts – grāfs Albrehts Lācis uzsāka Elbas upes augštecē dzīvojošo slāvu – ļutiču zemju iekarošanu. Ap 1170.gadu Pieelbas slāvu pretošanās bija salauzta. Ļutiču zemēs tika izveidota Albrehta Lāča pārvaldītā Brandenburgas markgrāfiste - par tās centru XIII gadsimtā kļuva Berlīne, kas kā pilsēta pirmoreiz minēta 1230.gadā.
Iekarotajos apgabalos, kā tas jau bija parasts, tika veikta pamatiedzīvotāju piespiedu kristīšana, nepakļāvīgo iznīcināšana. Pakļautās teritorijas sadalīja lēņu apgabalos un piešķīra trūcīgajiem bruņiniekiem un citiem krustakara dalībniekiem, kas bija īpaši izcēlušies cīņās pret “pagāniem”: tādejādi pat vidējo un zemāko sociālo slāņu pārstāvji nereti varēja kļūt par dižciltīgajiem (lēņus saņēma arī tie slāvu vadoņi, kas bija sadarbojušies ar iekarotājiem). Lai mazinātu vietējo iedzīvotāju sacelšanās draudus, no vācu zemēm tika aicināti zemnieki – kolonisti, kurus nometināja labākajos lauksaimniecības reģionos, piešķirot tiem dažādas privilēģijas, to starpā – atbrīvošanu no dzimtniecības (šādas privilēģijas gan nesaglabājās ilgstoši, laika gaitā visi šie zemnieki, pareizāk sakot – viņu pēcteči, no jauna kļuva par dzimtļaudīm), savukārt slāviem atstāja mazvērtīgākās un neauglīgās zemes, kā arī piespieda tos kalpot kolonistiem. Šādi iekarotāju pasākumi samērā ātri noveda pie slāvu zemju pārvācošanas.
Sākotnēji starp skandināviem un vāciešiem veidojās naidīgas attiecības, bet 1161.gadā tika noslēgts savstarpējs līgums, ar kuru gotlandiešiem vācu teritorijās tika piešķirtas tādas pašas tiesības, kā vāciešiem Gotlandē. Samērā īsā laikā Lībeka kļuva par galveno noteicēju Baltijas jūras reģiona tirdzniecībā jo vācu tirgotāji guva vadošo ietekmi Gotlandes salā dibinātajā tirdzniecības pilsētā Visbijā, kas bija nozīmīgs atbalsta punkts Ziemeļeiropas tirdznieciskajos sakaros ar Baltijas zemēm un Krievzemi.
1701.gadā tika nodibināta Prūsijas karaliste, kas bija spēcīgākā no vācu valstīm, un tai vēlāk bija liela loma Vācijas impērijas izveidošanā. Apvienotajā Vācijā reģionu ap Kēnigsbergu nodēvēja par Austrumprūsiju.
1890.gadā Lielbritānija apmaiņā pret Zanzibāras koloniju Āfrikā Vācijai atdeva Helgolandes salu.
1918.gada 9.novembrī Vācija tika proklomēta par demokrātisku republiku.
Veimāras republikas laiks (1919.-1933.g.). Demokrātiska valsts iekārta Vācijas teritorijā no 1919.-1933.gadam.
Nacistu valdīšanas laiks (1933.-1945.g.).

Pēckara Vācija (1945.-patlaban). 
Saskaņā ar amerikāņu politiķa Čārlza Dauesa izstrādāto plānu ASV kreditēja Vāciju, lai tā spētu maksāt reparācijas uzvarētājvalstīm.

Aplūkojamie objekti.
      Dolmeņi.
      Apļi laukos.

Pilsētas.
      Berlīne.
      Brēmene.
      Diseldorfa.
      Drēzdene.
      Frankfurte pie Mainas.
      Hamburga.
      Koblenca.
      Leipciga.
      Lībeka.
      Minhene.

      Nirnberga.
      Potsdama.

Reinas ieleja. Vācu vīna Riesling dzimtene. Pirmais vīnogas ielejā esot iestādījis Austrumfrancijas karalis Ludviķis I Vācietis. Cita versija - to izdarījuši cisterciešu mūki no Burgundijas, kas sākuši darboties ielejā.
Pirmās tika iestādītas vīnogas Pinot Noir, tomēr šī reģiona sarkanvīns nespēja konkurēt ar burgundieti. Tādēļ mēģinājumu rezultātā tika atlasītas Riesling vīnogas, kas ir vispiemērotākās Reinas stāvajām nogāzēm. un ielejas augsnei un klimatam.
      Ēberbahas klosteris. Reinas ielejā. Nosaukums - "mežakuiļu strauts," jo reiz, kad šo vietu apmeklējis cisterciešu abats un Maincas arhibīskaps, kuru acu priekšā no krūmiem izlēcis mežakuilis un pārlēcis pāri strautam. Cistercieši Reinas apvidū parādījušies ap 1136.gadu un mitinājušies Ēberbahas klosterī. Vīna darīšana devusi klosterim lielākos ienākumus, tā šis 13 mūku darbs padarījis Ēberbahas klosteri par lielāko Vācijā. Vēlāk pat daļa klostera ceļļu tikusi pārvērsta vīna pagrabos.
1525.gadā klosterim uzbrukuši zemnieki un izdemolējuši tā vīma pagrabus. Izlaupītās bibliotēkas senie manuskripti XIX gs. tikuši pārdoti par mārciņu kā nederīgi papīri. Daļa klostera vērtīgo grāmatu nonāca Britu muzejā, Zviedrijā, privātās kolekcijās.
1803.gadā klosteris pārtrauca savu darbību, bet vīna darīšanas tradīcijas palika.
Kopš 1945.gada klosteris un teritorija atrodas Esenes rajona pārvaldībā, te ir 200 hektāru plaši vīnogu lauki.
Klostera arhitektūrā jaušama romiešu, gan agrīnās un vēlās gotikas un baroka ietekmi. Pēc lieluma tas ir kā atsevišķs ciemats. 
Ik gadus klosteris kļūst par Reinas ielejas mūzikas festivāla mājvietu.
Tieši šai klosterī XX gs. 80.gados tikusi filmēti filmas "Rozes vārds" iekšskati (jo īstenībā darbība notika Itālijā) pēc tāda pat nosaukuma Umberto Eko romāna motīviem.
      Lorelejas klints. Leģendām apvītas.
      Johannisbergas pils. Reinas ielejā, kalna galā. savulaik te atradies benediktīņu klosteris. 1715.gadā zemi iegādājies Fuldas abatijas princis, kurš klostera vietā uzcēla trijstāvīgu pili.
1720.gadā viņš savos īpašumos iedēstījis 294 000 Riesling vīnogulāju. Tas bijis pirmais vīna dārzs, kurā tikušas iestādītas tikai Riesling vīnogas. 
Pateicotiesliktenīgam kuriozam, radās, tā dēvētais, vēlās ražas vīns - Spātlese. 1775.gadā kurjers, kas ik katru gadu tika sūtīts uz Fuldas abatiju pēc saim nieku atļaujas ražas novākšanai, bija noplostojis pa krogiem ar meitām un nokavēja par veselām 2 nedēļām. Kad sūtnis beidzot ieradies, visas apkārtnes vīnogas jau bijušas novāktas, bet Johannisburgas pils vīnogulājus bija piemeklējusi dižciltīgā puve. Vīndaris tomēr ogas novācis un rezultātā sanācis vīns ar augstāku cukura saturu (Spātlese), kas kļuva par pils stila zīmi. Blakus vīna darītavai ir apskatāms piemineklis leģendārajam kurjeram.
      Bibliotheca subterranea - vīnotavas pagrabs ar pavisam veciem vīniem. Vecākais - 1748.gada Riesling.
      Rūdesheima. Reinas ielejas pērle, vīna baudīšana.

Reina. Savā garajā ceļā no dienvidiem uz ziemeļiem Reina tikai vienu reizi maina virzienu, jo tās ceļu aizšķērso Tannusa kalni. Tad tā apmēram 50 km plūst no austreņiem līdz rieteņiem.

Umas katedrāle. Pie viena arī augstākā katedrāle pasaulē.

Ziemeļvācija.
Babelbergas Filmu parks. Te var redzēt kā top TV pārraides, kā uzņem filmas un izrādes.
Serengeti safari parks. Mazs Āfrikas gabaliņš Ziemeļvācijas dabas ainavā ar vairāk kā 1000 dzīvniekiem no visas pasaules.
Heideparks. Viens no Vācijas lielākajiem un vislabāk iekārtotajiem atrakciju parkiem.
Soltavas termālais baseins.

Goslara. Romantiska Vācijas mazpilsēta, šauras ieliņas, suvenīru veikaliņi un varena ķeizara pils.
Europa-Rosarium. Pasaulē lielākā rožu kolekcija ar vairāk nekā 8500 šķirnēm vairāk kā 12 ha lielā platībā.
Vernigerode. Atrodas skaista vietā divu upju satekā.

Kvedlinburga. Pasaules kultūras mantojuma pilsēta. Tās vecpilsēta atrodas vairāk kā 1400 pildrežģu mājas, kas celtas no XV -XIX gs. 

Harca kalni. Apmēram 95 km gara un 35 km plata kalnu saliņa starp leines un Zāles upēm. ar
      Brokena kalnu. Šeit augstākais (1142 m). Lasīt - Brokenas spoks.
      Rosstrape klints.  Tā atrodas iepretim Raganu deju laukumiņam. Klinti var sasniegt ar pacēlāju.

Lineburga.

Brandenburgas zeme.
Šprēvalde. Branderburgas zemes purvainais reģions.

Brēmene. Brēmenes muzikantu pilsēta Vezeres upes krastos.

Kōnigsteinas cietoksnis. Tiek uzskatīts par vienu no senākajiem Eiropas cietokšņiem.
Bastei Klinšu parks. Saksijas Šveices nacionālā parka dabas pērle.

      Helgolandes sala.
      Rīgenas sala.

Bavārija.

Bādene-Virtemberga.
      Heidelberga. Federālās zemes Bādenes-Virtembergas piektā lielākā pilsēta. 
Objekti.
Heidelbergas pils. Pils atrodas 80 m augstumā. Pilī kādreiz rezidējis Pfalcas kūrfirsts. Uz pili pamatīfa kāpšana, taču slinkie var uzbraukt ar kaut ko tramvajiņam līdzīgu. 
Pili 17.gs. ieņēma un izpostīja 3 reizes. 1764.gadā zibens iespēra pilī un tā nodega līdz pašiem pamatiem. Tikai pēc visām šīm neveiksmēm beidzot tika nolemts jauno pili būvēt no akmens. Pils mūri tomēr nav pilnīgi atjaunoti. 
Vienā no pils pagrabiem atrodas viena no lielākajām vīna mucām Eiropā. Tā pagatavota 18.gs. un tajā satilpstot ap 236 000 pudeļu vīna. Vīna pagraba sienu grezno bijušā īpašnieka kūrfirsta statuja ar lielu vīna kausu rokā. 
Vācijas Aptieku muzejs. Atrodas Heidelbergas pilī. Desmit nelielās pils telpās kompakti aplūkota farmakoloģijas vēsture no Senās Grieķijas līdz mūsdienām. Visi nosaukumi latīniski. Muzejā neļauj fotografēt. 
Karla Ruprehta universitāte.
Filozofu ceļš. Uz to jākāpj pa tūkstošiem pakāpienu. Iesākumā jāiet pa Čūsku ceļu. Augšā paveras skaists skats uz Heidelbergu, tās septiņiem tiltiem un pili.

Bādenbādene. Elegants kūrorts, ko savulaik bija iecienījuši eiropiešu aristokrāti.

Hesene.
Reinas klintis. Viena no Vācijas skaistākajām ainavām. 
Vīsbādene.

Reinzeme-Pfalca.
      Mainca. Renzemes-Pfalcas adminstratīvais centrs.
Vēsture. Mednieku apmetnes šais vietās konstatētas jau 20–25 tūkstošus gadu atpakaļ. Mainca ir vienano senākajām Vācijas pilsētām. Šeit apmetās ķelti un pilsēta ieguva nosaukumu no ķeltu dieva Moguna vārda. Beidzoties gallu kariem, romieši tagadējā pilsētas teritorijā izveidoja apmetni, kuru sauca par Moguntiacum.
Šeit dzimis un miris Johans Gūtenbergs ( 1398. – 1468.g. ) – vācu grāmatu iespiešanas un drukmašīnu izgudrotājs.
Objekti.
Vecpilsēta. Ar pildrežģu mājām.
Doms. Ar 6 torņiem.
Gūtenberga muzejs. Te ir vecās drukas mašīnas. Pirmās iespiestās grāmatas un plakāti. Pirmās grāmatas ga tika iespiestas Korejā 200 gadu agrāk.
Gūtenberga universitāte. Te var apgūt latviešu valodu. Apmaiņas programmas ar Latvias un Liepājas universitātēm. Ta smagi cietaOtrajā pasaules karā. No jauna tika atvērta 1946.gadā.
Gūtenerga laukums. Caur to stiepjas 50.platuma grāds. Laukumā Gūtenberga piemineklis.
Tradīcijas.
Mainzer Fassenacht. Cilvēki visādi izmaina ārieni un iet gājienā. 

Openheima.
Sv.Katrīnas baznīca. Viens no slavenākajiem gotiskajiem dievnamiem Vācijā. Tās pagalmā uzbūvēts Gebeinhaus – šķūnis ar 14.gs. mēra kauliem. Tūristi var lūkoties cauri restēm.
Leģenda par Openheimas rozi. Tas ir viens no logiem Sv.Katrīnas baznīcas dienvidu pusē. Ievērojami ir divi – 1937.gadā no jauna iestiklotais liliju logs un tā saucamā Openheimas roze, kas nemainīti stāv kopš 14.gs. Loga vidū atrodas pilsētas simbols – ērglis. Ap to sarindoti pilsētas rātskungu ģērboņi, sākot ar 1332./1333.gadu.
Pazīstams meistars, rozi veidojot, iedvesmojies no mežrozītes, kas pēc Bībeles ir zīme Dieva mīlestībai uz cilvēku. Ar milzu rūpību izveidojis uzmetumu, taču to izgatavot licis kādam no mācekļiem. Tas, savukārt, uzmetumu izmainījis, tādējādi radot savu mākslas darbu. To ieraudzījuši, pilsētnieki atzina, ka māceklis pārspējis skolotāju. Savukārt meistars mācekli sabāris, ka viņš darbu sabojājis un lielās dusmās iesitis puisim ar dūri tā, ka tas nokritis no sastatnēm, savainojies un miris.
Meistaru notiesāja, piespriežot nāvi. Un tikai pēc daudziem gadiem atklājies, ka īstais slepkava bijis ne meistars, bet kāds cits skaudīgs māceklis. 

Mozeles ieleja.
      Kohema.
Mozeles ielejas metropole un skaistākā pilsēta
      Bernkastel Kues. Pilsēta.

Trīre. Viena no Vācijas vecākajām pilsētām ar romiešu celtiem vārtiem - Porta Nigra.

Švarcvaldes kalnu ceļš.
Mummelsee ezers.
Tribergas ūdenskritums.

Freiburga. Mežu, gotikas, studentu un vīna pilsēta. panorāmas pacēlajs no Freiburgas uz Schauinsland kalnu, no kurienes skaidrā laikā var redzēt gan Freiburgas pilsētu, gan Reinas ieleju.

Rotenburga. Romantiska viduslaiku pilsētiņa. Ziemassvētkiem par godu uzbur teatralizētu uzvedumu ar viduslaiku tradīcijām, saldumu tirgotājiem, svecītēm un bērnu draugu Reiterle.

Meisene. Slavena ar savu porcelānu, jo Eiropas pirmā porcelāna manufaktūra dibināta šeit 1710.gadā.
Miegainais ciems.

Tīringenas federālā zeme.
Tīringenes pazemes rūpnīcas un tuneļi Lai paglābtos no kaitējuma, kādu vēlākajā kara gaitā nodarīja sabiedroto spēku uzlidojumi, Trešais reihs sāka būvēt pazemes ieroču ražošanas rūpnīcas un citus ekonomiski nozīmīgus objektus Tīringenes federālajā zemē. Šajās rūpnīcās militāro tehniku ražoja koncentrācijas nometnēs ieslodzītie.

Ziemeļreinas-Vestfālenes federālā zeme.
Hitlerjūgenda apmācību nometne "Fogelzang." 1936.gadā uz Vācijas un Beļģijas robežas uzbūvētā nometne "Fogelzang" bija paredzēta jaunās nacistu paaudzes līderu apmācīšanai. Šis ir milzīgs komplekss ar sarežģītu arhitektūru un skulpturālajiem elementiem, kas pašlaik atrodas sabrukuma stāvoklī. Daudzus gadu desmitus pamestais objekts 2006.gadā nonāca Vācijas valdības īpašumā un kopš tā laika ir atvērts apmeklētājiem. Komplekss aizņem 50 tūkstošu kvadrātmetru teritoriju Aifela Nacionālajā parkā Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē. Pašlaik valdība ir saskārusies ar sarežģītu problēmu, ko darīt ar šo būvi, jo tā ir nacistiskās ideoloģijas piemineklis.

Saites.
Vācieši.