Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Minhene

Bavārijas administratīvais centrs, trešā lielākā Vācijas pilsēta.

Vēsture. Par Minhenes dibinātājiem uzskata benediktīņu mūkus, kad VIII gs. Izāras upes krastā Pētera kalnā izveidoja savu apmetni.
Minhenē kopš 1810.gada septembra beigās un oktobra sākumā notiek ikgadēji alus svētki Oktoberfest.
1923.gada 9.novembrī Hitlera un Ludendorfa vadībā nacisti šeit mēģināja sagrābt varu, un tas vēsturē iegājis kā "Alus pučs."
Minhenē 1959.gada 15.oktobrī VDK sūtīts slepkava nogalināja ukraiņu nacionālistu līderi Stepanu Banderu.
Pilsētai ir 870 gadu (2008.gadā).

Aplūkojamie objekti. Vairāki ievērojami muzeji - Vecā pinakotēka, jaunā pinakotēka, Gliptotēka (pirmais muzejs Eiropā, kas bijis pieejams plašākai publikai).

Rātslaukums.
Sv.Miķeļa baznīca.

Dievmātes katedrāle. Minhenes simbols. Divi iespaidīgi torņi ar vara kupoliem. Vienā no torņiem var uzbraukt ar liftu un aplūkot pilsētu no 80 m augstuma.

Sv.Mateja baznīca. Viens no nedaudzaiem pilsēas luterāņu dievnamiem. Četrstūrains sarkans tornis. Celta 1955.gadā un ir minimālisma iemiesojums. Augstu pie baznīcas giestiem piestiprināts krusts ar Jēzu.

Sv.Pētera baznīca. Te jākāpj augšup kājām pa vītņveida kāpnēm, ir skatu platforma.

Viktualienmarkt. Zemnieku produktu tirdziņš gandrīz pie pašas Sv.Pētera bazīcas. Tirgus pašā vidū – alus dārzs.

Angļu dārzs. 5 km2 plašs Minhenes parks, ko radījis Amerikā dzimušais, bet Minhenē dzīvojušais Bavārijas kara lietu ministrs grāfs fon Rumfords. Parks atvērts kopš 1808.gada. Patlaban viena no iecienītākajām minheniešu atpūtas vietām. Pašā dārza sākumā kanālā ir ūdenskritums, kur puikas mēģina sērfot.

Olimpiskais centrs(?).
Olimpiskais parks.
Te 1972.gadā notika Olimpiskās spēles. Te ir tadions ar 62 000 satītāju vietām, olimpiskā un peldēšanas zāle.

Hofbra:uhaus. Lielākais alus krogs pasaulē.
Kaut kur pilsētā ir Stepana Banderas kaps.

BMW centrālā mītne. Tā būvēta kā trīs motora cilindri vienkopus (vācieši to tā arī sauc - par "cilindriem") un apaļā zema celtne ar kompānijas logo uz jumta.

Nacistu laika liecības. Virs nodokļu inspekcijas ēkas durvīm Bismarka ielā Minhenē atrodams Trešā reiha ērglis, bet nu jau slēgtajā Tempelhofas lidostā vairākas vēsturiskas celtnes joprojām rotā pat seši ērgļi.

Tradīcijas.
Oktoberfest. Svētki sākas septembra beigās, nevis oktobrī kā varētu domāt pēc nosaukuma. 2007.gadā tie notika 174. reizi. 20.septembris – 5.oktobris (2008.g.).
Tradīcija sākās XIX gs. pirmajā pusē kā svētki Bavārijas un tās karaliskās ģimenes godināšanai. Pirmie svētki notika 1810.gadā par godu Bavārijas kroņprinča Ludviga un Saksijas princeses Terēzes laulībām. Vēlāk svētkus pārnesa uz septembra beigām, kad vēl ir silts, un var iešmigot zem klajas debess. Jautrības labad vietējie iedzēra, un kopš 1896.gada alus tirgotavas patvērās zem pagaidu jumta, pamazām izaugot līdz milzīgām teltīm.
Svētki katru gadu sākas ar to, ka Minhenes mērs izsit mucai spundi un nokliedzas: „Ir vaļā!”
Tagad šos svētkus uzskata par lielāko festivālu pasaulē. 2007.gadā to apmeklēja 6.2 miljoni viesu un izdzēra 6.94 miljonus litru alu. Apēda 142 000 cūkas desiņu, notiesāja 58 000 cūkas stilbu un 104 vērsēnu.
Teltīs pārdos tikai 6 Minhenes alus brūžu produkciju: Augustiner, Hacker-Pschorr, Hofbraeu, Mūnchen, Loewenbraeu, Paulaner un Spaten-Franziskaner. Katra no tām piedāvā gan tradicionālos, gan arī speciālo festivāla brūvējumu. Vidējais alus stiprums ir 6%. Izņemot kviešu alu, tipiskais brūvējums tiek pasniegts tikai viena litra kausos, kas maksā ap 6 Ls. Jājautā „Mass”, ar ko šeit saprot litra tilpumu.
Gaišais alus ir Helles, tumšais – Dunkles, kviešu alus – Weissbier. Radler ir gaišā alus un citrona vai laima limonādes sajaukums. Mēdz prasīt arī depozītu par alus kausu, kuru sauc īpašā vārdā – Krug. Kā likums, sēdošie pie galda saskandina kausus visi kopā, skatoties acīs un saka: „Prost!”
Teltis atrodas svētku laukumā Wies’n. Tās aizpildās ātri un jānāk jau pusdienlaikā citādi var nākties stāvēt kājās. Redzot brīvu vietu jājautā: „Ist hiernoch frei?”, bet saņemot pozitīvu atbildi, jāpagodina pārējie galda biedri: „Gruss’ Gott!” Svētku laukums veras 6.00 un tiek slēgts 1.30 naktī.
Piedevas. Weisswurst – teļa desiņas ar garšvielām, Brez’n – sālsstandziņas. Steckerlfisch – kūpināta saldūdens zivs uz iesma, Brathuhn, Brathendl, Hendl un Gicker – grilētas vistas atkarībā no dialekta ar kartupeļu salātiem un sautētiem sarkaniem kāpostiem - Blaukraut, Knōdel – klimpas, Brotzeit – launaga uzkoda sastāvoša no maizes un siera vai gaļas plates ar redīsu garnējumu. Tradicionāls festivāla saldais ēdiens ir mandeļu konfektes – gebrannte Mandeln un piparkūku sirdis – Lebkuchenherzen.

Saites.
Bavārija.
Vācija.