Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Baltijas jūra

Lāānemeri - igauņu val.
Baltijos jūra - leišu val.
Ostsee - vācu val.
O/sterso/ - dāņu val.
Ōstersjōn - zviedru val.
Morze Baltyckie - poļu val.
Baltijskoje more - krievu val.

Vidus jūra, Atlantijas okeāna iekšējā jūra, kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā.

Raksturlielumi. Platība - 386 000 km2.
Tilpums - 22 000 km3.
Vidējais dziļums - 57 m.
Lielākais dziļums - 459 m (Landsortsjupets jeb Landsortas ieplaka).

Ģeogrāfija. Ar Ziemeļjūru to savieno samērā seklie Dānijas šaurumi - Ēresunns, Lielais un Mazais Belts, Kategats, Skageraks, kā arī Ķīles kanāls.
Līči - Botnijas, Somu, Rīgas, Kuršu joma, Gdaņskas un Ščecinas.
Salas - Gotlande, Bornholma, Sāmsala, Muhu, Hījuma, Ēlande, Rīgene, kā arī Vāsas un Ālandu salas.
Baltijas jūrā ietek - Ņeva, Narva, Gauja, Daugava, Lielupe, Venta, Nemuna, Visla, Odra, Dāla, Lūle.

Vēsture. Baltijas jūra par Dzintara jūru tiek dēvēta jau seno grieķu rakstos.
1738.gadā krievu kartogrāfs F.Soimonovs izdeva Baltijas jūras atlantu.
XVIII gs. pētījumus veica un sastādīja lociju A.Nagajevs, dziļūdens mērījumus izdarīja S.Makarovs.
Kopš 1945.gada plašus mērījumus veica PSRS Valsts okeanogrāfijas institūta Ļeņingradas (Pēterpils) nodaļa un citi Baltijas jūra pētniecības institūti.
Baltijas jūrai piegulošās valstis veic pasākumus pret jūras piesārņošanu.

Ģeoloģija. Ziemeļu un rieteņu krasti klinšaini, daudz līču, ielīču, šēru.
Austreņu piekraste smilšaina, daudz sēkļu, krastos kāpu grēdas. Smilšu strēles atdala no jūras lielākus līčus - Kuršu jomu, Vislas līci u.c.
Samērā sekla šelfa josla (dziļums 40-100 m), gultnei raksturīgas dziļuma maiņas; ir dziļas ieplakas (Bornholmas - 96 m, Sedrakvarkena - 244 m, Gotlandes - 249 m, Landsortsjupets - 459 m), starp kurām ir vairāki pacēlumi un sliekšņi.

Klimats. Jūra ietekmē tai pieguļošās sauszemes klimatu: vasara ir vēsāka, bet ziema siltāka nekā kontinentā, piemēram, Latvijā Baltijas jūras piekratē ziema ilgst ap 100 dienu, bet valsts rieteņu daļā - ap 150 dienu.
Baltijas jūras klimats dienvidos un ziemeļos ir atšķirīgs, piemēram, vidējā gaisa temperatūra dienvidos janvārī ir -1,1oC, jūlijā 17,5oC. Botnijas līča ziemeļos janvārī -10,3oC, jūlijā 15,6oC.
Nokrišņi ap 500 mm gadā ziemeļos, līdz 600 mm gadā dienvidos.
Miglas dienas ziemeļos - 22, dienvidos un centrālajā daļā - 59 gadā.
Maksimālā ūdens temperatūra virsējos slāņos jūlijā ir 20oC dienvidos, 9-13oC Botnijas līcī. Ziemā temperatūra līčos ir ap 0oC, jūras atklātajā daļā 1-3oC. Dziļumā ziemā un vasarā 4-5oC.

Hidroloģija. Ūdens sāļumu ietekmē gan lielā saldūdens pieplūde (vidēji 472 km3 gadā), gan okeāna ūdens ieplūde pa Dānijas šaurumiem. Saldūdens kā virsmas notece noplūst uz Ziemeļjūru, bet sāļais ūdens pa dibenu kā dziļuma straaume ieplūst Baltijas jūrā.
Sāļums pie gultnes ir 16%o dienvidos, 8%o ziemeļos. Virspusē 11-6%o. Somu līcī tikai 2-3%o.
Baltijas jūrā pārsvarā DR virziena vētras, visbiežāk rudeņos vidēji 5-6 reizes mēnesī. 8-9 balles stiprā vētrā viļņu augstum ap 8 m. 10 baļļu un stiprākās vētrās pat vairāk kā 10 m.
Ūdenslīmeņa svārstības vējuzplūdos sasniedz +1,5 m, atplūdos -1 m atzīmi. Līčos uzplūdi sasniedz 2,5-3 m augstumu.
Neregulāras, vietām pusdiennakts, vietām diennakts plūdmaiņas ap 10 cm.
Straume baltijas jūrā parasti neliela: 5-20 cm/s, galvenokārt cikloniska. Vētras laikā straume var mainīt virzienu un ātrumu: pie krastiem 80 cm/s, atklātā jūrā 30 cm/s.
Bargā ziemā gandrīz visa jūra klāta ar ledu, maigā ziemā ledus parādās tikai līčos. Ledus sega Botnijas līcī vidēji 200 dienu, Somu līcī - 170 dienu, Rīgas līcī 60-80 dirnu, Baltijas jūras centrālās daļas piekrastē 30-40 dienas, dienvidu daļā 10-20 dienas, Dānijas šaurumos 16-45 dienas.

Daba. Zvejo reņģes, salakas, brētliņas, mencas, plekstes, lučus. Piekrastē un upju grīvās arī lašus, zušus, nēģus.

Raksti.
Kāda ir Pasaules okeāna un Baltijas jūras ekonomiskā vērtība?

Saites.
Atlantijas okeāns.
Baltijas jūras anomālija.