Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Pompejas

Pompei.
Ar vulkāna pelniem klāta romiešu senpilsēta Itālijā.

Atrašanās vieta. Dienviditālija, Vezuva apkaime. Mūsdienās šo vietu sauc Čivita.

Tūristam. Pompejās parasti tūristus ieved pa Jūras vārtiem.

Vēsture. Vulkāna Vezuva izvirduma laikā 79.gada 24.augustā pmē. ap pulksten 13.00 dienā gāja bojā reizē ar kaimiņu pilsētiņu Herkulānu.

Katastrofas gaita. Pompejās katastrofa sākās ap 13.00 dienā ar pelnu lietu, tad krita lapilli un tad jau smagi pumeka gabali. Agrāk tika uzskatīts, ka šī pirmā fāze nebija neko kaitīga, bet tagad noskaidrots, ka tādejādi gājuši bojā ap 38% upuru.
Gruva mājas. Ap 19.00 vakarā lielākā daļa pilsētās māju bija sagrautas. Vispirms sabruka tās māju daļas, kas tuvākas ielām, jo romiešu mājam tais vietās jumti ir lēzenaki. Savukārt pagalmam tuvākās jumtu daļas bija stāvākas un šais telpās māju dziļumos patvērās cilvēki. Tā viņi vērojuši izvirdumu, bet pilsētu tomēr nav pametuši. Sēra tvaiki nolaidās pār pilsētu un saindēja cilvēkus. Daļa mirušo atrasti gultās, kas varētu liecināt, ka te mēģinājuši pārlaist liktenīgo nakti.
Otrā rītā pilsētu klāja 3 m bieza pumeka un putekļu kārta.
Kad pirmā izvirduma kārta beidzās, no vulkāna sāka izplūst karstas gāzes un akmeņu straumes ar temperatūru pat 700 grādu. Tas nogalināja daudzus, taču bija vēl arī izdzīvojušie, par ko liecina tas, ka dažu mirstīgās atliekas atrastas virs pelnu pamatkārtas.
Visam punktu pielika izvirduma trešā kārta ar pumeka lietu ap 8.00 no rīta. Pilsēta pēc 48 stundām bija beigusi pastāvēt.

Atklāšana un izpēte. Protams, tā laika romiešu hronikas un arī tautas atmiņas visai precīzi glabāja informāciju par abu nelaimīgajām vulkāna apglabātajām pilsētām. Akmens struktūrām zem zemes ik pa laikam uzdūrās ūdensvadu ierīkotāji viduslaikos, taču arī tad nevienam neradās vēlme pētīt ko nopietnāk.
Tikai XVIII gs. vidū divu Sicīliju karalis Kārlis Burbons un viņa inženieris kavalieris Alkuberre, tikko kā atklājuši Herkulānu, nolēma mainīt izrakumu rajonu un rakt tur, kur hronikās bijušas norādītas Pompejas.
Izrakumi sākās 1748.gada 1.aprīlī. Darbos tika nodarbināti 24 cilvēki, no tiem 12 cietumnieki. Jau 6.aprīlī atrada pirmo lielo jauko sienas gleznojumu. 19.aprīli uzgāja pirmos mirušos: uz grīdas gulēja ģindenis, no kura rokām bija izripojušas zelta un sudraba monētas. Tomēr, nenojaušot, ka viņi uzdūrušies pašam Pompeju centram, izrakumu bedri atkal aizbēra un sāka rakt citā vietā. Atraka amfiteātra skatītāju rindas. Tā kā neatrada ne statujas, ne zeltu, tad atkal mainīja rakšanas vietu. Sāka rakt tagadējā Herkulānejas vārtu vietā un uzdūrās kādai villai, kuru nezin kādēļ sāka uzskatīt par Cicerona villu. Villas sienas rotāja skaistas freskas, kuras izgrieza, un visu atkal aizbēra.
Beidzot 1754.gadā Pompeju dienvidu malā uzraka vairāku apbedījumu un antīkas mūra sienas paliekas. Kopš tā laika izrakumi ar nelieliem pārtraukumiem noris līdz pat mūsdienām.
Nami, Izīdas svētnīca, amfiteātris stāvēja tāpat kā tikuši apdzīvoti. Rakstāmistabās atradās vaska plāksnītes, bibliotēkās papirusu ruļļi, amatnieku telpās instrumenti, pirtīs skrāpji.
Kārļa IV iekārtotais muzejs pildījās ar atradumiem. Tas uz Neapoli pievilināja Eiropas skolotākos cilvēkus. pazīstamais senatnes gravieris Piranēzi (1720.-1778.g.) izveidoja pirmo Pompeju attēlu. Mākslinieki zīmēja Pompeju objektus.
Vinkelmaņa (1717.-1768.g.) pētījumi. Šis vācietis 1758.gadā strādāja par kardināla Albani bibliotekāru un kolekciju uzraugu. 1763.gadā viņš tika iecelts par visu Romas un Romas apkārtnes senlietu virsuzraugu. Šādā statusā viņš apmeklēja Pompejas un Herkulānu. Ticis pie iesaukas "Arheoloģijas tēvs." iedvesmojās no Pompejās redzētā un 1764.gadā sarakstīja galveno savas dzīves darbu - "Senatnes mākslas vēsturi."
1863.-1875.gados izrakumus Pompejās veica itāļu arheologs Džuzepe Fiorelli, kas tos nostādīja uz zinātniskiem pamatiem.
Itāļu zinātnieks Amadeo Maiuri vairāk nekā 40 gadus līdz pat 1962.gadam veica izrakumus Pompejās, tomēr tikai 3/5 no pilsētas ir atraktas.
Par bojāgājušo skaitu viedokļi dalās - tiek minēti no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem iedzīvotāju. Lielākā daļa no 20 000 iedzīvotājiem pilsētu pameta jau laikus.
Pašlaik izveidojusies dīvaina situācija - sistemātiski vājas uzturēšanas dēļ Pompejas celtnes sabrūk - tā jau noticis ar vairākiem objektiem, piemēram Morālista un Gladiatora mājām. Pa daļai bijušas vainojamas spēcīgās lietavas, pa daļai - itāļu vieglprātīgā nevīžība. Itāļu amatpersonas esot gadu desmitiem ignorējušas arheologu trauksmainos brīdinājumus.
Mafiozņika Berluskoni valdības 2011.gada budžetā Pompejām atvēlēti tie paši parastie uzturlīdzekļi...
UNESCO sarakstā.

Mirušo cilvēku atliekas. Pamazām atbrīvojot Pompejas no vulkāniskajiem iežiem, arheologi ik pa brīdim uzdūrās nelieliem tukšumiem. Kad pētnieki tos aizpildīja ar ģipsi, tad izrādījās, ka izveidojas bojā gājušo figūras.
Divi ģindeņi iekalti ķēdēs.
Suņa atliekas ķēdē, atrastas zem kādas istabas griestiem. Viņš cēlās augšup kopā ar pa durvīm ieplūstošo lapilu masu.
Atrada mātes ar bērniem rokās. Līdz pēdējam tās bija centušās aizsargāt mazuļus ar sava auduma gabaliem, un gājuši bojā visi. Viena tāda sieviete uzieta pie Herkulānas vārtiem: pie krūtīm piespiedusi mazuli, bet divas meitenītes skrējušas līdzi brunčos ieķērušās.
Vīrieši un sievietes ar dārglietām un naudu rokās, kas saļimuši savās mājās (Fauna māja), pagalmos un uz ielām.
Herkulesa vārtu priekšā mirušie bija saļimuši cits pār citu apkrāvušies ar mājsaimniecības piederumiem.
Kādā istabā atrada suņa un viņa saimnieces atliekas: suns ilgstoši iesprostots kopā ar saimnieci, izsalkumā to saplosījis.
Pārtrauktas bēru svinības: dalībnieki bija ērti atlaidušies zviļņos. Tā viņus atrada pēc 17 gadsimtiem kopā ar nelaiķi.
Septiņi bērni nāves pārsteigti rotaļājoties savā istabā.
34 cilvēki kopā ar kazu, kas meklējusi glābiņu cilvēku mājoklī.
Fauna mājā mirušie cilvēki aizkavējušies kravājot dārglietas.
Pansas namā mirušie aizkavējās noņemoties ap statujām.
Daļai cilvēku pat veiktas DNS analīzes. Tā, vienā no mājām (Polibiusa mājā), atrasti seši vienas ģimenes locekļi, pārējie bijuši kalpotāji.

Aplūkojamie objekti.
Amfiteātris.
Polībija māja. Te atrasti 6 vienas ģimenes locekļi (tiem veiktasDNS analīzes), pārējie bijuši kalpotāji.
Morālista māja. Te bijušas smukas freskas, bet sliktas uzturēšanas rezultātā tas 2010.gada 29.novembrī sabruka! Nu ziniet...! Tas notiek mūsdienās un pašā Eiropas sirdī.
Cicerona villa.
Gladiatoru māja.
Sliktas uzturēšanas rezultātā 2010.gada novembra sākumā tūristu acu priekšā sagruva viena no nama sienām.
Fauna mājā mirušie cilvēki aizkavējušies kravājot dārglietas.
Pansas namā mirušie aizkavējās noņemoties ap statujām.
Jūras vārti. Parasti pa tiem ieved pilsētā tūristus.
Herkulānas vārti.

Atradumi.
Izstrādājumi no krāsaina stikla.
Ornamenti ar ananāsiem.
Tie liecina, ka romiešiem bijusi pazīstama Amerika, jo ananāsi tolaik auga tikai tur.
Freska ar omfāla attēlu.
Lakšmī statuja.
Droši vien nonākusi tirdzniecības rezultātā no Indijas.
Aleksandra mozaīka. Attēlots Maķedonijas Aleksandrs ar cīņu biedriem.
Ievainotais Spartaks. Kāda freska Pompejās, to parasti izmanto ilustrācijām rakstiem par Spartaku. 
Erotiskās freskas. Liela daļa no tam šodien aplūkojamas Neapoles nacionālaiā mākslas muzejā. Te atsevišķā nodaļā - Slepenajā muzejā, tiek glabāta liela daļa Pompejā uzieto erotisko fresku. Slepenais muzejs gadsimtu gaitā piedzīvojis vairākas slēgšanas, no atkal atvērts kopš 2000.gada. Nepilngadīgajiem tikai ar vecāku atļauju.

Mistiskās Pompejas. Daudzskaitlīgi aculiecinieki apgalvo, ka līdz pat šim laikam nakts un rīta stundās drupās dzirdami  dzīvi aprakto vaidi. Pa pilsētu it kā klīstot bojā gājušo spoki. |Pompeju lāsts - Pompeju muzejā vesela ekspozīcija atvēlēta priekšmetiem, ko tūristi no visas pasaules ar pavadvēstulēm atsūtījuši atpakaļ, cerībā, ka no viņiem atkāpsies nelaimes, kas sākušās pēc "Pompeju gabaliņu" piesavināšanās.

Saites.
Itālija.
Herkulāna.