Sešas Zemei līdzīgākās citplanētas

Tuvā nākotnē varētu piepildīties astronomu sapnis atklāt citplanētu - Zemes dubultnieci. To, ka šādas cerības ir pamatotas, apliecina šī gada jūlijā atklātā eksoplanēta Kepler-452b.

Kopš 1995.gada, kad tika atklāta pirmā, ap Saulei līdzīgu zvaigzni riņķojoša sveša, tāla pasaule, zinātnieki ir atklājuši gandrīz 2000 eksoplanētu. Vairāk nekā pusi no šīm pasaulēm atklājusi 2009.g. darbu uzsākusī NASA orbitālā observatorija Kepler.

Ar Kepler teleskopu veiktie novērojumi liecina, ka mūsu galaktikā ir daudz Zemei līdzīgu akmens planētu un uz vairākām, iespējams, varētu būt dzīvības attīstībai labvēlīgi apstākļi. 

Lasīt tālāk ...

Britu astrofiziķis Stīvens Hokings palīdz uzsākt vērienīgu ārpuszemes saprāta meklēšanas projektu

Šī gada 20.jūlijā Karaliskajā biedrībā, Londonā, slavenais zinātnieks Stīvens Hokings, astronoms Martin Rees un uzņēmējs Jurijs Milners (Yuri Milner) paziņoja par jaunas, ambiciozas 100 miljonus vērtas ārpuszemes saprāta meklēšanas programmas sākšanu. No divām daļām sastāvošās programmas - BL (Breakthrough Listen) un BM (Breakthrough Message) - mērķis ir, izmantojot modernāko teleskopu un tehnoloģiju iespējas, paplašināt un paātrināt ārpuszemes civilizāciju meklējumus Visumā.

Lasīt tālāk ...

Atklātas pirmās liecības par iespējamo vulkānismu uz citplanētas

Kembridžas universitātes astronomu komanda, divu gadu laikā novērojot akmens eksoplanētu 55Vēzis e (55Cancri e), pirmo reizi atklājusi atmosfēras mainīgumu uz planētas ārpus Saules sistēmas. Pētnieki šajā periodā uz 55Vēzis e fiksējuši gandrīz trīskāršas temperatūras izmaiņas. Atzīstot, ka cēloņi šim mainīgumam vēl arvien ir neskaidri, zinātnieki norāda, ka novērotie procesi tālās un svešās citplanētu pasaules atmosfērā ļauj izvirzīt hipotēzi par vulkāniskām aktivitātēm uz tās virsmas.

Lasīt tālāk ...

Uz Saturna pavadoņa Encelāda varētu būt dzīvības pastāvēšanai labvēlīgi apstākļi

Zinātnē nereti ir gadījumi, kad vienas mīklas atminējums rada jaunus jautājumus. Un viens šāds spilgts piemērs ir Saturna mēness Encelāds. Gandrīz desmit gadus zinātniekus mulsina caurspīdīgu, spalvām līdzīgu daļiņu plūsma, kas geizeru veidā ar 400 m sekundē lielu ātrumu izplūst no tā virsmas. No NASA zondes "Casini" iegūtie dati tagad norāda, ka šie geizeri varētu rasties Encelāda zemledus okeāna dibenā notiekošas hidrotermiskas aktivitātes iespaidā, palielinot iespējamību, ka uz šī debesu ķermeņa var pastāvēt primitīvas dzīvības formas.

Lasīt tālāk ...

Citplanētu civilizācijas varētu izmantot melnos caurumus kā daļiņu paātrinātāju enerģijas avotus

Meklējot iespējamās liecības par augsti attīstītu tehnoloģisku civilizāciju pastāvēšānu citās mūsu Galaktikas zvaigžņu sistēmās (SETI projekts), astronomu uzmanība līdz šim bija pievērsta galvenokārt starpgalaktisko "bāku" signālu uztveršanas mēģinājumiem un centieniem noteikt vai ap kādu zvaigzni nevarētu būt uzbūvēta tā sauktā Daisona sfēra - kosmiska mēroga energostacija (sk. "Daisona sfēra kā ārpuszemes civilizāciju astroinženieriskās darbības rezultāts", aliens.lv, 26.11.2014.). Taču miljoniem vai pat miljardiem gadu vecas civilizācijas, - un tādu pastāvēšanu nevar izslēgt, - varētu spēt īstenot vēl daudz citus, mūsu tehnoloģiskās attīstības līmenim fantastiskus astroinženieriskus projektus. Viena no tādām kosmiska mēroga iekārtām varētu būt daļiņu paātrinātājs, kas uzbūvēts, kā enerģijas avotu izmantojot melno caurumu.

Lasīt tālāk ...

Amerikāņu astronoms Frenks Dreiks kritizē plānu sūtīt citplanētiešiem vēstījumus

Kontaktu nodibināšana ar citplanētiešiem ir daudzu zinātniskās fantastiskas literatūras žanra darbu temats. Kaut arī nav zināms, kas notiktu, ja mēs nejauši saskartos ar inteliģentām ārpuszemes dzīvības formām, zinātnieki pauž savas domas par to, kā mums būtu šajā situācijā jārīkojas. 

Lasīt tālāk ...

Orbitālā observatorija Kepler-2, salīdzinoši netālu no Saules, atklājusi trīs, izmēros Zemei līdzīgas eksoplanētas

Ar NASA orbitālās observatorijas Kepler palīdzību izdevies atklāt zvaigzni ar trim planētām, kas ir tikai nedaudz lielākas par Zemi. Pašas tālākās planētas virsmas temperatūra ir pietiekama, lai uz tās varētu atrasties ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Tas nozīmē, ka uz tās varētu būt attīstījusies dzīvība.

Raksts par Arizonas universitātes, Kalifornijas universitātes (Bērklija) un Havaju universitātes (Manoa) astronomu izdarīto atklājumu iesniegts publicēšanai žurnālam "Astrophysical Journal." Publikāciju sagatavošanā kā līdzautori piedalījušies zinātnieki no Eimsa pētniecības centra (NASA), kā arī Vācijas, Lielbritānijas un citu ASV institūciju pētnieki.

Lasīt tālāk ...

Daisona sfēra kā ārpuszemes civilizāciju astroinženieriskās darbības rezultāts

Senām, hipotētiskām citplanētu civilizācijām, kuru eksistences ilgums mērāms miljonos vai pat miljardos gadu, savas homeostāzes nodrošināšanai nepieciešami prātam neaptverami enerģijas resursi. Teorētiski, ja netiek atklāts kaut kas līdzīgs vakuuma enerģijas ģeneratoram vai cita veida perpetuum mobile, visi enerģijas avoti tādas civilizācijas apdzīvotā planetārā sistēmā ar laiku izsīkst. Vienīgais pieejamais un neizsīkstošais resurss, kas paliek ir attiecīgās saules gaisma. Radot satelītu spietu, kas sfēriskā čaulā aptvertu centrālo spīdekli, šīs, domājams, ļoti vecās kosmiskās civilizācijas varētu pilnībā izmantot savas zvaigznes enerģijas jaudu.

Jau 1937.gadā iznākušajā romānā „Star Maker” zinātniskās fantastikas autors Olafs Stepledons attēloja sfēriskas, enerģiju akumulējošas citplanētu civilizāciju veidotas struktūras.

Lasīt tālāk ...

Neptūna lieluma eksoplanētas atmosfērā konstatēti ūdens tvaiki

NASA zinātnieki, izmantojot Habla, Spitcera un Keplera teleskopu iegūtos datus, atklājuši skaidras debesis un ūdens tvaikus atmosfērā, kas apņem Neptūna lieluma eksoplanētu, kura 120 gaismas attālumā no Zemes riņķo apkārt oranžai pundurzvaigznei Gulbja zvaigznājā. Kosmosa aģentūra paziņojusi, ka tehnoloģijas, ar kuru palīdzību veikts atklājums, sniedz ieskatu ne tikai eksoplanētu veidošanās procesos, bet nākotnē palīdzēs arī atklāt ūdeni uz Zemēm līdzīgām planētām, kuras riņķo ap citām zvaigznēm Visumā.

Lasīt tālāk ...

Vai 10 000 gadus seni alu gleznojumi Indijā attēlo būtnes no Visuma?

Akmens laikmetā Indijas iedzīvotāji būs piedzīvojuši pārsteidzošu notikumu - dievu nolaišanos no debesīm. Šis notikums ir iemūžināts 10 000 gadus vecos klinšu gleznojumos aizvēsturiskās alās, kas atrodas Bastaras rajonā, Čatīsgaras pavalstī, Indijā.

Lasīt tālāk ...