Aliens

1917.gadā uzņemtā fotogrāfijā atklāj pirmo liecību par citplanētu pastāvēšanu

Muzeju un citu zinātniski pētniecisku iestāžu krātuvēs reizēm nevilšus izdodas uziet tur sen aizmirstus dārgumus (Sk.: "Pensilvānijas universitātes muzeja pagrabā atrod 85 gadus aizmirstībā nogulējuša, 6500 gadus veca pēcplūdu cilvēka skeletu", aliens.lv, 17.08.2014.) Tomēr šoreiz sanācis nedaudz savādāk - Kārnegija observatoriju arhīvā (ASV) glabāts 1917.gadā uzņemts stikla negatīvs ar šķietami parastu zvaigznes spektrālo attēlu (objekta gaismas "parakstu"), izrādās, ir pirmā zināmā mūsu cilivilizācijas iegūtā liecība par citplanētu pastāvēšanu.

Kā ziņo Kārnegija institūts, atklājums tika izdarīts pēc tam, kad Londonas Koledžas universitātes pētnieks Džejs Farihi, meklējot materiālus savam rakstam, pieprasīja kopiju no gadsimtu sena, Vilsona kalna observatorijā pie Losandželosas uzņemta stikla negatīva. Farihi, kura viens no zinātniskās izpētes virzieniem saistās ar tā sauktajiem baltajiem punduriem, ieinteresēja dāņu cilmes amerikāņu astronoma Adriana van Mānena tajā pašā 1917.gadā atklātās un viņa vārdā nosauktās zvaigznes spektrālais attēls. XIX gs. II pusē un XX gs. sākumā astronomi bieži uzņēma zvaigžņu spektrālos foto, kurus izmantoja to klasifikācijas sistēmas veidošanā. Jaunu spektrālo attēlu iegūšana mūsdienās nav lēta, tāpēc pētnieki, ja tas iespējams, cenšas izmantot jau uzņemtās fotogrāfijas.

Van Mānena zvaigzne ir baltais punduris - izdegusi, savu aktīvo mūžu beigusi zvaigzne, kuras masa ir apmēram 68% no Saules masas, bet izmēri līdzinās Zemei. Van Mānena zvaigzne bija 3. atklātais baltais punduris - pēc 40 Eridānas B un Siriusa B.

Saņēmis attēla kopiju, Farihi sāka pētīt zvaigznes spektru un pamanīja, ka tas neatbilst tam, kādam vajadzētu būt parasta baltā pundura spektram - absorbcijas līnijas līdzās ūdeņradim un hēlijam zvaigznes atmosfērā rādīja tādu smago elementu kā dzelzs, magnijs un kalcijs klātbūtni. Taču tiem, ņemot vērā attiecīgā debesu ķermeņa masu, tai atbilstošo gravitācijas spēku un stellārās evolūcijas stadiju, jau sen būtu jābūt pazudušiem zvaigznes iekšienē. Ja šie elementi baltā pundura atmosfēras spektrā tomēr parādās, to esamība ar lielu iespējamību liecina tikai par vienu - tālajai, mūžu beigušajai saulei joprojām ir sava planētu sistēma. Turklāt nevis parasta sistēma, bet tāda, kurā zvaigzni apņem Saturna gredzeniem līdzīgs klinšu bluķu un putekļu disks, no kura gravitācijas ietekmē spīdekļa atmosfērā regulāri krīt lielāki un mazāki matērijas gabali. Zinātnieki ir izskaitļojuši, ka šādi diski ap baltajiem punduriem nevarētu pastāvēt, ja tos gravitacionāli nelīdzsvarotu tālāk no zvaigznes riņķojošas planētas.

Van Mānena zvaigzne nav pirmais baltais punduris, ap kuru konstatētas riņķojam planētas vai to atliekas. Tā dēvētais "smago metālu piesārņojums" balto punduru spektros bija zināms jau vairākas desmitgades. Lēš, ka tāds vērojams 25-35% balto punduru. Tomēr tikai pirms apmēram 10 gadiem astronomi, to vidū arī Farihi, secināja, ka šis "piesārņojums" skaidrojams nevis ar ārpussistēmu asteroīdiem, kurus minētās zvaigznes "pievākušas" ceļojot kosmiskajā telpā, kā sākotnēji tika domāts, bet ar šo zvaigžņu pašu planetārajām sistēmam un/vai to atliekām. Kopumā no balto punduru "piesārņojuma" var secināt, ka planētu esamība pie galvenās secības zvaigznēm (vairāk nekā 90% Piena ceļa galaktikas zvaigžņu) ir visai parasta parādība, kas, savukārt, palielina citplanētu dzīvības pastāvēšanas iespējamību.

Augšējais attēls: Van Mānena zvaigznes spektrālais attēls uz fotoplates. Zvaigznes spektrs ir vidējā tumšā līnija, kurā redzamie pārtraukumi liecina par noteiktu elementu klātbūtni. Augšējā un apakšējā tumšā josla ir no viļņu garuma kalibrācijā izmantotajām lampām. Izvilkumā redzamas kalcija absorbcijas līnijas.

Avoti:
carnegiescience.edu
en.wikipedia.org
en.wikipedia.org
space.com
dzm.lu.lv

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.