Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tutanhamons (1334.-1325.g.pmē.)

Tutankhamun, Nebheperure.
Senās Ēģiptes Jaunās valsts XVIII dinastijas faraons no 1334. līdz 1325.g.pmē.

Radniecība. Tēvs – Amenhoteps IV, lai gan to it kā nevarot droši apgalvot. Tomēr tā laika oficiālā politika viņus par tādiem uzskatīja, bet daudzi pētnieki to apšauba.
Māte – Kija, tēva otrā sieva, par kuru nekas vairāk nav zināms (īsti skaidrs tomēr tas nav, un, iespējams, ka faraona māte ir arī Nefertite - Ehnatona pirmā sieva).
Sieva un māsa vienlaicīgi – Anhesenamuna (krievu enciklopēdijā nosaukta Anhesenpaatona). Par gadu vecāko māsu Tutanhamons aprecēja 12 gadu vecumā.
Lai noskaidrotu, vai Amenhoteps IV (Ehnatons) ir Tutanhamona tēvs un tātad Amenhoteps III ir viņa vectēvs, tiks veikta ģenētiskā DNS pārbaude. Tutanhamona DNS tiks salīdzināts ar Amenhotepa III mūmijā saglabājušos DNS. Pārbaudi sataisījušies veikt japāņu zinātnieki un patlaban mums nav nekādu ziņu par tās rezultātiem.
Par labu tam, ka Amenhoteps IV ir bijis Tutanhamona tēvs, runā Tutanhamona sievišķīgais ķermenis, kāds bija arī Amenhotepam IV.
Nav nekādu drošu datu, ka Tutanhamonam bijuši pēcnācēji, taču viņa kapenēs jau 1922.gadā tika uzietas divu neiznēsātu dvīnīšu atliekas. Vienai no tām 1969.gadā konstatēja to pašu asins grupu kāda bija faraonam. Tādējādi radās hipotēze par to, ka tās ir faraona meitiņu mūmijas. Līdz ar to tiek apšaubīts visai izplatītais uzskats, ka Tutahamons bijis impotents un neauglīgs.

Dzīvesgājums. Vēsturiski bija visai nenozīmīgs valdnieks no Jaunās valsts XVIII dinastijas. Pēc dažādiem datiem valdījis 1334.–1325.g.pmē. vai ~1400.-~1382.g.pmē.
Uzauga bez mātes un kāpa tronī ~12 gadu vecumā (citur minēti arī 8 un 9 gadi) ar vārdu Tutanhatons ("Atona dzīvais tēls"). Jaunībā pielūdza Atonu, jo dzīvoja sava sievastēva (arī tēva?) reliģisko reformu laikā.
Vēlāk atcēla Ehnatona veiktās reliģiskās reformas un atgriezās pie Amona kulta, kamdēļ viņš mainīja arī savu vārdu no Tutanhatona jaunībā uz Tuntanhamonu vēlākos gados. Galvaspilsētu no Telelamāras/Ehetatonas pārcēla atpakaļ uz Tēbām.
Ir zināms, ka viņa valdīšanas laiks politiski ir bijis visai juceklīgs. Saglabājušies attēli, kuros attēlots Tutanhamons šaujam ienadniekus pulkiem, taču nepavisam droši nav zināms, vai viņš vispār ņēmis dalību karagājienos.
Valsts vara faktiski piederēja Eijem un citiem augstmaņiem.

Nāve. Nomira 17, 18 vai 19 gadu vecumā pēc 10 gadu valdīšanas, kuras laikā iepriekšējās reliģijas piekritēji sāka atgūt kontroli pār valsti.
Kā nāves iemeslu pētnieki min gangrēnu, kas cēlusies no faraona salauztās kājas. Pēdējā laikā izvirzīta arī hipotēze par malāriju kā nāves iemeslu. Pie šāda slēdziena zinātnieki no Ēģiptes, Vācijas un citām valstīm nonāca, apkopojot ģenētisko un radioloģisko analīžu rezultātus, kas tika veiktas laikā no 2007. līdz 2009.gadam. Tāpat izteikta doma, ka viņš tapis nogalināts.
Saskaņā ar pētījuma rezultātiem Tutanhamons un vairāki citi viņa ģimenes locekļi cieta no Kēlera slimības, kas nepietiekamas kaulu apasiņošanas dēļ padara tos trauslus.

Aplūkojamie objekti.
Kapene. Viņa kapeni atklāja britu arheologs Hovards Kārters 1922.gada 4.novembrī. Kapa izpēte aizņēma 6 gadus un deva fantastiski daudz atradumu eģiptologiem. Ar šīm kapenēm tiek saistīts tā sauktais faraonu lāsts, kura dēļ visai aši viens pēc otra mira kapeni atklājušie pētnieki. 

Atradumi.
Mūmija. Vienīgā no faraonu mūmijām, kas nonākusi zinātnieku rokās neskarta pēc kapeņu atklāšanas. Hovarda Kārtera fotogrāfs Harijs Bertons to fiksēja bildēs.
Faraona mūmiju pētījuši Eliots Smits un Duglass Derijs.
1968.gadā analīzēs tika pamanīts caurums un kaula šķemba galvaskausā. Nu tā vairs netiek uzskatīta par faraona nāves cēloni, bet gan radusies balzamētājiem veicot urbumu, lai galvaskausā varētu ievadīt mumificējošo šķidrumu.
Izpētot faraona mūmiju, tika veikti 1700 fotouzņēmumi. Secināts, ka faraons nav miris vardarbīgā kārtā. Vienīgais uzietais bojājums bija kreisās kājas augšstilba lūzums, ko tas varētu būt guvis dažas dienas pirms nāves. Iespējams, kauls ieplēsis ādu (vaļējs lūzums) un notikusi brūces inficēšanās, kas arī nogalināja ķēniņu. Citi tās pašas grupas pētnieki secinājumam nepiekrīt un saka, ka kauls salauzts 1922.gadā, kad ar mūmiju ir brutāli apgājušies kapeņu atklājēji. Tādā gadījumā faraona nāves iemesls paliek neskaidrs. www.aliens.lv redakcija gan izsaka izbrīnu par šādu nesaprašanu kājas lūzuma gadījumā: noskaidrot vai kāja salauzta dzīves laikā vai pēc tam, var katrs patologanatoms-iesācējs!
Ar mūmiju saistās kāds incidents - 40 gadus atpakaļ tai pazuda pipele. Pilnīgi droši mūmijai tāda bija atrašanas brīdī, jo tā parādās Bertona fotouzņēmumos. 1968.gadā tās vairs nebija pēc pirmajiem Rtg izmeklējumiem, kurus veica Ronalds Harisons. Sāka runāt, ka tā nozagta un pārdota. Taču nekā! Izrādās "faraona lepnums" bija atdalījies, nokritis un ierušinājies smiltīs, kas atradās zem mūmijas. Nesen, pēc 2005.gada tomogrāfiskās izmeklēšanas, to no jauna atrada un atgrieza vietā. Te jāpiebilst, ka senēģiptiešu mumifikatori parasti faraonu pipelēm piedeva erektētu stāvokli, kamdēļ tās arī izskatījās tik lielas.
Faraons bijis 165 cm garš, labi barots jauneklis. Viņš nav cietis ne no bērnībā pārslimotu kaišu sekām, ne arī nepietiekama uztura.
Tagad arheologi izņēmuši mūmiju no akmens sarkofāga un ievietojuši to kapsulā ar ideāliem klimatiskiem apstākļiem. Kapsula novietota atpakaļ kapenēs Luksoras valdnieku ielejā.

Statuete no Irākas. Šī 12 cm liela statuete tika uzieta 2009.gada sākumā izrakumos 470 km uz ziemeļiem no Bagdādes - Dahukas ielejā. Šo vietu vietējie sauc par Faraona pili (tātad ne velti!). Atradējekspedīcijas vadītājs Hasans Ahmeds uzskata, ka tā ir no XIV gs.pmē. un parādīs kādas attiecības valdījušas starp seno Ēģiptes valsti un Mitānijas valsti, kas tolaik atradusies šai reģionā.

DNS pētījums mūmijā. 2010.gadā publicētajā pētījumā zinātnieki bija analizējuši no 16 senēģiptiešu mūmijām, tostarp no slavenās Tutanhamona mūmijas, iegūtus DNS fragmentus. Abos pētījumos tika izmantota tā sauktā polimerāzes ķēdes reakcijas metode, kura gan ļauj mērķtiecīgi un precīzi iegūt DNS fragmentus, taču ar to nav iespējams atšķirt seno DNS no mūsdienu ģenētiskā piesārņojuma.

Nospiedums kultūrvēsturē.
Krievu grupas  Nautilius Pompilius dziesma "Tutanhamons" - šeit.

Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).
Tutanhamona kapene.