Fizika, fiziķi
Grieķiski physikē no vārda physis - "daba."
Mācība par matērijas - atomu, molekulu, kristālu, šķidrumu, gāzu u.c., vispārīgākajām īpašībām un uzbūvi, kā arī matērijas kustības pamatformām - mehāniskajiem, termiskajiem, elektromagnētiskajiem, gravitācijas, atomu, kodolu u.c. procesiem.
Vēsture. Viens no mūsdienu fizikas pamatlicējiem ir dāņu fiziķis Nils Bors.
Fizikas pamatnozares:
Akustika.
Biofizika.
Elektromagnētisms.
Kodolfizika.
Kvantu fizika.
Mehānika.
Optika.
Termodinamika.
Fiziķi.
A.Volta (~1800.g.). Itālija.
Braians Deivids Džozefsons (dz.1940.g.). Lielbritānija.
Džeimss Džīnss (1877.-1946.g.).
Džeimss Preskots Džouls (1818.-1889.g.).
Džozefs Bleks (1728.-1799.g.). Skotija.
Džozefs Džons Tomsons (1856.-1940.g.). Anglija.
E.Lencs (~1842.g.). Krievija.
E.Mariots (~1676.g.). Francija.
E.Pērsels (~1946.~1952.g.). ASV. N.
F.Savārs (~1820.g.). Francija.
Fēlikss Blohs (1905.-1983.g.). ASV.
G.S.Oms. Vācija.
H.Deilijs (~1807.g.). Anglija.
Ivans Borgmanis (1849.-1914.g.). Krievija.
L.Alvaress (~1940.g.). ASV
L.Brijuēns (~1928.g.). Francija.
Ludvigs Bolcmanis (1844.-1906.g.). Austrija.
Maikls Faradejs (1791.-1867.g.). Anglija.
Makss Borns (1882.-1970.). Vācija.
Nilss Bors (1885.-1962.g.). Dānija.
Oge Bors (1922.-2009.g.). Dānija.
Patriks Blekets (1897.-1974.). Anglija.
P.Laplass (~1820.). Francija.
Roberts Boils (1627.-1691.g.). Anglija.
S.Grejs (~1729.g.). Anglija.
Š.Difē (~1733.g.). Francija.
Tomass Edisons (1847.-1931.g.). ASV.
Viktors Andrejs Boroviks-Romānovs (1920.-1997.g.). Krievija.
V.Gilberts (~1600.g.). Anglija.
V.Petrovs (~1802.g.). Krievija.
Žans Batista Bio (~1815.~1820.g.). Francija.
Fizika cieši saistīta ar tādām zinātnēm kā bioloģija, ķīmija, astronomija, ģeoloģija un matemātika.
Pirms 100 gadiem cilvēki uzskatīja, ka viss sastāv no elektroniem, neitroniem un protoniem. XX gs. 60. un 70.gados jau bija zināms, ka patiesībā pastāv daudz vairāk elementārdaļiņu.
Raksti.
Fiziķi atklāj, kā nedzīvas daļiņas var “atdzīvoties” un mainīt savu stāvokli.
