Enerģija
No grieķu val. vārda energeia - "darbība."
Viena no matērijas pamatīpašībām - tās kustības mērs (kinētiskā un potenciālā enerģija), kāda mehānisma, ķermeņa u.tml. spēja veikt darbu vai būt par spēka avotu.
Enerģijas mērviernība ir džouls.
Vēsture. 1841.gadā vācu zinātnieks J.Maiers atklāja enerģijas nezūdamības un pārvēršanās likumu.
Galvenie enerģijas veidi/formas:
- mehāniskā;
- siltuma;
- elektromagnētiskā;
- ķīmiskā;
- gravitācijas;
- atomenerģija.
Atsevišķas enerģijas formas var pārvērsties cita citā stingri noteiktos samēros. visās enerģijas pārveidībās tās kopējais daudzums nemainās. enerģijas nezūdamības likums ir mūslaiku dabaszinātņu pamatlikums.
Pēc ieguves veida izšķir - saules eberģija, vēja enerģija. Galvenā problēma ir enerģijas uzkrāšanas iespējas enerģijas pārprodukcijas gadījumos, kas saistītas ar akumulatoru dārdzību un to vēlāko utilizāciju.
Enerģija jogā. Saskaņā ar jogas mācību mūsu pasauli veido enerģija, kas vibrē. Dažas enerģijas, piemēram, nedzīvu priekšmetu enerģijas vibrē lēnāk (ar zemāku frekvenci). Savukāt citas enerģijas, piemēram, domas, vibrē tik strauji, ka mēs tās nevaram ieraudzīt. Spēja sajust enerģiju, kas vibrē ar augstāku frekvenci, palīdz mums tuvoties saplūšanai ar visaugstāko vibrāciju - t.s. Dievu. Augstākas enerģiju vibrācijas var panākt ar attiecīgu mantru skandēšanu.
Dažādās ezotēriskās literatūrās piesauktas arī dažādas citādas enerģijas, piem., torsionu lauku enerģija, taču tas lai paliek uz viņu pašu sirdsapziņas. Senie ēģiptieši uzskatīja par reālu Kā enerģiju.
Tehnika. 13.10.2022 ielikta bilde. 4.lpp. 2.vieta.
Raksti.
Jauna metode ūdens sašķelšanai ūdeņradī un skābeklī.
Saites.
Fizika un fiziķi.
