Sodijs, Frederiks (1877.-1956.g.)
Frederick Soddy.
Angļu ķīmiķis un fiziķis, viens no kodolķīmijas pamatlicējiem, Londonas Karaliskās biedrības loceklis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1877.gada 2.septembrī Īstburnā, Anglijā.
Studējis ķīmiju vispirms Oksfordas universitātē, pēc tam 1900.gadā pārcēlās uz Kanādu, kur turpināja studijas Makgila universitātē Monreālā.
Strādājot kopā ar E.Rezerfordu, Sodijs atklāja, ka radioaktivitāte ir saistīta ar elementu transmutāciju un izstrādāja elementu radioaktīvās sabrukšanas teoriju (1903.g.).
1903.g. atgriezās Anglijā un turpināja pētījumus. 1904.gadā devās uz Skotiju, kur kļuva par Glāzgovas universitātes profesoru. Eksperimentāli pierādīja, ka rādijs rodas, sabrūkot urānam (1915.g.), ieviesis izotopa (elementa ar vienādu ķīmisko sastāvu, bet atšķirīgu atommasu) jēdzienu (1913.g.).
Atklāja protaktīniju un, neatkarīgi no K.Fajansa, 1913.gadā formulēja radioaktīvās sabrukšanas likumu - Fajansa-Sodija likumu. 1921.g. saņēma Nobela balvu ķīmijā "par ieguldījumu mūsu zināšanu veidošanā par radioaktīvo vielu ķīmiju un izotopu rašanās un īpašību pētījumiem."
Miris 1956.gada 22.septembrī.
Saites.
Radiācija un radioaktivitāte.
Fajansa-Sodija likums.
Nobeļa prēmija.
Ķīmija un ķīmiķi.
