Ķīmija, ķīmiķi
Tāpat kā alķīmijas, arī ķīmijas nosaukums cēlies no arābu vārda Al kimia - "Kemas zemes māksla."
Dabaszinātne, kas pēta vielas un to savstarpējās reakcjas.
Vēsture. Džainismā, kas ir viena no senākajām pasaules reliģijām, ir "Purvagata" – krājums, kurā sakopotas visas iespējamās zinātniskā un pamācošā satura grāmatas. Viena no grāmatām ar nosaukumu Utpada-Purva – tajā apskatītas dažādu vielu rašanās un sabrukšanas īpatnības.
XVII gadsimtā ķīmija sāka atteikties no savām alķīmiskajām saknēm. Sākotnējie dabaszinātnieki (Roberts Boils, Īzaks Ņūtons u.c.) nicīgi rakstīja par alķīmiju, lai gan īstenībā slepeni ar to nodarbojās.
Angļu fiziķis un ķīmiķis, viens no zinātniskās ķīmijas pamatlicējiem Roberts Boils grāmatā "Skeptiskais ķīmiķis" (1661.g.) pareizi formulējis ķīmijas zinātnes uzdevumus. 1662.gadā, pētot gāzu izplešanos, viņš atklājis vienu no gāzu pamatlikumiem - Boila-Mariota likumu, ieviesis ķīmijas elementa jēdzienu, saistot to ar matērijas atomāro uzbūvi, taču ierobežoto eksperimentālo iespēju dēļ nav varējis konkretizēt savus priekšstatus. R.Boils izveidojis kvalitatīvo ķīmisko analīzi, pirmais lietojis krāsu indikatorus.
Par mūsdienu "ķīmijas tēvu" uzskata franču ķīmiķi Antuānu Lorānu Lauvuazjē, kas pirmo reizi sistemātiski izmanto kvantitatīvus mērījumus. Lavuazjē daudz darba ieguldījis arī ķīmisko elementu un vielu klasificēšanā. Devis mūsdienu nosaukumus ūdeņradim un skābeklim.
1754.gadā skotu ķīmiķis Dž.Bleks atklāja ogļskābo gāzi.
Ķīmijas nozares.
Ģeoķīmija.
Bioģeoķīmija.
Paleoģeoķīmija.
Stereoķīmija.
Ievērojami ķīmiķi.
Aleksandrs Borodins (1833.-1887.g.). Krievija, arī komponists.
Bercēliuss (1802.g.). Zviedrija.
Džozefs Bleks (1728.-1799.g.). Skotija.
K.V.Šēle (~1773.g.). Zviedrija, adsorbcijas atklājējs.
Karls Ādams Bišofs (1855.-1908.g.). Baltijas vācu ķīmiķis.
Karls Bošs (1874.-1940.g.). Vācija. N.
Maikls Faradejs (1791.-1867.g.). Anglija.
Pauls Valdens (1863.-1957.g.).
Roberts Boils (1627.-1691.g.). Anglija.
Saites.
Fizika un fiziķi.
