Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Putni, putnu klase

Viena no trim mūsdienās sastopamajām augstāko mugurkaulnieku - amniotu klasēm.

Pasaulē ir vairāk kā 9800 dažādu putnu sugu.      

Putnu izcelšanās. Patlaban par to valda divas teorijas. Viena daļa zinātnieku sliecas domāt, ka pirmie lidoņi ieskrējušies uz zemes un vicinājuši spārnus, līdz kājas atrāvušās no cietā pamata. Otra grupa domā, ka lidošanu aizsākuši dzīvnieki, kas dzīvojuši kokos un planējuši no viena uz otru.

Vēsture. Jaunākā akmens laikmeta – neolīta atradumos, bez senākajiem meža dzīvnieku atveidojumiem, plaši sastopami arī amuleti un ornamenti ar putnu, īpaši ūdensputnu motīviem. Iespējams, ka senie mednieki un zvejnieki ticējuši, ka mirušo cilvēku dvēseles vai nu iemiesojas aizejošajos gājputnos, vai arī putni šīs dvēseles paņem sev līdzi tālajā ceļā uz citu pasauli (aizsauli,- vietu, kur mājo saule pēc norietēšanas). Putnu motīvi sastopami ne tikai kaula, raga vai dzintara amuletos, bet arī sadzīves priekšmetu formās,- šādi atveidojumi atrasti Sārnates apmetnes vietā. Jāpiezīmē, ka putna un cilvēka dvēseles savstarpējā saistība vērojama pat kristīgajā ticībā – Dieva vēstneši – eņģeļi parasti tiek attēloti kā cilvēki ar putna spārniem, bez tam kristiešiem ir ticējumi, ka labu cilvēku, bet īpaši mazu bērnu dvēseles pēc nāves kļūst par eņģeļiem.

Atradumi.
Vegavis iaai. Paleontologi Arktikas Vegas salā uzgājuši 70 miljonus gadu vecus pīles priekšteča kaulus. Šis atradums runā pretī tam, ka putni parādījušies tikai pēc dinozauru izmiršanas pirms 62 miljoniem gadu.

Putnu ēšanas paradumi. Visi pasaules jūras putni gadā apēd aptuveni 70 milj. tonnas zivju un citu jūras produktu.

Putnu kārtas sistemātika.    
      Dzeņveidīgo kārta.
      Strausveidīgo kārta.
      Pingvīnveidīgo kārta.
      Piekūnveidīgo kārta.
      Zosveidīgo kārta.
      Vistveidīgo kārta.
      Tārtiņveidīgo kārta.
      Baložveidīgo kārta.
            Baložu dzimta.
            Drontu dzimta (?).
      Pūčveidīgo kārta.
            Pūču dzimta.
      Stārķveidīgo kārta.
      Zvirbuļveidīgo kārta.

            Vārnu dzimta.
      Zilvārnveidīgo kārta.
      u.c.

            Cielavu dzimta. ???
            Tārtiņveidīgo apakšdzimta.

Latvijas putni. Latvijā ir apmēram tik daudz putnu sugu, cik gadā dienu. Biežāk sastopamās - sudrabkaija, pelēkā vārna, sarkankrūtītis, melnspārnu kaija, lielā gaura, dadzītis, jūras krauklis, lielā zīlīte, garastīte, gaigala, meža pīle, kākaulis, krauklis, zilzīlīte, paugurknābja gulbis, lielā čakste, peļu klijāns, lauku cīrulis, meža balodis, ķīvīte, kovārnis, mājas balodis.

Putnu rekordi.
Lielākais putns. Strauss. Var sasniegt 2,75 m augumu un156 kg svaru.
Mazākais putns. Bišu kolibrijs. Garums - 5,7 cm, svars - 1,6 g.
Lielākā ligzda. Lielkājvistas ligzda var sasniegt 4,75 m augstumu un 10,6 m platumu.
Lielākais spārnu plētums. Klejotājalbatross. Var sasniegt 3,6 m spārnu plētumu.
Garākais knābis. Austrālijas pelikāns. Tā garums ir 34-47 cm. 
Izplatītākais putns. Sarkanknābja audējputns, 1,5 miljardi pieaugušo šīs sugas putnu dzīvo Āfrikā.
Lielākais bars. Mazais flamings. 1,5 miljoni putnu sastopami šo putnu barā.
Garākās spalvas.  Fēnikss jeb Jokohamas gailis. Astes spalvu garums var sasniegt 10,6 m.
Augstākais lidojums. Raibais grifs. 11 274 m augstumā notikusi lidmašīnas sadursme ar šo grifu.
Ātrākais putns gaisā. Lielais piekūns pikēšanas laikā sasniedz 322 km/st.
Ātrākais putns ūdenī. Džentū pingvīns peldot var sasniegt 36 km/st. ātrumu.
Garākais migrācijas maršruts. Jūras zīriņš. Vienā virzienā migrācijas laikā tiek veikts 40 000 km tāls ceļš.
Lielākais vārdu krājums. Žako jeb pelēkais papagailis. Var iegaumēt pat 800 vārdu.
Ilgākais mūžs. Dzeltencekula kakadū nebrīvē var nodzīvot 80 gadu.
Labākā redze. Lielais piekūns 8 km attālumā var pamanīt balodi.
Dziļākais nirējs. Imperatorpingvīns var ienirt 540 m dziļumā.
Ilgākā lidošana. Svīres var gaisā pavadīt pat 10 mēnešus nenolaižoties. 

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Čakstes. Lanius - "bende," "miesnieks" (latīņu val.). Nelieli dziedātājputni.
Čakstes nelielu medījumu mēdz uzdurt uz sausiem zariem, ērkšķiem, dzeloņstieplēm vai iesprauž zaru žāklēs. Šāds "pieliekamais" nodrošina putnus ar barību laikā, kad to grūti atrast.
Latvijā sastopamas 4 čakstu pasugas - brūnā (izplatītākā), lielā, melnpieres un rudastes.
Uzvārds 1.Latvijas prezidentam, II Pasaules kara laikā čakstes vārdā bija nosaukts vācu iznīcinātājs Focke-Wulf Fw 190.

Tumšā čakstīte. Ielido pie mums retumis no Rietumeiropas, līdz 2017.gada sākumam latvijā konstatēta tikai 16 reizes.

Flamingi. Nebrīvē tiem vienmēr iebaro karotīna devu - burkānus vai aprikozes. Pasaulē ir 6 flamingu pasugas. 3 no tām var sastapt Flamingu rezervātā Čīlē.

Grifi. Tradicionāls ir kļuvis uzskats, ka žāvētas grifu smadzenes ir lielisks uzmundrinošs un spēcinošs līdzeklis, kas pagarina dzīvi vai vismaz atdod vecākiem cilvēkiem daļu no jaunības spēka.

Pupuķis. Upupa epops (latīņu val.).
Latvieši dēvē arī par "Bada dzeguzi," jo tas dzīvo pārsvarā smilšainos piejūras apgabalos un no zemnieka viedokļa nabadzīgās vietās bez ražas.
Putna apspalvojums ir rūsganbrūns. Spārni ir melnbalti raibi, aste melna ar baltu šķērssvītru. putnam ir krāšņš cekuls, ko veido rūsganas spalvas ar melniem galiem. Tas lielāko daļu laika ir saglausts uz aizmuguri un pacelts tiek tikai uztraukuma gadījumā.
putna ķermeņa garums ir 25-32 cm, spārnu plētums 44-48 cm, svars 46-89 g.
Viņam ir garš un smails knābis melnā krāsā, bet pie pamatnes dzeltenbrūns. Putns ļoti labi lido un viņa lidojums atgādina tauriņa plivināšanos.
Latvijas Ornitologu biedrība šo putnu izraudzīja par 2014.gada putnu Latvijā.
Kopš 2008.gada pupuķis ir Izraēlas nacionālais putns, kur to sauc par duhifatu.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Strazds. Sākotnēji ASV strazdi nedzīvoja. Tos XIX gs. beigās ieveda Šekspīra cienītāji, kas vēlējās, lai ASV būtu sastopami visi viņa darbos minētie dzīvnieki.

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Fazānu dzimta.

Paipalas. Fazānu dzimtas, irbju apakšdzimtas putni.Tiem ir noapaļotas ķermeņa formas un netipiski gari spārni. ķermeņa garums 16-18 cm, spārnu plētums 32-35 cm, svars 70-150 g.
Paipalu apspalvojums ir raibumaini dzeltenbrūns ar tumšām un gaišākām svītriņām, pazode balta, un tēviņiem virs acīm balta svītra, kas atgādina uzaci. Viņi, atšķirībā no pārējiem irbju apakšdzimtas putniem, ir migrējošie, nevis nometnieki.
Paipalu olas uzskata par veselīgu produktu, un tās īpaši iesaka slimniekiem un bērniem. Tās nekad neizraisa alerģiju. arī tiem cilvēkiem, kuriem ir alerģija pret vistu olām.
Agrāk Vidusāzijā paipalu tēviņus apmācīja cīnīties un rīkoja īpašas cīņas.
Paipala ir pirmā Zemes dzīvā radība, kas radusies (izšķīlusies!) kosmosā. Paipalas mazulis izšķīlās no olas 1990.gada 22.martā orbitālajā stacijā Mir.

Raksti.
Putni mazuļiem māca dziedāt līdzīgi, kā cilvēki bērniem - runāt.
Putniem smadzenēs ir ievērojami vairāk neironu nekā zīdītājiem un pat primātiem.
Kā putnu olas ieguva savu formu?

Klimata pārmaiņas ietekmē to, kā putni aprūpē savus mazuļus.
Kā klimata pārmaiņas ietekmē putnu dziesmas?
Āfrikas mežu liktenis ir atkarīgs no putniem.

Saites.
Ornitoloģija un ornitologi.