Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Vistveidīgo kārta

Vistveidīgo kārtas lielākais pārstāvis Latvijā ir mednis, vēl - rubeņi, mežirbe un laukirbe.

Mednis. Tetrao urogallus. Tītara lieluma vistveidīgo kārtas putns.
Interesanti, ka medņi dažkārt krustojas ar saviem tuvākajiem radiniekiem rubeņiem - pēcnācējus sauc par raķeļiem.
Medņi apdzīvo galvenokārt priežu mežus purvu malā. Viņu pārtika ir priežu skujas ziemā, pavasarī spilvju ziedi, pumpuri, bet vasarā mellenes (mazuļi ēd melleņu ziedus). Gremošanas procesa nodrošināšanai tiem vajag sīkus akmentiņus - gastrolītus. Tos tie bieži uzknābā uz grants ceļiem, medņi uz tādiem dodas pat vairākus kilometrus tālu.
Medņu tēviņi, kurus sauc par gaiļiem, pavasarī pulcējas uz unikālu riesta rituālu, kur dzied un cīnās par mātīšu uzmanību. Ir pamats domāt, ka, dziedot riesta dziesmu, šo putnu tēviņi paši sevi padara kurlus. Medņu riestu vietās mežaudze ir skraja, jo nepieciešams, lai apkārtne ir pārskatāma.
Latvijā ir divi galvenie medņu populāciju rajoni, kas lokalizējas Ziemeļkurzemē, Slīteres reģionā un valsts austreņu rajonā Gulbenes, Alūksnes, Smiltenes, Balvu apkārtnē, kur ir blīvs mikroliegumu tīkls. Visi zināmie medņu riesti ir aizsargāti, bet joprojām ir arī nezināmas riestu vietas.
Merdnis ir specifiska suga ar augstām prasībām pret dzīvi. Pa dienu medņi aktīvi barojas, bet nakti pārlaiž kādā kokā.

Saites.
Putni, putnu klase.