Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Neitrīno

Otras daudzskaitlīgākās elementārdaļīņas kosmosā pēc fotoniem. Zeme tiek nepārtraukti ar tām bombardēta. Daudzi neitrīno rodas reakcijās starp kosmisko radiāciju un Zemes atmosfēru. Citi rodas kodolreakcijās Saules iekšienē.

Dēvētas par „spoku daļiņām.” Tie spēj izslīdēt cauri cietām vielām, tikpat kā neiedarbojoties uz tām. Tomēr noskaidrots, ka daži neitrīno, pārvietojoties cauri zemei kļūst par cita paveida neitrīno, lai tas notiktu, tiem būtu jābūt masai.
Neitrīno ir trīs paveidi:

Ģeoneitrīno. Mistiskas daļiņas, kuru realitāti zinatniekiem beidzot izdevies apstiprināt. Tie uzskata, ka šīs daļiņas ir pārpalikumi no sairušām radioaktīvām vielām, kas atrodas Zemes iekšienē. To izpēte varētu vairot mūsu zināšanas par procesiem planētas iekšienē – zemestrīces, vulkāni u.c.
Raksturojums. Ģeoneitrīno mēdz dēvēt par antimatēriju, jo tai piemīt pretējas īpašības nekā vielai.
Ārkārtīgi viegla neitrāli lādēta neitrīno antiviela, tatad eksplodē saduroties ar neitrīno.
Tie rodas Saulē un vietās, kur kosmiskais starojums sastopas ar atomiem. Savukārt ģeoneitrīno lielakoties sastopami dziļi pazemē, kur tie rodas no mantijā sairuša urāna, torija un kālija. Šis prozess notiek Zemes augšējā un vidēja kāŗtā mepilnu 3 km dziļumā
Nemanīti izslīd cauri gandrīz jebkuram objektam, nekādā veidā ar to neiedarbojoties. Tadējādi tos ir neiedomajami grūti konstatēt.
Daļiņas ķer ar Borexino uztvērēju.

Pētījumi. Neitrīno ir visizvairīgākās" daļīņas dabā, un ļoti reti reaģē ar kaut ko - gandrīz nekas netraucē to kustību. Tāpēc to izpēte ir sarežģīta.
„Geoneitrīno nozīmi pirmo reizi saka aprakstīt jau XX gs. 60.gados.
Turpmākajos teorētiskajos aprakstos tika uzsvērts, ka antivielas pētosas stacijas, ja tas tiktu izvietotas stratēģiski svarīgos punktos, varētu brīdinat cilvēci par draudošām ģeologiskam briesmām, piemēram, vulkana izvirdumiem.
Ģeoneitrīno pirmo reizi sāka tvarstīt 2005.gadā Japānā KamLAND projekta laikā.
Itālijā zinātnieki veica eksperimentus Gransaso Nacionalajā kalnu pazemes laboratorijā gandrīz 1,6 km dziļumā. Tika uzstādīta neilona lode, kas atradās lielaka nerūsējošā tērauda lodē. Lielakas bumbas iekšienē tika iemontēti ļoti jūtīgi fotodetektori, kas vērsti uz neilona sfēru, kura atradās tūkstos tonnu ogļūdeņraža šķidruma. Abas lodes tika iekapsulētas trešajā kārtā, kas arī izgatavotas no terauda apaļā formā. Tās diametrs ir 13,7 m, un šaja veidojumā bija iepildīts 2400 tonnu attīrīta ūdens.
Visu aizsargkārtu un pildījumu vienīgais uzdevums bija samazināt šķēršļu daudzumu, kas traucētu Borexino uztvērējam saskatīt neitrīno un ģeoneitrīno.
Veselu gadu ilgusajos eksperimentos zinatniekiem izdevās uztvert tikai dažus signalus. Ar to pietika, lai varētu apstiprināt, ka ģeoneitrīno tiešām pastāv.
Ģeoneitrīno atrašana ir nejaušības rezultats. Sākotnēji fiziķi bija plānojuši pētīt Saules radītos neitrīno, bet eksperimenta gatavošanas laikā konstatēja, ka spēj pamanīt arī daļiņas, kas nāk no radioaktivitates Zemes virsū.

2015.gada Nobeļa prēmija fizikā tika piešķirta japāņu zinātniekam Takaaki Kadzitam un kanādiešu pētniekam Artūram B.Makdonaldam par elementārdaļiņu neitrīno oscilāciju atklāšanu. Tā parāda, ka neitrīno piemīt masa. Zinātnieki bija veikuši eksperimentus, kuru laikā neitrīno mainīja identitti. Šāda metamorfoze norāda uz to, ka šīm elementārdaļinām jāpiemīt masai. Atklājums ir mainījis izpratni par elementārdaļiņu darbību un var būt būtisks izpratnei par Visuma uzbūvi. Iepriekš tika uzskatīts, ka neitrīno daļiņas ir bez masas.