Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Aristotelis (384.-322.g.pmē.)

Sengrieķu zinātnieks, filozofs un skolotājs. Viens no Rietumu domāšanas veida radītājiem.

Biogrāfija. 343.g.pmē. Maķedonijas ķēniņš Filips II aicināja Aristoteli par skolotāju 13 gadu vecajam Aleksandram.
335.g.pmē. viņš izveidoja un vadīja savu filozofijas skolu - Atēnu Likeju (peripētiķu skola), pēc viņa to pārņēma Teofrasts. Skola atradās Atēnu Likeja Apolona svētnīcā pie Diošīras vārtiem.

Darbība. Sengrieķu filozofs un zinātnieks, loģikas un citu disciplīnu aizsācējs, Platona skolnieks. Bija pazīstams viduslaiku autoru atreferējumos, spēcīgi ietekējis viduslaiku un vēlākas filozofijas progresīvo ideju attīstību. Viņa esamības mācības un darbības ideālistiskos elementus izmantojusi teoloģija. 
Maķedonijas Aleksandra skolotājs.
Bijis viens no agrīnākajiem Atlantīdas kritiķiem. 
Apvienoja atsevišķas mācības patstāvīgās zinātņu nozarēs un deva tām nosaukumus: fizika – no grieķu vārda „daba,” botānika – no grieķu vārda „augi,” politika – no grieķu vārda „valsts.”
Viņam pirmajam pieder apgalvojums, ka tikai saprāts var atklāt esības realitāti. Šis princips ir pamatā visai Rietumu civilizācijai. Aristotelis noliedza atklāsmju nepieciešamību. 
Uzskatīja, ka Zeme ir lode un tā atrodas pasaules centrā. Ap Zemi griežas 9 caurspīdīgas kristāla sfēras. Pie 8 no tām ir piestiprināti visi debesu spīdekļi.
Pirmais aprakstīja demokrātijas trūkumus. Uzstājās pret neizglītota pūļa varu, ar kuru manipulē blēži un balamutes. Par ideālu iekārtu viņš uzskatīja plašu vidusslāņa īpašnieku varu, faktiski kopējot Perikla laika Atēnu sabiedriskās dzīves pozitīvos momentus.
Uzskatīja, ka dzīvība uz zemes parādījusies patstāvīgi un spontāni, ar to noliedzot Anaksagora izteikto panspermijas hipotēzi. Šo viņa uzskatu apgāza tikai Luijs Pastērs XIX gs.
Aristoteļa mācība, ilgi aizmirsta, atkal atdzima II gs. otrajā pusē. Par vienu no lielākajiem tās centriem kļuva Sīrija.

Darbi.
„Metafizika” - sacerēja 380.g.pmē., bet tās senākais atrastais manuskripts ir datējams ap 1020.gadu.
„Kategorijas” – pamats loģikas zinātnei. 
„Par dvēseli.”
„Par debesīm.”

Ietekme kultūrā.
Viņu mēdz dēvēt par Eiropas „zinātņu tēvu.” 
Daudzi jēdzienu, kurus tagad plaši lietojam, ir viņa radīti un skaidroti.
Viņa vārdā nosaukti: Saloniku universitāte, Mēness krāteris, asteroīds, kāds mūžzaļš krūms, LU jauno studentu sveikšanas svētki (norit katra gada pirmajā svētdienā).

Izteicieni.
Esot teicis, ka - nenoliedzami, vecākiem ir nozīmīga loma bērnu radīšanā. Taču vēl nozīmīgāka loma ir skolotājiem,kas bērnus izveido par cilvēkiem.

Saites.
Sengrieķu filozofi.