Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kijevas Krievzeme

Slāvu senvalsts ar centru tagadējā Kijevā. Tās dibinātājs ir vīkingu cilmes kņazs Oļegs Viedais. Valsts pastāvējusi vairākus simtus gadu un tai valdījusi Rjūriku dinastija.

Lietuvas valsts invāzija. Austrumu virzienā leišu ķēniņš Ģedimins turpināja priekšgājēju politiku - ņēma zemes, kuras vien varēja, tādejādi apvienojot savā varā ne vien leišus, bet arī daudzas krievu zemes - Grodņas, Polockas, Minskas, Pinskas, Vitebskas, Turovas u.c. apgabalus, nozīmīga mūsdienu Ukrainas daļa. Tolaik daudzi apgabali tur nespēja pretoties un tiem bija vajadzīga aizsardzība. Vairumā šo apgabalu pievienošana notika mierīgā ceļā, tomēr, ja bija nepieciešams, Ģedimins lietoja arī spēku.
Tā, piemēram, 1321.gadā leišu ķēniņš sagrāba spēkus zaudējušo Kijevu, kurā valdīja Staņislavs Ignatovičs no Rjūriku dinastijas. Apkārtesošie slāvu kņazi mēģināja iestāties par savu "galvaspilsētu," tomēr tika pilnīgi sakauti. Kijevieši mazliet pasēdēja aplenkumā un padevās. Tā pirmsmongoļu Krievzemes rieteņu puse kļuva par lietuviešu īpašumu.
Ģedimins centās izplatīt savu varu vēl citās krievu zemēs, galvenokārt Pleskavas un Novgorodas, kā arī nostiprināties Smoļenskā. Šāda politika nevarēja būt patīkama Maskavijas valdniekiem, kas bija uzsākuši krievu zemju apvienošanu, un leiši sadūrās ar spēkā pieaugošo Maskavijas valsti. Tomēr Ģedimina attiecības ar Maskavu vēl bija diezgan labas, ko pierāda, starp citu, tas, ka tās valdnieks Sīmanis 1333.gadā apprecēja Ģedimina meitu Aigusti (pareizticīgiem - Anastasiju).
Sākot ar 1357.gadu Ģedimina pēctecis un dēls Aļģirds sāka paplašināt savas valsts teritoriju uz austreņiem, padzenot no turienes maskaviešus.
Būdams laulājies ar Tveras kņaza meitu, Aļģirds iejaucās arī krievu iekšpolitikā. Vēlējās iecelt Tveras kņaza tronī savu ielikteni, un vairākkārt devās karagājienos pret pašu Maskavu.
Pēc vairākām leišu armijas uzvarām 1363.(62.?)gadā notika Siņevodas kauja (Синеводская битва) starp leišu un Zelta Ordas un maskaviešu spēkiem pie Zilajiem ūdeņiem (Синих Водах) un kauju vadīja pats Aļģirds. Ordieši/maskavieši kaujā cieta sakāvi, kas noveda pie tā, ka Lietuvas valsts ieguva Kijevu un pēc tam arī izeju uz Melno jūru. Aļģirds bija pirmais, kam izdevās klajā laukā sakaut iepriekš neuzvaramo Zelta ordas karaspēku.
Savas valdīšanas beigās Aļģirds bija pakļāvis milzīgu teritoriju no Brjanskas līdz Melnās jūras piekrastei - Lietuvas varā bija lielākā daļa mūsdienu Baltkrievijas un Ukrainas, kā arī Krievijas rieteņu daļa. Šo notikumu iespaidā krievu hronisti Ukrainu vēl līdz pat XVII gs. dēvēja par "Lietuvu."

Kijevas Krievzeme galīgi sagrāva Hazāru kaganātu pēc 965.gada.

Tā XIV gs. vidū tika noteikts tās Kijevas Krievzemes daļas liktenis, kas nenonāca Zelta Ordas valdīšanā - to paņēma Lietuvas valsts.

Raksti.
Krievijas propagandas kara vilnis sasniedzis arī vikipēdiju.

Saites.
Kijevas kņazi (912.-?).
Kijeva.
Ukraiņi.

Krievi.