Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kijeva

Киев.
Ukrainas galvaspilsēta.

Vēsture. Jau ķēniņa Igora laikā Kijevā bija Sv.Elijas baznīca (Sobornaja cerkovj).
1321.gadā leišu ķēniņš sagrāba spēkus zaudējušo Kijevu, kurā valdīja Staņislavs Ignatovičs no Rjūriku dinastijas. Apkārtesošie slāvu kņazi mēģināja iestāties par savu "galvaspilsētu," tomēr tika pilnīgi sakauti. Kijevieši mazliet pasēdēja aplenkumā un padevās. Tā pirmsmongoļu Krievzemes rieteņu puse kļuva par lietuviešu īpašumu.
Laikā no 1803.-1808.gadam(???) Aleksandrs Tormasovs bija Kijevas ģenerālgubernators. 
Z.A.Meierovics runā tautu kongresā Kijevā 1917.gada septembrī jau referēja par pilnīgu atdalīšanos no Krievijas.
II Pasaules kara laikā (1940.-1945.g.). Vācieši aplenca Kijevu, aplenkumā nonāca 4 krievu armijas. Kjeva tika ieņemta 1942.gada 19.septembrī.

Kureņovkas traģēdija. (Куреневка) Notikums Kijevas Kureņovkas rajonā 1961.gada 13.martā, kas ieguvis "XX gs. Pompeju" nosaukumu.  Netālu no šīs vietas atrodas Babijaras rajons (район Бабьего Яра), kur vācu nacisti tūkstošiem šāva un apraka žīdus. Nelāgo vietu sāka apmeklēt marodieri, tādēļ padomju varas iestādes nolēma aizliet "slikto vietu" ar šķidru masu - ķieģeļu rūpnīcas tehnoloģijas atliekām. Tādejādi, pārtrūkstot zemes dambim no Babijaras puses, no zemes virsas tika noslaucīts Krasina vārdā nosauktais tramvaju depo, desmitiem māju un mašīnu. 
Pirmās nākamās nelaimes pazīmes bija manāmas jau divas nedēļas iepriekš marta sākumā, kas pie pilsētas vadības nāca cilvēki ar lūgumu pērtraukt "aizliešanu," kas atradās gandrīz vai 50 m virs pilsētas. Aizsprosta augstums bija 10 m zemāks nekā normatīvos atrunātais (tā vēlāk noteica izmeklēšanā), kā arī veidots bija no zemes, nevis no betona. Līdz ar sniega kušanu aizsprostā parādījās sūce. 13.marta rītā pa ielu jau aši tecēja strautiņi dziļumā līdz celim. Ūdens atsūkšanai no bērnudārza un slimnīcas pagrabiem izbrauca ugunsdzēsēju ekipāžas, kas vēlāk visas gāja bojā šais pagrabos. Augsne sāka iegrimt, nokrita vairākas papeles un stabi. Viens stabs ar vadiem uzkrita autobusam, elektriskā dzirkstele aizdedzināja benzīna tvertni, autobuss ar apmēram 100 pasažieriem uzliesmoja.
Šai brīdī sāka gāzties galvenā straume. Dubļi lauza sienas, apklāja jumtus, ļaudis gāja bojā pārpildītos tramvajos, bērnudārza un slimnīcas pirmajos stāvos, privtmājās. Simtiem cilvēku valnis pārsteidza tieši uz ielas, nedaudzi no tiem spēja izpeldēt vai aizbēgt no šīs dubļu lavas.
Traģēdijas rajonu pēc neilga laika aplenca karaspēks. Varas iestādesd arīja visu, lai mazinātu informācijas noplūdi, tika aizliegta jebkāda fotografēšana. Glābšanas darbi tika sākti nekavējoši, iesaistīja buldozerus. Daudzi cilvēki dubļu masā vēl bija dzīvi un smagā tehnika tos sakropļoja un nogalināja. Tādejādi pēc buldozeristi stihiskās atteikšanās strādāt pie darba ķērās karavīri ar sniega lāpstām.
No dubļu straumes izglābās vairāk kā 3000 cilvēku. Pēc oficiāliem datiem  bojā gāja 145 cilvēki, pēc neoficiāliem - vairāk par tūkstoti. Izrakumi turpinājās vairāk par mēnesi, un pēdējo līķi izraka 13.aprīlī - dienu pēc sensacionālā Jurija Gagarina lidojuma kosmosā.
Rietumu mediju šo nelaimi nosauca par "XX gs. Pompeju," bet atklātības gados padomju vēsturnieki šo gadījumu sauca par "Kueņovas apokalipsi" (Куреневский апокалипсис). Visi dokumenti, kas liecināja par traģēdijas upuru skaitu, bija iznīcināti - tika izdarīts viss, lai traģēdiju aizmirstu. Cietušajiem piešķīra jaunus dzīvokļus. Babijaras rajons tika aizbērts un no 1963.gada šeit sāka nododt ekspluatācijā jaunus dzīvokļu mikrorajonus.

Aplūkojamie objekti.
Sv.Sofijas katedrāle. Katdrāle un klosteru komplekss ar 13 kupoliem. To savulaik 1037.gadā uzcēla Jaroslavs Gudrais.

Pečoras Laura. Atrodas Dņepras upes krastā. Pareizticīgo au klosteris. 28 ha platībā. Zeltīto kupolu kompleksā atrodas vairākas baznīcas, zvanu torņi, muzeji un pazemes labirinti. Aiz stikliem guļ mumificēti mūki.
Ieejot te sievietei vajag lakatiņu. Labi būtu nopirkt kādu svecīti.

Andriyivsky uzviz. Neoficiālā Kijevas vecpilsēta. Bruģēta.

Sv.Andreja banzīca. Atrodas Kijevā, kalna galā. Arhitekts Rastrelli.

Černobiļas muzejs. Atrodas Kijevas senajā tirgotāju rajonā Podilā. Daudzos foto un video un publikācijās atspoguļota patiesība par 1986.gada 26.aprīļa katastrofu.

Kreščatiks. Nepilnus 2 km gara. Nedēļas nogalē un svētku dienās šeit satiksme ir slēgta. Ielas ziemeļu galā slejas skaistā Bessarabskij tirgus ēka.

Neatkarības laukums. Agrāk Oktobra revolūcijas laukums. Daudzas strūklakas, no kurām daudzas nedarbojas.

Ukrainas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs. Atrodas 12 km no Kijevas. Muzeja teritorija sadalīta 7 daļās, atra no tām ierīkota atbilstoši dažādu Ukrainas novadu tradīcijām. Te var aplūkot tradicionālas XVII-XX gs. ukraiņu koka ēkas, baznīcas un vējdzirnavas.

Babijara rajons. (Бабий Яр) Apvidus Kijevas ZR daļā starp Lukjanovkas (Лукьяновка) un Sirecas (Сырец) rajoniem. Šeit vācu okupācijas iestādes 1941.gadā veica civiliedzīvotāju masu slepkavības. Galvenokārt slepkavoti - žīdi, Kijevas karaīmi, čigāni un arī padomju karagūstekņi. Uzskata, ka kopumā te nošauti vairāk kā 100 000 cilvēku, pēc citiem datiem - tikai nošauto žīdu vien bijis vairāk kā 150 000. No šejienes izglābušies vien 209 cilvēki. 

Kailais kalns. (Лысая гора) Mistiska/okulta vieta.
XX gs. Pompejas. Kurevņovkā (Куреневка).

Saites.
Ukraina.
Kijevas Krievzeme.